lejupielādēt - Latvijas Valsts arhīvi
lejupielādēt - Latvijas Valsts arhīvi
lejupielādēt - Latvijas Valsts arhīvi
- TAGS
- latvijas
- valsts
- www.arhivi.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda<br />
LATVIEÐU BÇGÏI PETROGRADÂ (1915–1920)<br />
Par latvieðu bçgïu gaitâm Krievijâ Pirmâ pasaules kara laikâ mûsdienu vçstures<br />
literatûrâ jau ir rakstîts, 1 taèu par viòu dzîvi Petrogradâ vçl ir radîts tikai<br />
fragmentârs priekðstats. Publicçts vçrtîgs materiâls par Latvieðu bçgïu<br />
apgâdâðanas Centrâlkomitejas darbu Petrogradâ. 2 Pçtîta latvieðu lielinieku<br />
organizâcijas “Prometejs” un latvieðu sarkangvardu darbîba Petrogradâ, 3 taèu<br />
ðais darbos tikpat kâ nav runâts par cilvçkiem, mazsaistîtiem ar politiku, par<br />
pilsoniskajâm un sîkpilsoniskajâm organizâcijâm, kas tieði nodarbojâs ar bçgïu<br />
iekârtoðanu un aprûpi.<br />
Ðajâ rakstâ mçìinâts plaðâk parâdît ar bçgïu izdzîvoðanas nodroðinâðanu<br />
saistîto vietçjo Petrogradas latvieðu organizâciju darbîbu, paðu bçgïu ikdienas<br />
dzîvi, viòu sabiedriskâs aktivitâtes. Raksts sagatavots galvenokârt uz latvieðu<br />
periodikâ atrodamo ziòu pamata, izmantojot arî arhîvu un citus materiâlus. Par<br />
kultûras un izglîtîbas darbu Petrogradâ latvieðu vidû iecerçta atseviðía publikâcija.<br />
Sanktpçterburga kâ Krievijas galvaspilsçta izsenis saistîja ïaudis, kuri cerçja<br />
tur atrast sev piemçrotu nodarboðanos, iztiku, iespçju iegût izglîtîbu, iepazîties<br />
ar pasaules kultûru. Nebija izòçmums arî latvieði. Uz Pçterburgu devâs daudzi,<br />
kuriem Baltijâ izvirzîties traucçja vietçjo baltvâcu privilçìijas.<br />
19. gs. vidû Pçterburgâ meklçja patvçrumu ievçrojamâkie jaunlatvieðu<br />
kustîbas pârstâvji Juris Alunâns, Kriðjânis Barons, Kriðjânis Valdemârs. Ðeit<br />
augstâko izglîtîbu ieguva daudzi latvieðu jaunieði. Daïa no viòiem vçlâk atrada<br />
darbu turpat pilsçtâ. Ðeit darbu meklçja arî latvieðu strâdnieki, kuri jau dzimtenç<br />
bija daïçji apguvuði krievu valodu. Latvieðu pieplûdums seviðíi pieauga no<br />
1905. gada beigâm, kad Baltijâ savu darbîbu izvçrsa soda ekspedîcijas un lauku<br />
kara tiesas.<br />
Pçc daþiem vçrtçjumiem 1914. gadâ Petrogradâ dzîvoja ap 10 000 latvieðu. 4<br />
Pilsçtâ pastâvçja ap pusduci latvieðu biedrîbu, vairâkas no tâm darbojâs jau kopð<br />
1862. gada. 5<br />
Petrograda bija arî viens no latvieðu pilsonîbas finansu darbîbas centriem,<br />
tieði ðeit 1915. gada novembrî notika latvieðu kredîtaizdevumu iestâþu<br />
kongress. 6<br />
Pasaules kara sâkumâ latvieðu biedrîbas Petrogradâ pievienojâs krievu<br />
labdarîbas kustîbai ievainoto karavîru aprûpes darbâ. Kopîgiem spçkiem latvieðu<br />
biedrîbas izveidoja lazareti, kuras uzturçðanai lîdz 1916. gada augustam latvieði<br />
savâca 38 820 rubïu 11 kapeikas. 7 Bez tam viòi vâca ziedojumus ievainoto<br />
latvieðu karavîru labâ, kuri ârstçjâs Petrogradâ. 1915. gada martâ tâdu bija ap<br />
150. 8
84 Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda<br />
Stâvoklis bûtiski mainîjâs, kad 1915. gadâ Vâcijas karaspçks sagrâba daïu<br />
<strong>Latvijas</strong>, ar to izsaucot bçgïu kustîbu. Jau aprîïa beigâs presç parâdîjâs pirmâs ziòas<br />
par latvieðu bçgïu ieraðanos Petrogradâ. Viòu bija ap 100, maijâ to skaits trîskârðojâs. 9<br />
Kad vâcu uzbrukums uz laiku tika apstâdinâts, Petrogradas latvieðu avîze “Òevas<br />
Viïòi” vçrsâs pie piefrontes joslas iedzîvotâjiem ar brîdinâjumu vieglprâtîgi nepamest<br />
savus mâjokïus un nedoties uz Petrogradu, kur grûti atrast darbu un dzîve ir dârga. 10<br />
Taèu latvieðu bçgïu skaits Petrogradâ auga ar katru dienu. It îpaði tas<br />
palielinâjâs kad jûlija sâkumâ Vâcijas karaspçks pârrâva fronti un ieòçma gandrîz<br />
visu Kurzemes guberòu. 42% bçgïu, kuri ar vilcieniem atstâja Rîgu, devâs uz<br />
Petrogradu un Petrogradas guberòu. Otrajâ vietâ ar 22% bija Maskava. 11<br />
Daudzi bçgïi bija palikuði bez jebkâdiem iztikas lîdzekïiem, bieþi arî bez<br />
dokumentiem, viòiem bija nepiecieðama steidzama palîdzîba. Petrogradas<br />
latvieðu biedrîbas uzsâka ziedojumu vâkðanu bçgïu labâ.<br />
Aktîvi darbojâs Petrogradas Latvieðu labdarîbas biedrîba (PLLB). Tâs biedri<br />
vâca ziedojumus, Varðavas stacijâ sagaidîja bçgïus, izmaksâja tiem pabalstus,<br />
nodibinâja biroju, kurð palîdzçja darbspçjîgajiem bçgïiem iekârtoties darbâ,<br />
izveidoja divas patversmes, kurâs oktobrî dzîvoja 200 cilvçku, trîs skolas bçgïu<br />
bçrniem. Bçgïu labiekârtoðanai PLLB saòçma arî valsts un pilsçtas pieðíirtus<br />
finansu lîdzekïus. 12<br />
Evaòìçliski luteriskâs Jçzus baznîcas draudzes padome jau 6. maijâ kïuva<br />
par bçgïu palîdzîbas biedrîbas “Dzimtene” dibinâðanas iniciatori. Pirmajâ biedrîbas<br />
sapulcç 12. jûnijâ piedalîjâs 13 daþâdu latvieðu organizâciju pârstâvji. (1915. gadâ<br />
Petrogradâ pastâvçja 20 daþâdas latvieðu biedrîbas, pulciòi, novadniecîbas.) Par<br />
biedrîbas “Dzimtene” galvenâs komitejas priekðsçdçtâju kïuva Jçzus baznîcas<br />
mâcîtâjs J. Sanders.<br />
Komiteja uzskatîja, ka bçgïu atbalstam tâs vadîbâ jâapvienojas “visiem<br />
latvieðiem visâs plaðâs Krievijas malâs”, tâ centâs radît savas filiâles visâ<br />
Krievijâ. 13 Biedrîba nomâja telpas bçgïu izmitinâðanai, ierîkoja vairâkas<br />
patversmes darba nespçjîgajiem. Lîdz augusta beigâm biedrîbâ bija reìistrçjuðies<br />
ap 2000 bçgïu. 14 “Dzimteni” atbalstîja zinâmi latvieðu pilsonîbas slâòi,<br />
galvenokârt no Kurzemes. Jûlijâ biedrîba radîja savu nodaïu Rîgâ, pçc tam arî<br />
citâs <strong>Latvijas</strong> pilsçtâs, kâ arî ârpus tâs.<br />
1915. gada 28. augustâ Petrogradâ notika pirmâ veidojamâs Petrogradas<br />
Latgalieðu bçgïu palîdzîbas biedrîbas (PLBPB) sapulce. Par tâs vadoðâs komitejas<br />
priekðsçdçtâju kïuva V. Rubuïs. Septembrî biedrîba izvçrsa darbîbu Petrogradâ,<br />
pçc tam atklâja nodaïas Vitebskas un citâs Krievijas guberòâs. 15 Pârçjâs latvieðu<br />
bçgïu palîdzîbas organizâcijas mçroga ziòâ krietni ievçrojami atpalika no<br />
nosauktajâm.<br />
Kad 30. un 31. augustâ tika sasaukts to latvieðu organizâciju pârstâvju<br />
kongress, kuras izvçrsa palîdzîbu bçgïiem. Petrogradas latvieðu kopienu<br />
reprezentçja biedrîbas “Dzimtene” galvenâ komiteja, kâ arî 12 citas daþâdas<br />
apvienîbas, to skaitâ latvieðu krâjaizdevumu kase, Jçzus baznîcas draudzes dâmu
Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915–1920)<br />
pulciòð u.c. Kongresâ ievçlçja Latvieðu bçgïu apgâdâðanas Centrâlkomiteju (LBA<br />
CK). Tâ darbojâs Petrogradâ, lai bûtu tuvâk valdîbai. LBA CK darbu vadîja valde<br />
ar pazîstamajiem latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem V. Olavu, J. Èaksti,<br />
A. Bergu priekðgalâ. Petrogradas organizâcijas valdi pârstâvçja PLLB<br />
priekðsçdçtâjs K. Zariòð. Turpretî “Dzimtenes” pârstâvji iebilda pret LBA CK<br />
dibinâðanu un atteicâs iekïauties tâs sastâvâ. 16 Tas noveda pie divu paralçlu<br />
Viskrievijas latvieðu bçgïu aprûpes centru eksistences un konkurences Petrogradâ.<br />
Ðâdu centru izvietojumam Petrogradâ bez plusa – iespçjas operatîvâk lemt<br />
kârtçjâs lietas, bija arî mînuss – valdîbas tuvums pastiprinâja latvieðu pilsonîbas<br />
darbinieku atkarîbu no cariskâs birokrâtijas. 17<br />
Uzreiz arî jâpiebilst, ka latvieðu bçgïi Petrogradâ kïuva ne tikai par bçgïu<br />
