Sergejs Kruks - Latvijas Valsts arhīvi

RADIO KARÐ: 

PROPAGANDA LATVIEÐU VALODÂ 

OTRAJÂ PASAULES KARÂ 

Vâcijas radio 

Sergejs Kruks 

Nacistu Vâcijas radio kopð 1933. gada marta atradâs Tautas apgaismoðanas 

un propagandas ministrijas pakïautîbâ. Propagandas ministrs J. Gebelss vadîjâs 

pçc vienkârðas formulas – cilvçkiem var likt noticçt visam, ja vien to izstâsta 

pienâcîgâ veidâ. Radio tieði uzrunâ klausîtâju un personificç informâciju, tâdçjâdi 

ir iespçjams uzjundît emocijas un panâkt, ka informâcija tiek uztverta nekritiski. 

Gebelss nepârtraukti uzsvçra radio nozîmi politikâ: “Bez radio un lidmaðînâm 

mûsu apstâkïos nav iedomâjams iekarot un nostiprinât varu.” Radio kâ “pârrobeþu 

lielgabals” kïuva par tieðo kara dalîbnieku. 1 Mutvârdu propagandas efektivitâti 

nodroðinâja arî ekonomiskie pasâkumi – lçto “tautas” uztvçrçju “Volksempfänger” 

raþoðana par spîti ekonomiskâs krîzes sekâm ievçrojami paplaðinâja klausîtâju 

loku. Ðie uztvçrçji maksâja divreiz mazâk par tâlaika vienkârðâko aparâtu, bet 

1938. gadâ miniuztvçrçjs “Deutscher Kleinempfänger” pazeminâja cenu vçl divas 

reizes. Vâcijas valdîba aktîvi veicinâja radio tehnoloìijas, seviðíi magnçtisko 

ierakstu attîstîbu. 2 

Modernais medijs kïuva par nacistu jaunâ valstiskuma rituâla organizçtâju. 

Savai runai 1943. gada 30. janvârî Gebelss izmantoja pieteikumu, kas skaidri 

atgâdinâja klausîtâjiem par Treðâ reiha izpleðanos: “Ðis ir Lielvâcijas radio ar 

vâcu îsviïòu stacijâm, kas ir tçmçtas uz visâm pasaules malâm. Raidîtâju grupas 

Bohçmija-Morâvija ar raidîtâjiem Prâgâ, Brno un Morâvijas Ostravâ. 

Ìenerâlkomisariâta stacijas Krakovâ, Varðavâ un Ïvovâ. Austrumzemes raidîtâju 

grupa ar galveno staciju Rîgâ un stacijâm Madonâ, Kuldîgâ un Liepâjâ, Kauòas 

radio ar Viïòu, Tallinas radio un Tartu, radio Minska ar Baranovièiem. Raidîtâju 

grupa “Ukraina” ar galveno staciju “Ukraina”, staciju Viòòicâ un îsviïòu staciju 

Kijevâ. Vâcijas Eiropas stacijas “Alpi”, “Brçmene”, “Kalç”, “Donava”, “Frislande” 

un “Visla””. 3 

Radio nodroðinâja rituâlu, kas neklâtienç pulcinâja nâciju uz valstiski 

svarîgiem ideoloìiskiem pasâkumiem. “Tâdi notikumi kâ fîrera un reiha kanclera 

valsts vizîte Hamburgâ 1934. gada 17. augustâ parâdîja, ka jaunais Vâcijas radio 

spçj padarît ðâdus notikumus par visas nâcijas svçtkiem ... Viòð uzrunâja daþus 

tûkstoðus, bet, pateicoties radio, runâja ar miljoniem un miljoniem,” 1934. gadâ 

rakstîja ievçrojamâkais radiopropagandists Hanss Frîèe (Fritzsche). 4 

Par propagandu sveðvalodâs atbildçja reiha radio 5 (“Reichs Rundfunk GmbH”, 

RRG) ârzemju raidîjumu daïa. 1941. gada 21. aprîïa reorganizâcijas rezultâtâ 

tika izveidota “Auslandsdirektion” ar ðâdâm apakðnodaïâm: 6 

– Vâcijas Eiropas raidstacijas (“Die Deutschen Europasender”) nodroðinâja 

propagandu Eiropas valstu valodâs;

98 


1. att. RRG reklâmas auto. 

