Sergejs Kruks - Latvijas Valsts arhīvi

104
Sergejs Kruks
ziòojumos ir uzskaitîta tekstuâlo raidîjumu tematika 1943. gada janvârî: lekcijas
par izglîtîbas jautâjumiem, lauksaimniecîbas problçmâm un truðu audzçðanu,
ziedojumu aicinâjumi; tautas skaitîðanas sludinâjumi; aicinâjumi taupît elektrîbu;
sportistu stâstîjumi par vizîtçm Vâcijâ; ieteikumi par zeíu laboðanu; stâstîjumi
par apbalvojumiem rûpnîcâm, kas sacenðas par darba apstâkïu uzlaboðanu;
ceïojoðâs izstâdes strâdâjoðiem; reihskomisâra Drekslera uzruna latvieðu
viesstrâdniekiem, kas atgrieþas no Vâcijas. Novçrotâji secina, ka “tematika
atspoguïo Vâcijas centienus iemantot vairâk no Latvijas rûpniecîbas un
lauksaimniecîbas un iegût strâdnieku, lauksaimnieku un jaunieðu atbalstu visâs
jomâs, kuras tieði vai netieði palîdz Vâcijas kara centieniem”. 18 Radioraidîjumos
sniegtie derîgie padomi bija domâti, lai veicinâtu taupîbu mâjsaimniecîbâs un
kara apstâkïiem nepiecieðamo produktu un priekðmetu gatavoðanu. Tostarp,
piemçram, ârstniecisko augu audzçðanu, 19 angoras truðu audzçðanu (kas liecina,
ka “vilna ir vairâk uzteicama un ienesîgâka nekâ gaïa” 20 ).
1943. gada otrajâ pusç Propagandas ministrija pakâpeniski sâka pâròemt savâ
kontrolç propagandu okupçtajâs teritorijâs un decembrî parâdîjâs arî novitâtes
saturâ. “Latvijas nacionâlâs valsts nâkotnes bieþa, bet neskaidra pieminçðana,
Latvijas karoga izrâdîðana, himnas atskaòoðana un glaimi par latvieðu karavîru
kaujas spçjâm liecina, ka vâcieði îpaði cenðas uzrunât latvieðu nacionâlistu
lepnumu,” akcentçja Stokholmas pârtvçrumu ziòojums. 21
Programmas þurnâls publicçja vâcu valodas kursu, frontes þurnâlistu reportâþu
tekstus. Reportâþas gatavoja speciâlâs propagandas rotas “Propagandakompanie”
(PK), kas bija RRG ziòu dienesta atseviðía nodaïa. 1941. gadâ tika izveidotas
24 rotas. Frontes þurnâlisti bija piekomandçti regulârajam karaspçkam un
nodroðinâja raidîjumus no aktîvâs karadarbîbas zonâm. Reportâþu kvalitâti
sekmçja arî þurnâlistu rîcîbâ esoðâ tehnika – automaðînas ar ierakstu
magnetofoniem. Klâtbûtnes efekts kâpinâja raidîjumu emocionâlo iedarbîbu uz
klausîtâju, kas bija svarîga îpatnîba Gebelsa propagandas tehnoloìijâ.
Vermahta militârâs neveiksmes ietekmçja radio darbîbu. 1942. gada
21. februârî Rîgâ iznâcis pçdçjais “Sendergruppe Ostland” numurs: “Mçs sekojam
vâcu programmas þurnâlu paraugam, kas lîdzîgu iemeslu dçï ilgâku laiku
pârtraukuði darbîbu.” 22 Vâcijâ radioprogrammas þurnâla izdoðana bija pârtraukta
ar nolûku ietekmçt auditorijas klausîðanas paradumus, lai klausîtâjiem neïautu
veikt mçrítiecîgu izvçli. Tika uzskatîts, ka, iepazîstoties ar raidîjumu programmas
saturu, “klausîtâjs ir spçjîgs izvçlçties tos komentârus, kas seviðíi viòu ieinteresç,
tâpçc daþus komentârus, ko raida ar speciâliem propagandas mçríiem, viòð
nedzirdçs”. 23 Turpmâk (no 1942. gada 27. februâra) programmu regulâri publicçja
þurnâls “Laikmets”.
Latvijas teritorijâ labi uztveramas bija arî britu BBC un Padomju Latvijas
raidîjumi no Maskavas. 1942. gada 13. janvârî Austrumu apgabala komisârs
izdeva “Rîkojumu par ârkârtçjiem soïiem pret ârzemju radio raidîjumu
klausîtâjiem”, aizliedzot klausîties ârzemju radiostacijas. 24 Par uztvertâs
informâcijas tâlâku izplatîðanu draudçja nâvessods. Klausîtâju iebiedçðanai