apgâda organizâciju uzmanîbas objektu. Cîòu par ietekmi bçgïu vidû izvçrsa arî<br />
daþâdas latvieðu politiskâs partijas un grupas. No tâm par ievçrojamâko spçku<br />
Petrogradâ kïuva <strong>Latvijas</strong> Sociâldemokrâtija (LSD), kuras biedru vairâkums tajâ<br />
laikâ atbalstîja lieliniekus. Kopâ ar evakuçtajiem <strong>Latvijas</strong> rûpniecîbas<br />
uzòçmumiem Petrogradâ ieradâs vairâk nekâ 11 000 strâdnieku. Bez tam pilsçtas<br />
uzòçmumos strâdâja ap 10 000 bçgïu. 18 Ðai vidç sociâldemokrâtu idejas tika<br />
uztvertas vislabâk. Daïa latvieðu strâdnieku jau dzimtenç bija iepazinuðies ar<br />
marksistisko literatûru, juta lîdzi sociâldemokrâtu cîòai vai arî paði jau ietilpa<br />
LSD organizâcijâs. Petrogradâ jau no 1914. gada rudens darbojâs latvieðu<br />
sociâldemokrâtu pulciòð “Prometejs”, kurð sâkotnçji iegâja pilsçtas, t.s.<br />
starprajonieðu organizâcijâ, 19 bet no 1915. gada jûnija – Petrogradas lielinieku<br />
organizâcijâ. 1915. gada vasarâ nodibinâjâs sakari starp “Prometeju” un LSD<br />
Rîgas organizâciju. Ieraduðies Petrogradâ, LSD biedri uzreiz iestâjâs “Prometejâ”<br />
un lîdz ar to arî Krievijas sociâldemokrâtiskâs strâdnieku partijas lielinieciskajâ<br />
Petrogradas organizâcijâ. No pulciòa izauga partijas rajons “Prometejs”, kurâ<br />
1915. gada oktobrî bija 60, bet 1916. gada vasarâ 150 biedru – tie sastâdîja 7,5%<br />
no visas pilsçtas lielinieku organizâcijas locekïu skaita. 20 Taèu, tâ kâ 1915. gadâ<br />
Latvijâ sociâldemokrâti atteicâs piedalîties bçgïu aprûpç, uzskatot to par palîdzîbu<br />
cara valdîbai turpinât imperiâlistisko karu, 21 tagad Petrogradâ viòi nevarçja bûtiski<br />
ietekmçt vietçjo bçgïu aprûpes organizâciju darbu.<br />
Tikmçr Petrogradâ ieradâs arvien jauni bçgïu pulki. <strong>Valsts</strong> iestâdes parasti<br />
uzskaitîja tikai oficiâli reìistrçtos bçgïus, kuri pretendçja uz pabalstu saòemðanu.<br />
Ârpus to skaita palika personas, kuras pastâvîgo dzîvesvietu bija atstâjuðas jau<br />
pirms frontes tuvoðanâs, bija evakuçtas kopâ ar uzòçmumiem, apgâdâtas ar darbu<br />
un citiem iztikas lîdzekïiem. Tâ centrâlais bçgïu reìistrâcijas birojs pie Viòas<br />
Íeizariskâs augstîbas lielkòazes Tatjanas Nikolajevnas, ko parasti vienkârði sauca<br />
par Tatjanas komiteju, 1916. gada februârî Petrogradâ uzskaitîja pavisam<br />
100 704 bçgïus. No tiem 23 266 (vairâk nekâ kâdas citas nâcijas bçgïu) bija<br />
latvieði. 22 Pçc vieniem latvieðu periodikas sniegtajiem datiem, pilsçtâ jau<br />
1915. gadâ oktobrî bija 50 000 latvieðu bçgïu, pçc citiem – 1916. gada sâkumâ<br />
viòu bija 40 000. 1917. gada sâkumâ to skaits tika vçrtçts lielâks par 60 000. 23<br />
85
86 Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda<br />
Desmitiem tûkstoðu bçgïu uzturçðana nebija sabiedrisko organizâciju spçkos.<br />
Bçgïu apgâdes finansçðana bija jâuzòemas valstij. Pçc Iekðlietu ministrijas lûguma<br />
valsts kase izsniedza kredîtus, kurus sadalîja nosauktâs ministrijas paspârnç<br />
nodibinâtâ Seviðíâ padome bçgïu iekârtoðanai, gubernatori, valsts nozîmçtie<br />
galvenie pilnvarnieki bçgïu iekârtoðanai, kâ arî zemstu un pilsçtu pârvaldes<br />
iestâdes un vietçjâs komitejas. 24 Lîdz 1915. gada 18. septembrim Seviðíâ padome<br />
palîdzîbai bçgïiem pieðíîra 64 miljonus rubïu. 25 Ðajâ laikâ latvieðu bçgïu<br />
vajadzîbâm LBA CK saòçma un vietçjâm komitejâm sadalîja 300 000 rubïu, bet<br />
novembra pirmajâs dienâs – 869 820 rubïu. Daïa no ðiem lîdzekïiem tika novirzîti<br />
Petrogradas latvieðu biedrîbâm, kuras sadarbojâs ar LBA CK. Biedrîba “Dzimtene”<br />
tika finansçta atseviðíi. Seviðíâ padome “Dzimtenei” oktobrî iedalîja 500 000,<br />
bet novembrî – 300 000 rubïu. 26<br />
Seviðíâ padome arî kontrolçja tâs pieðíirto lîdzekïu izmantoðanu. Pçc biedrîbas<br />
“Dzimtene” ziòâm, lîdz 1915. gada beigâm tâ Petrogradâ izveidoja 48 daþâdas<br />
iestâdes (bçgïu un viòu bçrnu patversmes, çdinâðanas punktus u.tml.). Taèu<br />
gada beigâs Seviðíâs padomes veiktâ revîzija atklâja, ka biedrîbâ netiek izdarîta<br />
pienâcîga izlietoto lîdzekïu uzskaite. 27 Attaisnojoðus dokumentus par izdevumiem<br />
biedrîba nespçja uzrâdît arî 1916. gadâ. Tâpçc turpmâk Seviðíâ padome<br />
“Dzimtenei” lîdzekïus pieðíîra krietni mazâkâ apjomâ nekâ LBA CK: lîdz<br />
1917. gada 1. aprîlîm Seviðíâ padome iedalîja LBA CK 16 144 320 rubïu, tad<br />
biedrîbai “Dzimtene” tikai 1 848 805 rubïus. Arî Tatjanas komiteja pieðíîra<br />
“Dzimtenei” mazâk lîdzekïu nekâ LBA CK. Krievijas pilsçtu savienîbas Petrogradas<br />
nodaïa atteica “Dzimtenes” lûgumam atbalstît to ar finansu lîdzekïiem. Biedrîbai<br />
norîkoja speciâlu Iekðlietu ministrijas kuratoru. 28<br />
Stingra arodbiedrîbas kritika vçrsâs pret biedrîbas “Dzimtene” darbîbu”,<br />
iekârtojot bçgïus darbâ. Biedrîbas darbinieki, nepârbaudot darba un dzîves<br />
apstâkïus, nosûtîja uz netâlu no Petrogradas esoðo dzelzceïa staciju “Volovovo”<br />
vairâkus tûkstoðus bçgïu malkas sagâdes darbos. Bçgïi tur atradâs bez dzîvei<br />
nepiecieðamajiem nosacîjumiem. Tajâ paðâ laikâ LBA CK atvçra vairâkas<br />
darbnîcas, ku strâdâja bçgïi, un tâ parâdîja pârdomâtâku darbîbu. 29<br />
Kârtîbas trûkumi “Dzimtenes” vadîtâjos pasâkumos, tâs nespçja atrast kopçju<br />
valodu ar LBA CK, noveda pie tâ, ka uz “Dzimtenes” Petrogradas nodaïas pamata<br />
tika izveidota Petrogradas Latvieðu palîdzîbas biedrîba (PLPB) ar fabrikantu<br />
K. Zandmani priekðgalâ. Ðî biedrîba sadarbojâs ar LBA CK un saòçma no tâs<br />
lîdzekïus no LBA CK. 30<br />
1916. gada sâkumâ Petrogradâ latvieðu bçgïu aprûpe galvenokârt koncentrçjâs<br />
Petrogradas Latvieðu biedrîbas, Petrogradas Latgalieðu bçgïu palîdzîbas biedrîbas<br />
un Petrogradas Latvieðu palîdzîbas biedrîbas rokâs. Ðâ gada pavasarî ðîs LBA CK<br />
vadîbâ strâdâjoðâs biedrîbas uzturçja ap 60 daþâdu bçgïu aprûpes iestâþu. 31<br />
PLLB aprûpç tika ierîkota speciâla bçgïu ambulance ar èetriem ârstiem. Lîdz<br />
1916. gada septembrim to apmeklçja 13 000 cilvçku. Darbojâs patversmes un<br />
skolas bçgïu bçrniem. 32
Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915–1920)<br />
Aktîvi strâdâja PLBPB. Saòemot lîdzekïus no LBA CK un Tatjanas komitejas,<br />
biedrîba lîdz 1916. gada vidum nodibinâja bezmaksas çdnîcu, galdnieku un ðuvçju<br />
darbnîcu, trîs patversmes darba nespçjîgajiem, vairâkas patversmes un skolas<br />
bçgïu bçrniem. Taèu 1916. gada otrajâ pusç finansçjums samazinâjâs.<br />
Neraugoties uz maksas koncertu rîkoðanu, ziedojumu vâkðanu baznîcâs, iegûto<br />
lîdzekïu nosaukto iestâþu finansçðanai nepietika un daïu no tâm nâcâs slçgt. 33<br />
Lîdzekïu trûkuma dçï savu darbîbu saðaurinâja arî PLPB. 34<br />
Daudziem bçgïiem bija nepiecieðams garîgs mierinâjums, un viòi vçlçjâs, lai<br />
tas tiktu sniegts dzimtajâ valodâ. Kara laika apstâkïos izpildît ðo vçlmi ne vienmçr<br />
bija iespçjams. Ðajâ ziòâ tâdâ centrâ kâ Petrograda bija labvçlîgâki apstâkïi nekâ<br />
citur. Luterâòi bez sareþìîjumiem ieplûda Jçzus baznîcas draudzç, kur par viòu<br />
garîgajâm vajadzîbâm rûpçjâs mâcîtâji I. Grînbergs un J. Sanders. Dievkalpojumi<br />
un citi riti notika latvieðu valodâ. Baznîcas koris sniedza koncertus arî ârpus tâs<br />
sienâm. 35<br />
Bez luterâòiem latvieðu bçgïu vidû bija diezgan daudz pareizticîgo un katoïu,<br />