– Vâcijas îsviïòu raidstacija (“Der Deutsche Kurzwellesender”) veica propagandas 

raidîjumus uz citiem kontinentiem; 

– slepenas raidstacijas (“Die Geheimsender” vai “Büro Concordia”) kopð 

1939. gada novembra veica graujoðu un musinoðu darbîbu pret kaimiòvalstîm. 

“Concordia” raidstacijas uzstâjâs neeksistçjoðo pagrîdes politisko vai reliìisko 

organizâciju vârdâ, kuras it kâ darbojas pret savu valstu valdîbâm. Daþâdos laikos 

ðâdas stacijas raidîja uz Franciju, Grieíiju, Dienvidslâviju, ASV, Lielbritâniju un 

tâs kolonijâm, Nîderlandi, PSRS. Daþas strâdâja îsu laiku tikai taktiskos nolûkos 

pirms militârajâm operâcijâm. Franèu valodâ raidoðo “melno” radiostaciju 

uzdevums bija izraisît iedzîvotâju paniku, izplatot dezinformâciju. Ziòoja, 

piemçram, par valdîbas bçgðanu no Parîzes, aicinâja iedzîvotâjus izòemt naudu 

no bankas, lai to nekonfiscçtu nacisti, pârraidîja it kâ kodçtâs frâzes neeksistçjoðai 

pagrîdei, sniedza padomus, kâ izdzîvot holçras epidçmijâ (îstenîbâ tâdas nebija). 

Kopumâ 1943. gadâ 16 “melnâs” raidstacijas raidîja 13 valodâs. 7 Parasti 

slepenais radio uzrunâja kâdu noteiktu mçríauditoriju. Piemçram, uz 

Lielbritâniju raidoðo staciju specializâcija bija ðâda: “New British Broadcasting 

Station” sniedza vispârçjas ziòas un komentârus, “Radio Caledonia” orientçjâs 

uz Skotijas nacionâlistiem, “Welsh National Radio” runâja Velsas “neatkarîbas 

cînîtâju” vârdâ, “Workers’ Challenge” centâs izvçrst revolucionâro propagandu 

strâdnieku vidç, “Christian Peace Movement” raidîja kristîgo pacifistu vârdâ, “Radio 

National” uzstâjâs par britu faðistu balsi.

Radio karð: Propaganda latvieðu valodâ Otrajâ pasaules karâ 99 

1944. gada augustâ “Auslandsdirektion” izveidoja vçl Kaujas raidstaciju 

(“Kampfsender”) apakðnodaïu ar uzdevumu intensificçt propagandu pret 

sabiedroto karaspçku. Signâla pârraidîðana no Berlînes studijâm uz stacionârajiem 

raidîtâjiem jau bija nedroða, jo virszemes sakaru lînijas bieþi bija bojâtas, tâpçc 

mobilie raidîtâji un studijas atradâs tuvu frontes lînijai. 

1939. gadâ RRG rîcîbâ bija pieci mobilie raidîtâji (èetri vidçjo un viens garo 

viïòu). Tos ieviesa kâ rezerves aizvietotâjus, bet jau 1937. gadâ vienu no tiem 

aizdeva Franko graujoðâs darbîbas veikðanai Spânijâ. Ðo raidîtâju lietoðanas 

nosacîjumu ilustrçðanai var minçt faktu, ka vienas stacijas transportçðanai bija 

nepiecieðamas vismaz 20 kravas maðînas. 8 

Kopumâ 1944. gada beigâs RRG raidoðo bâzi veidoja 107 garo un vidçjo un 

23 îso viïòu raidîtâji, radio bija nodarbinâti 6300 cilvçku. 

Nacistu birokrâtiskajâ maðinçrijâ sveðvalodu propagandas pârraudzîba nebija 

koordinçta, par kontroles tiesîbâm cînîjâs Propagandas (par radio atbildçja 

3. departaments) un Ârlietu ministrija. Savs propagandas aparâts bija arî armijas 

virspavçlniecîbai (“Oberkommando Wehrmacht/Abteilung für Wehrmachtpropaganda”). 