bet citu konfesiju pârstâvju krietni mazâk.<br />
1916. gada sâkumâ Petrogradâ atradâs lîdz 2000 pareizticîgo latvieðu.<br />
21. februârî Òevas Aleksandra katedrâles Svçtâ Gara baznîcâ pirmoreiz latvieðu<br />
valodâ dievkalpojumu noturçja Petrogradas un Ladogas metropolîts Pitirims, kurð<br />
bçrnîbâ bija dzîvojis Latvijâ. Turpmâk dievkalpojumus, kristîbas un citus ritus<br />
katedrâles vârtu baznîcâ latvieðu valodâ vadîja priesteris P. Gredzens. Viòð un<br />
priesteris J. Jansons noturçja arî pareizticîgo latvieðu garîgâs sapulces. Petrogradâ<br />
latvieðu valodâ tika izdots mçneðraksts “Pareizticîgo Latvieðu Vçstnesis”. 36<br />
1917. gada janvârî sâkâs atseviðíi dievkalpojumi arî latvieðiem katoïiem. 37<br />
1916. gada vasarâ bçgïus sasniedza jauna nelaimes vçsts. Lai atbrîvotu<br />
galvaspilsçtu no nabadzîbâ dzîvojoðiem un ar savu stâvokli neapmierinâtiem<br />
ïaudîm, 3. jûnijâ Krievijas Ministru padome pieòçma lçmumu izsûtît no<br />
Petrogradas visus bçgïus, kuri saòçma valsts pabalstus. Tika plânots viòus izvietot<br />
Krievijas centrâlajâs guberòâs. Akcijai bija jâsâkas 1. septembrî. Par to Seviðíâs<br />
padomes bçgïu iekârtoðanas sçdç paziòoja tâs priekðsçdçtâjs, <strong>Valsts</strong> padomes<br />
loceklis barons V. Engelhards. Tûlît pat radâs virkne neskaidrîbu. LBA CK<br />
uzdevumâ laikraksts “Baltija” izteica pamatotas ðaubas par plânojamâs akcijas<br />
lietderîbu. Tâs motivâcijas kâ galvenais arguments bija nepiecieðamîba atbrîvot<br />
dzelzceïus no vajadzîbas piegâdât Petrogradai papildu pârtikas kravas. 38 Kaut<br />
sekoja paskaidrojumi, ka spaidu ceïâ neviens netiks izsûtîts, ka atteikuðies atstât<br />
Petrogradu turpmâk vienîgi nesaòems pabalstus, bçgïus tas nenomierinâja. Bija<br />
gadîjumi, ka viòi slçpa saslimðanu ar dizentçriju, negriezâs pçc palîdzîbas pie<br />
ârsta, baidoties iekïût izsûtâmo sarakstos. 39<br />
26. jûlijâ notika Seviðíâs padomes sasaukta îpaða komisijas sçde, lai izskatîtu<br />
bçgïu izsûtîðanas jautâjumus. Sçdç piedalîjâs arî nacionâlo bçgïu aprûpes<br />
organizâciju pârstâvji. Atbildot uz valdîbas paziòojumu, ka jautâjums jau ir<br />
“nolemta lieta” un komisijai vienîgi jânosaka izsûtîðanas apmçri, viòi izteica<br />
87
88 Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda<br />
protestu pret ðâdu jautâjuma nostâdni, bet daþi pat atstâja sçdi. 19. augustâ<br />
barona V. Engelharda sasauktâ sabiedrisko organizâciju pârstâvju sanâksmç<br />
LBA CK priekðsçdçtâja vietnieks J. Èakste izteica vçlçjumu, lai latvieðu bçgïiem<br />
tiktu atïauts izbraukt uz Ziemeïvidzemi – tagadçjo Igauniju un uzturçties atstâtâs<br />
dzimtenes tuvumâ. Mçneða beigâs pienâca atbilde, ka Seviðíâs padomes<br />
priekðsçdçtâjs principâ pret tâdu bçgïu pârvietoðanu neiebilst. Taèu galîgais<br />
lçmums tika atstâts militârajâm varas iestâdçm. 6. oktobrî J. Èakste informçja<br />
LBA CK valdes priekðsçdçtâju V. Olavu, ka “bçgïu izvâkðana laikam notiks mums<br />
labvçlîgâ kârtâ, varçsim bçgïus aizsûtît uz Jurjevu (Tçrbatu) un Elvu, uz kurieni<br />
tie ir mierâ labprâtîgi iet.” 40<br />
15. septembrî Seviðíâ padome nolçma griezties pie Ministru padomes ar<br />
priekðlikumu izsûtît no Petrogradas tikai tos bçgïus, kurus iekârtot jaunajâs<br />
apmeðanâs vietâs apòçmâs paðas nacionâlâs bçgïu aprûpes organizâcijas. 41<br />
Galu galâ îstenot iecerçto kampaòu valdîba tâ arî nespçja, jo centrâlo guberòu<br />
varas iestâdes atteicâs uzòemt jaunas bçgïu masas. Iekðlietu ministrs rîkojâs<br />
“no pretçjâ” – nosûtîja ìenerâlgubernatoriem norâdîjumu aizliegt bçgïiem izbraukt<br />
uz Petrogradu. Tur Krievijas pilsçtu savienîba izsniedza bçgïiem bezmaksas biïetes<br />
izbraukðanai no pilsçtas, taèu, lai tâs saòemtu, bija jâuzrâda atïaujas no to guberòu<br />
gubernatoriem, kurp bçgïi gribçja doties. 42 Tâ atbrîvot Petrogradu no bçgïiem uz<br />
citu guberòu rçíina neizdevâs. Taèu bçgïu vidû auga sarûgtinâjums.<br />
Februâra revolûcija Krievijâ arî bçgïiem pavçra jaunas iespçjas dalîbai<br />
sabiedriskajâ dzîvç. Latvieðu vidû Petrogradâ aktivizçjâs visdaþâdâko politisko<br />
uzskatu izteicçji, veidojâs jaunas politiskâs un sabiedriskâs organizâcijas. Jau<br />
martâ nodibinâjâs Pçterpils Latvieðu pedagoìiskâ biedrîba. 43 Aprîlî tika izziòota<br />
Pçterpils latvieðu inþenieru sapulce, taèu tâlâkâs ziòas par to ir ïoti trûcîgas.<br />
Acîmredzot tai bija maz spçku aktîvas darbîbas izvçrðanai. 44<br />
15. martâ Petrogradâ tika izveidota Latgales Tautas komiteja, kura izvirzîja<br />
uzdevumu izcînît Latgalei paðvaldîbu. Izvçrsâs latgaïu sabiedrisko darbinieku<br />
politiskâ darbîba. Tiesa, drîzumâ komiteja tika pârcelta uz pašu Latgali. 45<br />
26. martâ notika sporta un izglîtîbas biedrîbas “Latvija” dibinâðanas sapulce. 46<br />
Aprîïa sâkumâ savas programmas projektu publicçja Latvieðu demokrâtiskâs<br />
partijas grupa, kura bija saistîta ar Petrogradas Latvieðu saviesîgâs biedrîbas<br />
aprindâm. 47<br />
Februâra revolûcija jûtami ietekmçja latvieðu bçgïu – luterâòu dzîvi. Pirms<br />
tâs luterâòu garîdzniekiem nâcâs rçíinâties ar iespçju, ka viòi paliks bez valsts<br />
materiâla atbalsta. LBA CK paziòoja, ka no 1. marta tiks pârtraukta algu izmaksa<br />
garîdzniekiem. Pçc revolûcijas Seviðíâ padome tomçr nolçma pieðíirt lîdzekïus<br />
to garîdznieku darba apmaksai, kuri strâdâja ar bçgïiem. Bez tam sabiedriskâs<br />
dzîves demokrâtizçðanas rezultâtâ no 30. augusta lîdz 2. septembrim Petrogradâ<br />
notika latvieðu garîdznieku un draudþu pârstâvju sinode un tika nodibinâta<br />
latvieðu luterâòu konsistorija, kurai bija jâîsteno visu latvieðu luterâòu draudþu<br />
Krievijâ pârvalde, jau neatkarîgi no vâcu baznîcas aizbildniecîbas. 48 Aktivizçjâs
Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915–1920)<br />
arî kreisie spçki. Jau februâra beigâs legalizçjâs Petrogradas lielinieku organizâcijas<br />
latvieðu rajons “Prometejs”. Daþi tâ locekïi iznâca brîvîbâ no Petrogradas<br />
cietumiem. Aprîïa vidû rajona biedru skaits sasniedza 700 cilvçku. Uzòçmumos<br />
veidojâs latvieðu sociâldemokrâtiskas grupas. Daudzi latvieðu lielinieki uzsâka<br />
darbu pilsçtas, tâs rajonu lielinieku partijas komitejâs. Petrogradâ sâka iznâkt<br />
lielinieku avîze “Cîòa”. 49<br />
Izvçrsa darbîbu arî latvieðu mazinieki. Jûnijâ viòu skaits sasniedza<br />
760 cilvçku. 50 23. martâ iznâca viòu laikraksta “Strâdnieku Avîze” pirmais<br />
numurs. Tajâ izskançja doma, ka ir jâorganizç bçgïu atgrieðanâs Latvijâ.<br />
Mazinieki aktîvi darbojâs jaunatnes vidû. 19. martâ notika Pçterpils latvieðu<br />
sociâldemokrâtiskâs jaunatnes savienîbas dibinâðanas sapulce. Par savienîbas<br />
valdes priekðsçdçtâju kïuva B. Kalniòð, vçlâk pazîstamais sociâldemokrâtu<br />
darbinieks, Sociâlistiskâs Internacionâles goda lîdzpriekðsçdçtâjs. 51<br />
Latvieðu bçgïi tika iesaistîti sareþìîto sava laikmeta problçmu apsprieðanâ<br />
visdaþâdâkajos mîtiòos un sapulcçs, kur bçgïu, latvieðu strâdnieku un pilsçtas<br />
garnizona kareivju priekðâ uzstâjâs kâ bçgïu aprûpes organizâciju, tâ arî politisko<br />
partiju pârstâvji. Tika apspriesti jautâjumi par attieksmi pret jauno varu, par<br />
<strong>Latvijas</strong> autonomiju. Pirmâ lielâkâ latvieðu sapulce Petrogradâ, piedaloties vairâk<br />
nekâ 1000 cilvçkiem, notika 21. martâ. Par savu darbîbu atskaitîjâs <strong>Valsts</strong> domes<br />
deputâts, LBA CK valdes loceklis J. Zâlîtis. Sapulce beidzâs bez noteiktas<br />
rezolûcijas pieòemðanas. 52<br />
Bijuðie rajona “Prometejs” biedri atmiòâs stâsta par pilsonisko politiíu<br />
mçìinâjumiem nepieïaut ðâdâs sapulcçs lielinieku uzstâðanos, par “saðutuma<br />
vçtru” – reakciju uz domnieka un LBA CK locekïa J. Goldmaòa runu. 53 Tik tieðâm,<br />
daïa bçgïu uzstâjâs pret LBA CK lîderiem. Piemçram, marta sâkumâ J. Goldmanis<br />
un J. Zâlîtis paziòoja par Kurzemes Zemes sapulces sasaukðanu Tçrbatâ 25.–<br />
28. aprîlî. Piedalîties bija aicinâti Kurzemes paðvaldîbu un biedrîbu pârstâvji, kâ<br />
arî pa vienam delegâtam no katriem diviem tûkstoðiem kurzemnieku. Saprotams,<br />
ka vâcu okupçtâs Kurzemes iedzîvotâji nevarçja nosûtît savus pârstâvjus uz<br />
sapulci un tâs dalîbnieki visi bija bçgïi, lielâkoties pilsonisko biedrîbu pârstâvji.<br />
Sociâldemokrâti, kâ lielinieki, tâ mazinieki, nevarçja cerçt uz plaðu pârstâvniecîbu<br />
Kurzemes Zemes sapulcç un sparîgi protestçja pret tâs sasaukðanas<br />
nedemokrâtiskumu. Petrogradâ 22. aprîlî PLLB organizçtajâ bçgïu sapulcç<br />
dalîbnieku vairâkums nolçma savus pârstâvjus uz Domes sapulci nesûtît. 54<br />
Kurzemes Zemes sapulce un tajâ ievçlçtâ Kurzemes Pagaidu Zemes padome<br />
nekïuva par centriem, kas vienotu visus Kurzemes bçgïus. Pçc oktobra apvçrsuma<br />
1918. gada sâkumâ padome tika likvidçta.<br />
Bûtiski bçgïu stâvokli nemainîja arî latvieðu bçgïu kongress Tçrbatâ, kurð<br />
notika no 30. maija lîdz 2. jûnijam un kurâ par LBA CK valdes priekðsçdçtâju<br />
tika ievçlçts J. Èakste. 55 Apstâkïos, kad no finansu lîdzekïu trûkuma cieta visa<br />
Krievijas bçgïu aprûpes sistçma, kaut vai saglabât iepriekðçjâ lîmenî bçgïu apgâdi<br />
bija nereâli.<br />
89
90 Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda<br />
Augusta beigâs, sakarâ ar kârtçjo vâcu karaspçka uzbrukumu un Prâgas<br />
ieòemðanu uzbangoja jauns bçgïu kustîbas vilnis. Neraugoties uz visiem<br />
brîdinâjumiem par dzîvokïu trûkumu, dzîves dârdzîbu, uz Petrogradu atkal plûda<br />
latvieðu bçgïu straume. Atkal tâpat kâ 1915. gadâ LBA CK, vietçjâs latvieðu<br />
biedrîbas bija spiestas meklçt bçgïiem pagaidu mitekïus, organizçt viòu çdinâðanu.<br />
Ðiem nolûkiem lîdzekïi tika lûgti no Seviðíâs padomes, taèu Krievijas Pagaidu<br />
valdîbai bçgïi bija kïuvuði par tâdu paðu apgrûtinâjumu kâ agrâk cara valdîbai.<br />
Naudas nepietika. LBA CK uzreiz saòçma tikai 10 000 rubïu un solîjumus<br />
nâkotnei.<br />
Vienlaikus prese ziòoja, ka tikko Petrogradâ iebraukuðajiem bçgïiem varas<br />
iestâdes atteicâs izsniegt bçgïu grâmatiòas un lîdz ar to – atzît viòu tiesîbas uz<br />
pabalstu saòemðanu. Bçgïiem tika piedâvâts PLLB un PLPB saòemt biïetes<br />
izbraukðanai uz centrâlajâm Krievijas guberòâm, kur, ka jau sacîts, varas iestâdes<br />
bçgïus tâpat nevçlçjâs uzòemt. PLLB septembrî paziòoja, ka bçgïu kasç “tik<br />
maz naudas”, ka lîdz oktobrim biedrîba varçs uzturçt tikai nespçjnieku patversmes<br />
un 18. septembrî pârtrauc bçgïiem uztura un dzîvokïa pabalstu izsniegðanu.” 56<br />
Latvieðu lielinieki, cenðoties iekarot bçgïu atbalstu, asi kritizçja pastâvoðo<br />
viòu aprûpes sistçmu. Lûk, kâ lielinieciskâ puse aprakstîja PLLB patversmi:<br />
“Ðauras, netîras telpas apdzîvo ap 65 b[çgïi]. Uzturs slikts. No rîtiem dod tik<br />
tçju un maizi (pa visu dienu trîs ceturtdaïas mârc[iòas], pusdienâ ðíidru zupu,<br />
vakarâ jâpârtiek vai nu no ûdens jeb gaisa ... Visur netîrumi, puvumi, istabas<br />
mazas, uz galdiem jâguï, seviðías çdamistabas nav. Par 2 nedçïâm reiz ir iespçja<br />
nomazgâties.” 57<br />
Rakstîtais atbilda patiesîbai, taèu ne PLLB, ne LBA CK nespçja mainît stâvokli.<br />
To saprata arî daïa bçgïu, kura neatbalstîja lielinieku pretenzijas uz bçgïu aprûpes<br />
sistçmas vadîbu. Toties lielinieki nemitîgi daþâdâs variâcijâs atkârtoja: “Cik nav<br />
tâdu bçgïu, kuri spiesti pârtikt no Pçterpils purva ûdens un kailas maizes, cik<br />
nav tâdu, kas aiz palîdzîbas [lûguma] saòem rupju noraidîjumu? Bet paðiem<br />
kungiem jau labi iet. Un ies tik ilgi, kamçr mçs reiz neteiksim – diezgan!” 58<br />
Jûlijâ ar faktisku lielinieku dalîbu bçgïu pârstâvju sanâksme izveidoja biroju<br />
Viskrievijas bçgïu kongresa sasaukðanai. Ðî biroja latvieðu sekcijas vârdâ latvieðu<br />
lielinieki griezâs pie PLLB ar prasîbu nodot viòiem bçgïu aprûpes vadîbu. Protams,<br />
atbilde bija noraidoða. Nelîdzçja arî lielinieku sûdzîbas Pagaidu valdîbai un<br />
Petrogradas padomes Izpildu komitejai. 59<br />
Pirmais Viskrievijas bçgïu kongress norisa no 1. lîdz 12. septembrim. Uz to<br />
LBA CK un citu ‘burþuâzisko” bçgïu organizâciju pârstâvji nebija uzaicinâti.<br />
Petrogradas latvieðu lielinieku pârstâvjus J. Rovièu un A. Diþbiti ievçlçja par<br />
kongresa prezidija priekðsçdçtâju un tâ vietnieku. Kongresa delegâtu vairâkums<br />
atbalstîja lielinieku nostâju. Kongresâ tika pasludinâta Viskrievijas bçgïu<br />
savienîbas (VBS) izveidoðana. Par tâs biroja priekðsçdçtâju un sekretâru atkal<br />
tika ievçlçti J. Roviès un A. Diþbite. 60 26. septembrî sasauktâ latvieðu bçgïu sapulce<br />
atzina, ka “kongress nostâjies uz pareizas platformas”, tika izveidota VBS Pçterpils
Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915–1920)<br />
komitejas latvieðu sekcija, par kuras prezidija priekðsçdçtâju kïuva E. Eizenðmits,<br />
par viòa vietnieku – D. Roze. 61 Taèu lielinieki nevarçtu pâròemt bçgïu aprûpi, ja<br />
viòiem neizdotos saòemt savâs rokâs valsts varu.<br />
Latvieðu bçgïu attieksme pret 1917. gada oktobra notikumiem Petrogradâ<br />
bija neviennozîmîga. Pçc vçsturnieka A. Spreðïa datiem, ap pusotra tûkstoða<br />
latvieðu daþâdu sarkangvardu vienîbu sastâvâ piedalîjâs lielinieku varas<br />
nodibinâðanâ. 62 Cita attieksme pret ðiem notikumiem bija pilsoniskajiem,<br />
sîkpilsoniskajiem slâòiem. Demokrâtiskais laikraksts “Jaunâ Dienas Lapa” saviem<br />
lasîtâjiem ieteica: “Krievu revolucionârâs demokrâtijas iekðçjâs cîòâs un<br />
savstarpçjos norçíinos mums nav nekâda iemesla iemaisîties .. Mums,<br />
latvieðiem, par visâm lietâm vajadzîgs miers, lai mçs tiktu drîz atpakaï savâ<br />
zemç un tur varçtu atjaunot un radît brîvu brîvas, autonomas <strong>Latvijas</strong> iekârtu.” 63<br />
Sâkotnçji pçc lielinieciskâ apvçrsuma daþas neboïðevistiskâs latvieðu<br />
organizâcijas bez kâdiem ðíçrðïiem turpinâja darboties. Latvieðu Zemnieku<br />
savienîbas un Latvieðu demokrâtiskâs partijas Petrogradas nodaïas rîkoja<br />
sapulces, Petrogradas Latvieðu saviesîgâ biedrîba – saviesîgas sanâkðanas. Notika<br />
latvieðu kultûras pasâkumi. 64<br />
Jau 1917. gada vasarâ Petrogradas Latvieðu saviesîgâs biedrîbas un Latvieðu<br />
demokrâtiskâs partijas Petrogradas nodaïas aprindâs radâs ideja par kopçju<br />
latvieðu centra radîðanu cîòai par <strong>Latvijas</strong> autonomiju. Latvieðu demokrâtiskâs<br />
partijas Petrogradas organizâcija sasauca vairâkas apspriedes, kurâs ideja guva<br />
atbalstu. 1917. gada rudenî latvieðu pilsoniskajiem politiíiem izdevâs vienoties,<br />
un Valkâ no 17. lîdz 19. novembrim notika Latvieðu pagaidu nacionâlâs padomes<br />
(LPNP) pirmâ sesija. Nâkamâs sesijas norisa jau Petrogradâ no 15. lîdz<br />