Savstarpçjo cîniòu rezultâtâ abi ministri zaudçja tiesîbas kontrolçt 

radio okupçtajâs padomju teritorijâs. Raidstacijas gan tika iekïautas RRG 

struktûrâ, taèu raidîjumu satura pârraudzîbu Hitlers uzticçja A. Rozenberga 

vadîtajai Austrumu okupçto teritoriju ministrijai. 

“Ostlandsender” no Rîgas, Slupskas un Rostokas 

1941. gada 29. jûnijâ Latvijas PSR Radiofons pârtrauca raidîjumus. Tie radio 

darbinieki, kas bijuði komunisti, evakuçjâs. Atkâpjoties raidîtâja iekârtas tika 

sabojâtas. Lai gan vçlâk tâs izdevâs salabot, neviens neuzdrîkstçjâs uzòemties 

atbildîbu par raidîjumu sagatavoðanu un to saturu. Raidîðanu atjaunoja studijas 

“Rîgas filma” darbinieki 1. jûlija rîtâ, kad nacistu karaspçks ðíçrsoja Daugavu. 

Kinostudijas inþenieris Alberts Jekste atcerçjâs: “Mums vajadzçja dabût kaut 

kâdu atzîðanu no vâcieðiem. Viens no maniem darbiniekiem P. Zîle un dakteris 

H. Vîtols sakontaktçjâs ar Ullerbergeru [Rîgas komandantu] un uzaicinâja viòu 

uz Radiofonu. Viòam palûdza pateikt kâdus vârdus, ka mçs esam atbrîvoti no 

krievu boïðeviku jûga, un noslçgt uzstâðanos ar vârdiem “Dievs, svçtî Latviju”. 

Viòð tam piekrita.” 9 Pârraidi ievadîja kâdreizçjais Rîgas raidîtâja pazîmes signâls 

“Rîga dimd”, pçc tam A. Jekste nolasîja savu propagandistisko runu, kurâ jau 

iezîmçjâs antisemîtisms: 

“Sarkanâ armija no mûsu galvas pilsçtas ðodien padzîta. To varçja veikt tikai 

pilnîgi un ar vismodernâko kara tehniku apbruòota Vâcijas uzvarâm vainagotâ 

armija. 

Latvieði! Esiet tagad vienoti visi kâ viens vîrs. Sagaidiet vâcu karavîrus tagad 

ar pateicîbas gavilçm un sniedziet palîdzîgu roku, kur vien un kâ varçdami. Jo 

reiz par visâm reizçm gals Latvijâ komunismam un þîdismam. Postu, ko nesis 

karð, salabosim, bet neesam neviens spçjîgs vairs atdot dzîvîbas tiem labâkiem

100 


latvju dçliem un meitâm, kuri tika èekas kamerâs Rîgâ, Stabu ielâ Nr. 12 

nobendçti un centrâlapkures krâsnîs sadedzinâti. Laipni lûdzam ikvienu glâbt 

no uguns posta, kas glâbjams. Jo tas nâks tikai mums paðiem par labu. 

Pilsoòi, kas vçlas òemt dalîbu kârtîbas uzturçðanâ Latvijas galvas pilsçtâ Rîgâ, 

tiek lûgti sapulcçties pie pasta çkas centrâ. Jo katrs latvietis ir saimnieks savâ 

zemç. Pulcçsimies zem Latvijas sarkanbaltsarkanâ karoga. 

Lai dzîvo Hitlers un viòa neuzvaramâs armijas. 

Virsnieki, instruktori, kareivji, kas esat vçl dzîvi, vecie partizâni un 1919. gada 

kara dalîbnieki, nâkat pie mums. Mçs jûs gaidâm palîgâ katrâ vietâ un laikâ.” 10 

A. Jekste kïuva par Radiofona direktora pienâkumu izpildîtâju. Formâli tas 

nozîmçja, ka reþîma maiòa atjaunoja amatâ iepriekðçjo Radiofona direktoru 

Arvîdu Smilgu (1934–1940). Taèu viòð neizmantoja savas tiesîbas un palika 

emigrâcijâ. 

Izòemot uz Maskavu aizbraukuðos darbiniekus un arestçto inþenieri J. Linteru, 

Rîgas radio turpinâja strâdât iepriekðçjie cilvçki. Andreja Eglîða 11 redakcijâ tika 

izdots programmas þurnâls “Hallo, Latvija!”. Pirmais numurs ar Â. Hitlera portretu 

uz vâka tika publicçts 6. jûlijâ. “Radiofona darbinieki Saulîtis, Rasmanis, 

Klâvsons, inþenieri Lielbriedis, Blûms centâs ieturçt raidîjumos “latvisko lîniju”. 

Pulkvedis Ullerbergers rîcîbu neierobeþoja, nekâ ne prasîja, ne diktçja,” stâstîja 

A. Jekste. 

2. att. “Ostlandsender” oríestris radio studijâ. Ostland: Monatsschrift des 

Reichskommissars für das Ostland. – 1943. – Nr. 7. – S. 27.

Radio karð: Propaganda latvieðu valodâ Otrajâ pasaules karâ 

Ievçrojamâs pârmaiòas sâkuðâs, kad 1941. gada oktobrî Rîgas radio tika 

iekïauts RRG struktûrâ. Mçneða beigâs tika izveidota “Austrumu apgabala 

raidîtâju grupa” (“Sendergruppe Ostland”), kurâ iekïâva ðâdas radiostacijas ar 

retranslatoriem: Tallinas radio ar Tartu un Tiri raidîtâjiem, Kauòas radio ar 

Viïòas raidîtâju, Minskas radio ar raidîtâjiem Smoïenskâ un Baranovièos, Rîgas 

radio ar Madonas, Liepâjas un Kuldîgas raidîtâjiem. Rîgas radio kïuva par 

ìenerâlkomisariâta galveno radiostaciju, kurai pieðíîra nosaukumu “Hauptsender 

Riga”. 12 Radioraidîjumi sâkâs ar pieteikumu “Austrumu zemes raidîtâju 

grupa. Ðeit galvenais raidîtâjs Rîga ar raidîtâjiem Madonu, Kuldîgu un Liepâju”. 

“Hallo, Latvija!” 19. numurs iznâca ar nosaukumu “Sendergruppe Ostland”. 

Par raidîtâju grupas intendantu tika iecelts kâdreizçjais Reiha Propagandas 

ministrijas radiodepartamenta vadîtâjs Hanss Krîglers (Kriegler). 13 Oktobrî 

Propagandas ministrija izdeva speciâlus WEISUNGEN okupçto padomju teritoriju 

radiostudijâm. 14 Latvieðu redakcijas ðtatu samazinâja un pârvietoja no Radionama 

Aspazijas bulvârî citviet. 

3. att. “Ostlandsender” intendants 

H. Krîglers. 

101 

Kopð jûlija Rîgas radio retranslçja Vâcijas radiopârraides – ziòas, raidîjumus 

karavîriem un koncertus kopumâ piecu stundu apjomâ. Pârçjâs desmit stundas 

raidlaika sagatavoja Rîgâ. Ðiem raidîjumiem bija ideoloìisks uzdevums: “Svarîgs 

darbs gaida radiofonu latvieðu tautas iepazîstinâðanâ ar vâcu tautas un nacionâlsociâlisma 

kustîbas vadoðiem ieguvumiem un mçríiem, un to seno kultûras saiðu 

stiprinâðanâ, kas vçstures mijâs cieði saistîjuðas vâcu tautu ar Baltijas austrumu 

telpas tautâm.” 15 

Mçría îstenoðanai kalpoja vesela virkne mâkslas raidîjumu, kâ, piemçram, 

“Vâcu meistari mûzikâ un literatûrâ”, ko katru svçtdienu pârraidîja no Berlînes.

102 


Radio skançja daudz mûzikas, galvenokârt itâlieðu, ungâru, austrieðu komponistu 

un îpaði bieþi fîrera favorîta R. Vâgnera skaòdarbi. 