19. janvârim un no 26. lîdz 28. jûnijam. Padome kïuva par latvieðu pilsonisko<br />
politiíu grupçðanâs centru ârpus vâcu karaspçka okupçtâs <strong>Latvijas</strong>.<br />
LPNP darbîbâ aktîvi piedalîjâs arî tâdi LBA CK darbinieki kâ J. Goldmanis,<br />
Z. Meierovics. Taèu latvieðu demokrâtiskâ prese atzina, ka ap LPNP ir<br />
“apvienojuðies vairâk tikai konservatîvie tautas elementi .. Kâ senâk ðie elementi<br />
visu gaidîja no cara un to kalpu þçlastîbas, tâ tagad no sabiedroto imperiâlistu<br />
þçlastîbas”. 65<br />
Pçc Petrogradas latvieðu mazinieku iniciatîvas 1918. gada aprîlî tika radîta<br />
atseviðía politiska apvienîba – <strong>Latvijas</strong> Paðnolemðanâs (paðnoteikðanâs)<br />
savienîba. Petrogradâ gatavîbu iestâties tâs rindâs izteica vairâkas latvieðu<br />
organizâcijas, kuras atradâs mazinieku ietekmç. 66 Kâ mçríi savienîba izvirzîja<br />
demokrâtiski ievçlçtas <strong>Latvijas</strong> Satversmes sapulces sasaukðanu, latvieðu<br />
apdzîvoto apgabalu patstâvîgas vienîbas nodibinâðanu Krievijas demokrâtiskâs<br />
federatîvâs republikas sastâvâ. Par savienîbas vadîtâjiem kïuva F. Cielçns,<br />
A. Kurðinskis u.c. Savienîba izdeva biïetenu “Brîvâ Latvija”, nodibinâja nodaïas<br />
Maskavâ un citâs lielâkajâs Krievijas pilsçtâs. 67<br />
Pirmajâ laikâ pçc Oktobra apvçrsuma turpinâja aktîvi darboties latvieðu<br />
lielinieku rajons “Prometejs”, taèu 1918. gada pavasarî kâ atseviðíu organizâciju<br />
91
92 Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda<br />
to likvidçja, latvieðu komunisti stâjâs uzskaitç teritoriâlajâs Krievijas<br />
komunistiskâs partijas organizâcijâs, izveidojot pie to komitejâm latvieðu<br />
sekcijas. 68 Atzîmçjams, ka lielinieki pievçrsa diezgan lielu vçrîbu bçgïu aprûpes<br />
organizâcijâm. 1917. gada 5. novembrî Petrogradâ bija jânotiek Otrajam<br />
Viskrievijas bçgïu kongresam, taèu revolucionârie notikumi piespieda tâ atklâðanu<br />
pârcelt uz 19. novembri. 69<br />
No apmçram 250 delegâtiem 82 bija latvieði. Kâ var spriest pçc netieðâm<br />
norâdçm, visi viòi bija lielinieki vai vismaz to lîdzjutçji. 70 Kongress pieòçma<br />
virkni rezolûciju ar lieliniecisku saturu, ievçlçja jaunu VBS vadîbu – centrâlo<br />
izpildkomiteju. Tâ izsûtîja vietçjâm strâdnieku un kareivju deputâtu padomçm<br />
rekomendâcijas, kâ “reorganizçt” lîdz ðim pastâvoðâs bçgïu aprûpes organizâcijas.<br />
Bûtîbâ tâs bija jâlikvidç un to vietâ jârada jaunas, “revolucionâras” bçgïu<br />
organizâcijas ar lieliniekiem priekðgalâ. VBS Latvieðu sekcija nolçma pâròemt<br />
visas LBA CK lietas. 71 A. Diþbite, kurð ðajâ laikâ bija nozîmçts par Iekðlietu tautas<br />
komisariâta bçgïu lietu komisâru, 72 25. novembrî nosûtîja uz LBA CK speciâlu,<br />
no Petrogradas latvieðu lieliniekiem sastâvoðu likvidâcijas komisiju, kura arî<br />
pârtauca tâs darbu. Tiesa, LBA CK valdes locekïiem sarunu ceïâ izdevâs par mçnesi<br />
novilcinât pilnîgu komitejas darbîbas pârtraukðanu. Laiks tika izmantots lietu<br />
pabeigðanai, kontos vçl palikuðâs naudas pârskaitîðanai vietçjâm bçgïu aprûpes<br />
organizâcijâm. Vçlâk latvieðu lielinieki varçja tikai ar noþçlu konstatçt: “Ðie kungi<br />
ar savu spekulantu izveicîbu apveda mûs ap stûri .. apaïa bilance, bet kasç naudas<br />
ne kapeikas.” 73<br />
1917. gada decembra sâkumâ, òemot vçrâ Otrâ Viskrievijas bçgïu kongresa<br />
lçmumus, Iekðlietu tautas komisariâts izdeva rîkojumu par vçl pastâvoðo bçgïu<br />
aprûpes organizâciju likvidçðanu, to mantas un dokumentâcijas nodoðanu VBS.<br />
Zîmîgi, ka jau 27. novembrî VBS Petrogradas komitejas Latvieðu sekcija paziòoja,<br />
ka bçgïu pabalstu izmaksa uz nenoteiktu laiku tiek pârtraukta un tiks atjaunota,<br />
tiklîdz Tautas komisâru padome iedalîs tam lîdzekïus. 74 Pabalstu izmaksa tâ arî<br />
netika atjaunota.<br />
20. decembrî pçc likvidâcijas komisijas pieprasîjuma milicija apzîmogoja LBA<br />
CK telpas. Lielinieku rokâs nonâca visa LBA CK manta un arhîvs. 1918. gada<br />
17. janvârî sanâca pçdçjâ LBA CK sçde, kura, òemot vçrâ raduðos situâciju, nolçma<br />
pârtraukt komitejas darbîbu. Tajâ paðâ laikâ, cerot atklât LBA CK sçdi, likvidâcijas<br />
komisijas loceklis D. Rove ar matroþu un sarkangvardu vienîbu bez rezultâtiem<br />
veica PLLB telpu kratîðanu. 75<br />
1918. gada aprîïa sâkumâ VBS Petrogradas komitejas Latvieðu sekcija izziòoja<br />
Iekðlietu komisariâta cirkulâru par bçgïu pabalstu izmaksas galîgu pârtraukðanu.<br />
Ðis solis tika skaidrots ar valsts grûto stâvokli, ar pabalstu izmaksu radîtajâm<br />
nesaskaòâm starp bçgïiem un vietçjiem iedzîvotâjiem, kâ arî ar to, ka ar<br />
esoðajiem pabalstiem bçgïi tik un tâ nevarot izdzîvot. Turpmâk komisariâts solîja<br />
pieðíirt lîdzekïus tikai skolu, bçgïu bçrnu internâtu un nespçjnieku patversmju<br />
uzturçðanai. No 1. jûnija skolas, internâti un patversmes nonâca Krievijas
Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915–1920)<br />
Ziemeïapgabala sociâlâs apgâdîbas komisariâta pârziòâ. 76 Taèu pat jûlija beigâs<br />
nosauktais komisariâts bçgïu bçrnu un nespçjnieku vajadzîbâm nebija pieðíîris<br />
ne kapeikas. 77 1. augustâ tika oficiâli pabeigta LBA CK likvidâcija. Pârtrauca<br />
darboties arî VBS Petrogradas komitejas Latvieðu sekcija. Vienlaikus ar bçgïu<br />
aprûpes organizâcijâm lielinieki 1918. gada vasarâ un rudenî likvidçja arî visas<br />
citas “burþuâziskâs” organizâcijas. Tieði ar to nodarbojâs Ziemeïapgabala Nacionâlo<br />
lietu komisariâta Latvieðu nodaïa. 78<br />
Bija spiesta pârtraukt darbîbu <strong>Latvijas</strong> Paðnoteikðanâs savienîba. Tâs nodaïas<br />
turpinâja pastâvçt tikai pagaidâm lielinieku varâ nenokïuvuðajâs Sibîrijas un<br />
Tâlo Austrumu teritorijâs. 79 Kaut arî daudz latvieðu mazinieku uzturçjâs<br />
Petrogradâ lîdz 1920. gadam, 80 nodarboties atklâti ar politiku viòi baidîjâs.<br />
LBA CK, citu latvieðu pilsonisko organizâciju likvidâcija pasliktinâja bçgïu<br />
stâvokli. 1918. gada pavasarî iedzîvotâji sâka masveidâ atstât Petrogradu. Gada<br />
otrajâ pusç, kad, sâkoties Pilsoòu karam, pasliktinâjâs ekonomiskais stâvoklis,<br />
ðis process vçl vairâk paâtrinâjâs. 1914. gada sâkumâ pilsçtâ dzîvoja 2,5 miljoni<br />
cilvçku, bet 1919. gada pavasarî no tiem bija palikuði tikai ap 900 000. 81 Latvieði<br />
nebija izòçmums. Daudzi no viòiem atstâja pilsçtu.<br />
Kamçr Krievija un Vâcija atradâs kara stâvoklî, bçgïi parasti necentâs nokïût<br />
pastâvîgajâs dzîvesvietâs. Pçc Brestas miera parakstîðanas stâvoklis mainîjâs.<br />
Vâcijas konsulâta aizgâdîbâ Petrogradâ 1918. gada marta beigâs sâka darboties<br />
t.s. Baltijas komiteja, kura reìistrçja bçgïus, kas vçlçjâs atgriezties vâcu okupçtajâ<br />
dzimtenç. Tika plânots nosûtît viòus turp caur Pleskavu. 82 Uzòçmîgâkie bçgïi<br />
devâs turp patstâvîgi.<br />
Lai noskaidrotu situâciju uz vietas, uz Pleskavu tika nosûtîta VBS delegâcija.<br />
Atgriezusies tâ ziòoja, ka vâcu varas iestâdes neielaiþ vâcu kontrolçtajâs teritorijâs<br />
bçgïus, kuri liekas aizdomîgi. Bçgïiem, gaidot atïauju doties tâlâk, bija jâdzîvo<br />
barakâs sliktos apstâkïos. Pirmais vilciens ar bçgïiem uz Rîgu no Pleskavas devâs<br />
8. aprîlî. (Lîdz tam bçgïi Baltijâ tika ielaisti caur Narvu.) Taèu jau pçc nedçïas<br />
vâcu iestâdes, atteicâs pieòemt bçgïus, motivçjot atteikumu ar pârpildîtâm<br />
barakâm bçgïu repatriantu savâkðanas punktos. Pierobeþas Torosinas stacijâ bija<br />
sapulcçjuðies vairâki simti bçgïu. 83<br />
Aprîïa beigâs Vâcijas sûtniecîbu Maskavâ apmeklçja “Baltijas bçgïu” grupa.<br />
Viòiem ticis paziòots, ka tikai kurzemnieki var netraucçti atgriezties dzimtenç,<br />
jo pârçjo Baltijas apgabalu statuss vçl nebija noteikts. 84 Repatriantiem bija<br />
jâaizpilda anketas par ìimenes sastâvu, mantisko stâvokli, politisko pârliecîbu.<br />
Bija vajadzîgi arî divu sabiedrisku darbinieku galvojumi par viòu politisko<br />
uzticamîbu. Kad maija sâkumâ vâcu iestâdes atjaunoja bçgïu ceïu mâjup caur<br />
Narvu, ðíçrðïi radâs no padomju puses. Ðíçrsojot robeþu, pâr to nevarçja pârvest<br />
vairâk par 500 rubïiem un divâm mârciòâm maizes. Nemaz neïâva òemt lîdzi<br />
kâdus citus pârtikas produktus, jebkâdas vçrtslietas, arî apìçrbu. Laikraksta<br />
“Dienas Lapas” redaktors P. Zâlîte ar saðutumu rakstîja, ka Brestas miera lîgumâ<br />
“bçgïu jautâjums ir palicis neizðíirts un nenokârtots”, ka Krievijai “kas viòus<br />
93
94 Tatjana Bartele, Vitâlijs Ðalda<br />
izdzina, neskatoties uz valsts formas maiòu, izdzîtie atkal jâaizved atpakaï,<br />
neaizskarot un neatòemot viòu mantu. To prasa katra taisnîba un katra morâle.<br />
Nekâda valsts forma nevar no tâ atsvabinât. Bçgïu atgrieðanâs lai tâpçc brîva un<br />
svabada.” 85<br />
28. maijâ no Petrogradas uz Pleskavu devâs pirmais vilciens ar apmçram<br />
1500 bçgïu, kuru aizbraukðanu sagatavoja Baltijas komiteja. 86 Aizbraucoðo vidû<br />
vairâkums bija vâcieði. Nâkamâ bçgïu vilciena sagatavoðana aizkavçjâs. Latvieðu<br />
prese to skaidroja ar vâcu iestâþu vçlmi kavçt latvieðu atgrieðanos dzimtenç.<br />
Vâcijas ìenerâlkonsulam Krievijâ tika likts priekðâ vâciskâs Baltijas komitejas<br />
vietâ radît komisiju no Baltijas vâcu, latvieðu, ebreju pârstâvjiem. Kâ var spriest<br />
pçc nepilnîgâm ziòâm, kompromiss tika sasniegts un turpmâk latvieðu politiíi<br />
J. Goldmanis, J. Zâlîtis u.c. sadarbojâs ar Baltijas komiteju. 87<br />
Bçgïu atgrieðanos bremzçja arî padomju iestâþu neizdarîgums. Latvieðu<br />
nacionâlo lietu komisariâts 29. augustâ bija spiests griezties tieði pie Centrâlâs<br />
gûstekòu un bçgïu lietu kolçìijas priekðsçdçtâja J. Unðlihta ar prasîbu paâtrinât<br />
darbu ar bçgïiem. 88<br />
Daudzi bçgïi patstâvîgi meklçja atgrieðanâs ceïus uz Latviju. Tas bija pilnîgi<br />
reâli. Piemçram, kâds no bçgïiem stâstîja, kâ Krievijas robeþu sargi – latvieðu<br />
strçlnieki bez kavçðanâs atïâvuði viòam ðíçrsot robeþu, vâcu posteni vajadzçjis<br />
apiet; ieejot Pleskavâ, vâcu patruïai nâcies “iespiest saujâ”. Turpmâk vâcu iestâdes<br />
prasîjuðas tikai personas apliecîbu, sîkas anketas aizpildîðanu, trîs dienu sanitârâs<br />
karantînas izieðanu un tad jau repatrianti varçja saòemt visus vajadzîgos papîrus<br />
un biïeti vilcienam braukðanai uz agrâko dzîvesvietu. 89<br />
Pçc Centrâlâs gûstekòu un bçgïu lietu kolçìijas ziòâm, no 1918. gada maija<br />
lîdz novembrim no Krievijas uz Vâcijas okupçtajiem apgabaliem reevakuçjâs<br />
400 000 bçgïu. 90<br />
Droði var pieòemt, ka ðie dati nav pilnîgi. Daïa bçgïu Krievijas un Vâcijas<br />
demarkâcijas lîniju pârgâja bez jebkâdas uzskaites. Ievçrojama daïa no Krieviju<br />
atstâjuðajiem bija latvieði. Diemþçl autoru rîcîbâ nav ziòu, cik bçgïu latvieðu<br />
ðajâ laikâ izbrauca no Petrogradas.<br />
Jâteic, ka 1918. gadâ latvieði virzîjâs ne tikai no Krievijas uz Latviju. Bija<br />
gadîjumi, kad viòi tika pârvietoti pretçjâ virzienâ. Tâ, gada beigâs Krievija un<br />
Vâcija apmaiòas kârtîbâ izdeva pretçjâs puses pavalstniekus, kuri bija ieslodzîti<br />
cietumos. Krievija uzòçma arî latvieðus. 91<br />
Bçgïu centieni atgriezties Latvijâ seviðíi pieauga, Pirmajam pasaules karam<br />
beidzoties. Nacionâli orientçtâs aprindas iejûsminâja neatkarîgas <strong>Latvijas</strong><br />
Republikas proklamçðana 1918. gada 18. novembrî, lielinieciski noskaòotâs –<br />
pavçrusies iespçja nodibinât Latvijâ padomju varu. Masveida izbraukðanas rezultâtâ<br />
1919. gada septembrî Petrogradâ palika nedaudz vairâk par 10 000 latvieðu. Lielâkâ<br />
daïa no viòiem nekâdu politisku aktivitâti neizrâdîja. Latvieðu komunistiskajâs<br />
sekcijâs bija 225, Krievijas komunistiskâs jaunatnes latvieðu sekcijâ – 62 biedri,<br />
Latvieðu Centrâlajâ komunistiskajâ klubâ – 300 biedru. 92
96 Tatjana Bartele, Vitālijs Šalda<br />
Latviešu sekciju IV kongress atzina, ka “sakarā ar Padomju Krievijas miera<br />
priekšlikumu Baltijas valstiņām, dažās vietās starp latvju strādniekiem ir radusies<br />
tendence atgriezties nekavējoši un pat neorganizēti baltā Latvijā”. 94<br />
Latviešu lielinieki bija spiesti rēķināties ar Petrogradā dzīvojošo latviešu,<br />
to skaitā arī strādnieku, gribu un atzīt viņu tiesības atgriezties dzimtenē. Taču<br />
lielinieki kā atgriešanās mērķi stādīja cīņu par buržuāzijas varas gāšanu, reizē<br />
tomēr aicinot palikt padomju Krievijā, lai tur cīnītos par sociālismu.<br />
Petrogradā iznākošais laikraksts “Komunists” aicināja: “Krievijā esošie latvju<br />
strādnieki, ņemiet ceļu uz Latviju, – brīvot zemi, savu šķiru un līdz ar viņu pašu<br />
Latviju. Krievijā dzīvojošie latvju komunisti – pienācis laiks, kad proletariāta<br />
intereses Latvijā prasa jūsu darbu šeit!” 95 Bēgļi nebūt nesteidzās pildīt šos<br />
aicinājumus. Pēc pašu Petrogradas latviešu lielinieku vārdiem, pilsētas latviešu<br />
iestādes bija kļuvušas par bēgļu “caurbraucamām mājām” ceļā uz dzimteni, 96<br />
kur viņi iekļāvās savas valsts jauncelsmes darbā, bet nevis centās “brīvot savu<br />
zemi, savu šķiru”.<br />
Latviešu komunistiskā prese un autoriem zināmie dokumenti nedod precīzu<br />
priekšstatu, cik no Petrogradā dzīvojošajiem latviešu bēgļiem atgriezās Latvijā,<br />
cik palika Krievijā. Lai to noskaidrotu, nepieciešami tālāki meklējumi arhīvos.<br />
Taču ir iespējams spriest arī pēc netiešām zinām.<br />
Jau minēts, ka līdz karam Petrogradā dzīvoja ap 10 000 latviešu, 1917. gada<br />
pavasarī to skaitu papildināja ap 60 000 bēgļu, bet 1919. gada pavasarī pilsētā<br />
atkal palika ap 10 000 latviešu. Domājams, ka šo palikušo vairākums bija<br />
“vietējie” latvieši, vēl pirms kara apmetušies pilsētā. Viņu atgriešanos etniskajā<br />
dzimtenē kavēja Petrogradā esošā mantība, pārtrūkušie sakari ar Latviju. Faktiski<br />
bez iedzīves palikušie bēgļi pat bīstamajos Pilsoņu kara apstākļos bija vairāk<br />
noskaņoti uzsākt riskanto ceļu mājup. Arvien pieaugošās grūtības, kuras radīja<br />
Pilsoņu karš, lielinieku atteikšanās nodrošināt bēgļu apgādi, veicināja bēgļu vēlmi<br />
atgriezties Latvijā. Arī vēl 1920. gadā Petrogradā palikušo latviešu daļa centās<br />
nokļūt Dzimtenē. Tādējādi, ja neņem vērā Pilsoņu kara apstākļos notikušo latviešu<br />
pārvietošanos uz Petrogradu un no tās, ko nav iespējams uzskaitīt, jāsecina, ka<br />
pēc kara beigām pilsētā palika visai nenozīmīgs latviešu bēgļu skaits.<br />
AtsAuces un piezīmes<br />
1 Bartele T., Šalda V. Latviešu repatriācija no Padomju Krievijas. 1918–1921 // <strong>Latvijas</strong><br />
Vēsture. – 1998. – Nr. 1, 2, 4; Bartele T., Šalda V. Latvieši Maskavā. 1915–1922. –Daugavpils, 2001.<br />
Бартеле Т., Шалда В. Латышские беженцы в России в годы Гражданской войны // Отечественная<br />
история. – 2000. – № 1. – C. 18–31.<br />
2 Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – R., 1931.<br />
3 Dribins L. “Prometejs” cīņā. – R., 1972; Spreslis A. Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju<br />
varu. 1917.–1918. gadā. – R., 1987.<br />
4 Krasnovs V. Latviešu kolonijas. – R., 1938. – 143. lpp.<br />
5 Ņevas Viļņi. – 1915. – 17. febr., 3. marts.<br />
6 Jaunās Pēterpils Avīzes. – 1915. – 2. dec.
7 Ņevas Viļņi. – 1915. – 15. maijs; Baltija. – 1916. – 14. sept.<br />
8 Turpat. – 1915. – 10. marts.<br />
9 Dzimtene. – 1916. – 16. janv.<br />
10 Ņevas Viļņi. – 1915. – 24. sept.<br />
11 Краткий обзор деятельности Прибалтийского латышского комитета по оказанию помощи<br />
беженцам. – Рига, 1916. – С. 37.<br />
12 Jaunās Pēterpils Avīzes. – 1915. – 7. okt.<br />
13 Ņevas Viļņi. – 1915. – 5., 8., 15. maijs, 12., 16., 19., 26. jūn.<br />
14 Latviešu Bēgļu Apgādāšanas organizāciju pārstāvju kongress. 30. un 31. augustā 1915. – Petro-<br />
grada, 1915. – 26. lpp.<br />
15 Seiļ V. Latgales likteņi bēgļu laikmetā. – Daugavpils, [b. g.]. – 13.–21. lpp.<br />
16 Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – 33., 34. lpp.<br />
17 Apine I. <strong>Latvijas</strong> sociāldemokrātija un nacionālais jautājums. – Rīga, 1974. – 261. lpp.<br />
18 Spreslis A. Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu. – 36. lpp.<br />
19 Starprajoniešu organizācija Petrogradā – “Starprajonu apvienotā sociāldemokrātu organizācija”,<br />
centriska dažādu sociāldemokrātu grupu apvienība, kura mēģināja samierināt un apvienot<br />
lieliniekus un maziniekus vienotā Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.<br />
20 Dribins L. “Prometejs” cīņā. – 25., 26., 29., 30. lpp.<br />
21 Sīkāk par to sk.: Šalda V. Latviešu sabiedrības attieksme pret bēgļu kustību 1915. gadā //<br />
<strong>Latvijas</strong> Vēsture. – 1996. – Nr. 3. – 22.–26. lpp.<br />
22 Baltija. – 1916. – 17. maijs.<br />
23 Jaunā Dienas Lapa. –1915. – 8. nov.; Dzimtene. – 1916. – 22. janv.; Sociāldemokrāts. –<br />
1917. – 13. maijs.<br />
24 Законы и распоряжения о беженцах. – Москва, 1916. – С. 3.<br />
25 Вяликова Л. В. Московское городское самоуправление в 1912–1917 г. г. Дисс. на соиск. уч.<br />
степ. канд. ист. наук. – Москва, 1989. – С. 142.<br />
26 Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – 35. lpp. Krievijas Federācijas <strong>Valsts</strong> arhīvs<br />
(turpmāk – KFVA), 3333. f., 2. apr., 1. l., 39., 133. lp.<br />
27 Dzimtene. – 1916. – 22. janv.<br />
28 KFVA, 3333. f., 2. apr., 1a. l., 90. lp.; Известия Комитета ее Императорского Величества<br />
Великой княжны Татьяны Николаевны. – 1916. – № 13. – 1 дек.; Jauna Dienas Lapa. – 1916. –<br />
22. janv.; Jaunās Pēterpils Avīzes. – 1916. – 20., 24. febr.<br />
29 Baltija. – 1916. – 23. aug.; Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – 68. lpp.<br />
30 Jaunās Pēterpils Avīzes. – 1916. – 27. febr.<br />
31 Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomitejas ziņojums (turpmāk – LBA CK ziņojums),<br />
1916. – 18. apr.<br />
32 Baltija. – 1916. – 1. jūl., 23. sept.<br />
33 Seiļ V. Latgales likteņi bēgļu laikmetā. – 34., 69., 71., 72. lp.<br />
34 Jaunā Dienas Lapa. – 1916. – 14. sept.<br />
35 Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – 130. lpp.; Jaunā Dienas Lapa. – 1916. –<br />
22. maijs.<br />
36 Jaunās Pēterpils Avīzes. – 1916. – 27. janv.; Jaunā Dienas Lapa. – 1920. – 20. febr.;<br />
Pareizticīgo Latviešu Vēstnesis. – 1916. – 20. apr., 20. maijs, 27. jūl., 7. sept., 12. okt.<br />
37 Jaunā Dienas Lapa. – 1917. – 12. jūn.<br />
38 Turpat. – 1916. – 15. jūl.; Baltija. – 1916. – 15., 28. jūl., 13. aug.<br />
39 Turpat. – 1916. – 20. aug., 16. jūl.<br />
40 Turpat. – 28. jūl., 20., 31. aug.; <strong>Latvijas</strong> Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu<br />
nodaļa, Līgotņu Jēkabs, gl. v. nr. 30.<br />
41 Baltija. – 1916. – 16. sept.<br />
42 Jaunā Dienas Lapa. – 1916. – 8. sept.; LBA CK ziņojums. – 1917. – 26. janv.<br />
43 Strādnieku Avīze. – 1917. – 30. marts.<br />
44 Turpat. – 1917. – 30. apr.; Dienas Lapa. – 1918. – 12. apr.<br />
45 Liaužu Bolss. – 1917. – 15. apr.<br />
Latviešu bēgļi Petrogradā (1915–1920)<br />
97
98 Tatjana Bartele, Vitālijs Šalda<br />
46 Jaunā Dienas Lapa. – 1917. – 1. apr.<br />
47 Turpat. – 1917. – 11. apr.<br />
48 Strādnieku Avīze. – 1917. – 17. sept.; Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – 131.,<br />
132. lpp.<br />
49 Dimdiņa E. Revolūcijas karogiem plandot; Ratnieks K. Revolūcijas dienas Petrogradā // Grūst<br />
vecā pasaule ... (Oktobra revolūcijas dalībnieku atmiņu krājums). – Rīga, 1957. – 145., 230. lpp.<br />
50 Strādnieku Avīze. – 1917. – 7. jūn.<br />
51 Cīņa. – 1917. – 21. marts.<br />
52 Jaunā Dienas Lapa. – 1917. – 23. marts.<br />
53 <strong>Latvijas</strong> <strong>Valsts</strong> arhīvs, Partijas arhīvs (turpmāk – LVA PA), 200. f., 9. apr., 437. l., 7. lp.; Ratnieks<br />
K. Revolūcijas dienas Petrogradā // Grūst vecā pasaule … – 230., 231. lpp.<br />
54 Cīņa. – 1917. – 25. apr.<br />
55 <strong>Latvijas</strong> <strong>Valsts</strong> vēstures arhīvs (turpmāk – LVVA), 5625. f., 1. apr., 88. l., 167., 168. lpp.; LBA<br />
CK ziņojums. – 1917. – 28. sept.<br />
56 Strādnieku Avīze. – 1917. – 29. aug.; Proletariāta Cīņa. – 1917. – 30. aug.; Jaunā Dienas<br />
Lapa. – 1917. – 16. sept.<br />
57 Proletariāta Cīņa. – 1917. – 11. jūn.<br />
58 Turpat. – 1917. – 16. jūl.<br />
59 Kalniņš A. Latvju bēgļi Petrogradā // Desmit gadi. Ziemeļrietumu apgabala latvji Oktobra<br />
revolūcijā. – Ļeņingrada, 1927. – 79. lpp.<br />
60 Dribins L. “Prometejs” cīņā. – 164. lpp.; Беженская правда. – 1917. – 29 окт.; Рабочий путь. –<br />
1917. – 18 окт.<br />
61 Proletariāta Cīņa. – 1917. – 7. okt. Ir ziņas, ka tikusi ievēlēta arī latviešu bēgļu Petrogradas<br />
komiteja. Par tās valdes priekšsēdētāju kļuva D. Roze, par sekretāru – A. Kalniņš. Sk.: Kalniņš A.<br />
Latvju bēgļi Petrogradā. – 80. lpp.<br />
62 Spreslis A. Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu. – 56.–58. lpp.<br />
63 Jaunā Dienas Lapa. – 1917. – 11. nov.<br />
64 Turpat. – 1917. – 30. nov., 20. dec.; Dienas Lapa. – 1918. – 23. apr., 17. maijs u.c.<br />
65 Jaunā Dienas Lapa. – 1917. – 30. nov.<br />
66 KFVA, 1318. f., 1. apr., 414. l., 15. lp.<br />
67 Laika Domas. – 1918. – Nr. 1. – 75. lpp.; Dienas Lapa. – 1918. – 9. maijs.<br />
68 Dribins L. “Prometejs” cīņā. – 230.–232. lpp.<br />
69 Рабочий путь. – 1917. –18 окт.; Прaвда. – 1917. – 10 нояб.<br />
70 LBA CK ziņojums. – 1918. – 13. janv.; Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – 156. lpp.<br />
71 LVVA, 5626. f., 2. apr., 1. l., 6. lp.<br />
72 Герои Oктября.– Ленинград, 1967. – Т. I. – С. 334.; LVA PA, 200. f., 9.apr., 437. l., 9. lp.<br />
73 Kalniņš A. Latvju bēgļi Petrogradā. – 80. lpp.<br />
74 Dribins D. “Prometejs” cīņā. – 209. lpp.; Proletariāta Cīņa. – 1917. – 27. nov.<br />
75 Latviešu bēgļu apgādāšanas Centrālkomiteja. – 156.–160. lpp.; Tauta. – 1918. – 23., 27. janv.<br />
76 Dienas Lapa. – 1918. – 10. apr.; Kalniņš A. Latvju bēgļi Petrogradā. – 80. lpp.<br />
77 Dienas Lapa. – 1918. – 30. jūl.<br />
78 Heils J. Latvju kultūrizglītības darbs Ļeņingradas apgabalā; Kalniņš A. Latvju bēgļi<br />
Petrogradā. – 48., 50., 80., 81. lpp.; Komunists. – 1919. – 31. janv.<br />
79 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1935. – 11. sēj. – 21273. sl.<br />
80 Komunists. – 1920. – 15. apr.<br />
81 Революционный Петроград. Год 1917. – Москва, 1977. – С. 9; Komunists. – 1919. – 3. apr.<br />
82 Dienas Lapa. – 1918. – 29. marts, 4., 5. apr.<br />
83 Turpat. – 1918. – 16., 17., 18., 19. apr.<br />
84 Papildinājumi Brestas miera līgumam, ar kuriem Padomju Krievija atteicās no Vidzemes un Igaunijas, tika<br />
parakstīti 1918. gada 27. augustā.<br />
85 Dienas Lapa. – 1918. – 26. apr., 12. maijs.<br />
86 Turpat. – 1918. – 31. maijs.<br />
87 Ziņas par Latviju. – 1918. – Nr., 4, 5, 6; Latviešu Nacionālo Lietu Komisariāta Ziņotājs. –<br />
1918. – 10. jūn.
Latviešu bēgļi Petrogradā (1915–1920)<br />
87 Ziņas par Latviju. – 1918. – Nr., 4, 5, 6; Latviešu Nacionālo Lietu Komisariāta Ziņotājs. –<br />
1918. – 10. jūn.<br />
88 KFVA, 1318. f., 1. apr., 859. l., 47. lp.<br />
89 Dienas Lapa. – 1918. – 9., 11. jūn.<br />
90 Известия коллегии о пленных и беженцах. – 1918. – 7 нояб.<br />
91 LVA PA, 200. f., 9. apr., 64. l., 10. lp.<br />
92 Krievijas Cīņa. – 1919. – 30. okt.; Jaunais Komunists. – 1919. – Sept. – 23. lpp.<br />
93 Komunists. 1920. – 22. apr.<br />
94 Vītols-Pakrastiņš J. Ļeņingradas Latsekciju darbība // Desmit gadi. – 18. lpp.<br />
95 Komunists. – 1920. – 11. dec.<br />
96 Heils J. Latvju kultūrizglītības darbs Ļeņingradas apgabalā // Desmit gadi. – 50. lpp.<br />
Tatjana Bartele, Vitālijs Šalda<br />
Die lettischen Flüchtlinge in PetrograD<br />
(1915–1920)<br />
Das Thema der lettischen Flüchtlinge in Russland während des Ersten<br />
Weltkrieges ist von den modernen Historikern in ihren Abhandlungen zwar<br />
betrachtet worden, jedoch gibt die Darstellung des Lebens der Flüchtlinge in<br />
Petrograd nur ein unvollständiges Bild. In dem vorliegenden Beitrag versucht<br />
der Autor, die Tätigkeit der lettischen Organisationen in Petrograd zur Betreuung<br />
der Flüchtlinge, ihren Alltag der Flüchtlinge und ihre ehrenamtlichen Aktivitäten<br />
zu beschreiben. Für die Arbeit sind vor allem die Angaben aus den lettischen<br />
Periodika, aber auch Archivurkunden und andere Materialien benutzt worden.<br />
Es wird geschätzt, dass sich die Zahl der 1914 in Petrograd lebenden Letten<br />
um 10 000 belief. In der Stadt gab es etwa ein halbes Dutzend lettische Vereine,<br />
mehrere von ihnen bestanden bereits seit 1862. Die Lage änderte sich wesentlich,<br />
als 1915 die deutsche Armee einen Teil Lettlands besetzte und zahlreiche Bewohner<br />
die Flucht ergriffen. Bereits Ende April waren in der Presse die ersten<br />
Nachrichten von der Ankunft lettischer Flüchtlinge in Petrograd zu lesen. Zu<br />
dieser Zeit waren 100 Flüchtlinge gekommenen, im Mai war diese Zahl um das<br />
dreifache gestiegen. Täglich wuchs die Zahl der lettischen Flüchtlinge in Petrograd,<br />
besonders stark aber, als im Juli 1915 das deutsche Heer die Front durchbrach<br />
und fast das ganze Gouvernement Kurland besetzte. 41% aller Flüchtlinge, die<br />
in Zügen Riga verließen, begaben sich nach Petrograd oder das umliegende Gouvernement.<br />
Zahlreiche Flüchtlinge waren ohne jegliches Auskommen, oft hatten<br />
sie auch keine Dokumente bei sich und brauchten dringend Hilfe. Die lettischen<br />
Vereine in Petersburg begannen Spenden für die Flüchtlinge zu sammeln.<br />
Eine aktive Tätigkeit wurde in Petrograd von dem Lettischen Wohltätig-<br />
99
Eine aktive Tätigkeit wurde in Petrograd von dem Lettischen Wohltätigkeitsverein<br />
entfaltet. Der Gemeinderat der evangelisch-lutherischen Jesus-Kirche<br />
leitete bereits am 6. Mai die Gründung der Hilfsorganisation „Dzimtene“ für die<br />
Betreuung der Flüchtlinge ein.<br />
Am 28. August 1915 fand in Petrograd die erste Versammlung der in Bildung<br />
begriffenen Hilfsorganisation für die Flüchtlinge aus Lettgallen statt. Zum<br />
Vorsitzenden des Komitees, von dem diese Organisation geleitet wurde, wurde<br />
V. Rubuïs ernannt. Im Vergleich zu den oben genannten Vereinen, waren andere<br />
Hilfsorganisationen weniger wirksam.<br />
Am 30. und 31. August 1915 fand der Kongress der Vertreter der<br />
Hilfsorganisationen für die Betreuung der lettischen Flüchtlinge statt. Die<br />
lettische Gemeinschaft Petrograds war durch das Hauptkomitee des Vereins<br />
„Dzimtene“, sowie durch 12 andere Vereine, auch durch die lettische Spar- und<br />
Kreditkasse, durch den Damenverein der Jesus-Kirche u. a. vertreten. Auf dem<br />
Kongress wurde das Zentralkomitee für die Betreuung der lettischen Flüchtlinge<br />
gewählt. Dieses Komitee übte seine Tätigkeit in Petrograd aus; die Arbeit wurde<br />
von einem Rat geleitet, an dessen Spitze berühmte lettische ehrenamtliche<br />
Funktionäre, V. Olavs, J. Èakste und A. Bergs, standen.<br />
Verschiedene lettische politische Parteien und Gruppen versuchten, ihren<br />
Einfluss auf die Flüchtlinge geltend zu machen. Die mächtigste unter diesen<br />
war die Lettische Sozialdemokratie (LSD), deren Mitglieder zu dieser Zeit in<br />
überwiegender Mehrzahl für die Bolschewiken eintraten.<br />
In den folgenden Kriegsjahren kamen neue Flüchtlinge nach Petrograd. 1916<br />
erreichte die Zahl der Flüchtlinge 40 000, im Jahre 1917 – 60 000. Die<br />
ehrenamtlichen Organisationen waren nicht im Stande, so große Zahlen von<br />
Flüchtlingen zu betreuen. Die Finanzierung zur Betreuung der Flüchtlinge musste<br />
der Staat auf sich nehmen. Auf Gesuch des Innenministeriums wurden von der<br />
Staatskasse Kredite gegeben. Diese wurden von dem Sonderrat für die Betreuung<br />
der Flüchtlinge, welcher von dem oben genannten Ministerium gebildet worden<br />
war, von den Gouverneuren, von den staatlich ernannten Hauptbevollmächtigten<br />
für die Betreuung der Flüchtlinge, wie auch von den Behörden und örtlichen<br />
Komitees der Landgemeinden und Stadtverwaltungen verteilt.<br />
Die lettischen Flüchtlinge in Petrograd haben die Ereignisse vom Oktober 1917<br />
nicht eindeutig eingeschätzt. Bereits im Sommer 1917 entstand dort unter den<br />
Mitgliedern des Lettischen Vereins zur Geselligkeit und der Petrograder Abteilung<br />
der Lettischen demokratischen Partei der Gedanke zur Gründung eines<br />
gemeinsamen lettischen Zentrums zum Kampf für die Autonomie Lettlands.<br />
Von der Petrograder Abteilung der Lettischen demokratischen Partei wurden<br />
mehrere Beratungen einberufen, auf denen diese Idee unterstützt wurde.<br />
1918 begann die Rückkehr der Flüchtlinge nach Lettland. 1920 gab es in<br />
Petrograd nur noch eine geringe Zahl der lettischen Flüchtlinge.<br />
Iesniegts 2001. gada 1. martâ<br />
Latvieðu bçgïi Petrogradâ (1915–1920)<br />
99
Change language