7. septembrî plkst. 5.00 pirmo reizi Rîgas raidîtâjs retranslçja raidîjumu vâcu 

karavîriem “Kameradschaftsdienst für die Deutsche Wermacht”, kas RRG regulâri 

skançjis kopð 1940. gada janvâra. Raidîjumâ lasîtâs klausîtâju vçstules 

nodroðinâja emocionâlo saikni starp karavîriem un viòu radiem. 

Kopð 9. novembra Rîgas radiopârraiþu apjoms darbdienâs bija 16,3 stundas 

diennaktî: no 5.00 lîdz 8.35 un no 11.30 lîdz 0.15. Berlînes radioraidîjumu 

retranslâcija pârsniedza piecas stundas: ziòas, koncerti, stundu gara vakara 

propagandas raidîjumu virkne (militârâ lekcija, frontes ziòas un mûzika). Plkst. 

15.00 pârraidîja “Langsame Wiederholung des Wermachtberichtes und Kurzer 

Nachrichtendienst zum Mitschreiben für die Truppe” (ziòu lçns lasîjums 

pierakstîðanai). Programmâ bija iekïautas seðas ziòu pârraides vâcu (80 min. 

retranslâcija no Berlînes) un trîs vai èetras latvieðu valodâ (45 min.). Starp teksta 

raidîjumiem latvieðu valodâ vçl jâmin pusstundas “Aktualitâtes” plkst. 18.00 un 

“Darbam un mâjai” plkst. 11.30. Pçdçjais izklaidçja un sniedza praktiskus 

padomus. Skançja arî lugu iestudçjumi un raidîjumi bçrniem. Taèu lielâkoties 

programmu veidoja mûzikas raidîjumi un pat tekstuâlos raidîjumos bieþi bija 

iestarpinâti muzikâlie skaòdarbi. 16 

4. att. Propagandas rotas 

korespondents. 

Laikmets. – 1942. – Nr. 25.


5. att. Radio propaganda ìimenei. Laikmets. – 1942. – Nr. 25. 

103 

Sprieþot pçc publicçtâs raidîjumu programmas, vâcu redakcija Rîgâ veidojusi 

vienîgo oriìinâlo raidîjumu “Für die Deutsche Wermacht” (“Vâcu karavîriem”), 

kas sâkumâ skançja katru dienu no 18.30 lîdz 19.00. Vçlâk, palielinot izklaidçjoðo 

raidîjumu apjomu, daþiem raidîjumiem parâdîjusies piebilde “Jautrâ kareivju 

stunda” (“Heitere Soldatenstunde”). Daþi no ðiem raidîjumiem tikuði sagatavoti 

Liepâjas studijâ. 

Latvieðu redakcijâ palika strâdât seði þurnâlisti: V. Dulmanis, F. Igels, A. Plûcis, 

O. Porietis, K. Videnieks. Viòi gatavoja ziòas (pârsvarâ tulkojumi no vâcu valodas) 

un reizçm arî ierakstus vakara raidîjumam “Aktualitâtes”. Diktores (Jansone, 

Ðvarce, Eglîte, Stakaldere) vadîja tikai koncertus. O. Porietis stâstîja: “Izvçrðanâs 

nebija. Aiziet no radio nedrîkstçja. 1943. gadâ mçìinâju aiziet, bet iesniegumu 

neakceptçja. Divas dienas negâju uz darbu, treðajâ Gestapo uzaicinâja uz 

pârrunâm. Laipni uzòçma, pajautâja, kas nepatîk, atgâdinâja, ka viòiem labâk 

zinâms, kur mana vieta.” 17 

Raidîjumi latvieðu valodâ maz skâra vietçjâs politiskâs problçmas. Programmâ 

nebija anonsçtu regulâru raidîjumu (piemçram, tobrîd populâru “priekðlasîjumu”) 

par politiskiem jautâjumiem Baltijas kontekstâ. Stokholmas pârtvçrumu

104 


ziòojumos ir uzskaitîta tekstuâlo raidîjumu tematika 1943. gada janvârî: lekcijas 

par izglîtîbas jautâjumiem, lauksaimniecîbas problçmâm un truðu audzçðanu, 

ziedojumu aicinâjumi; tautas skaitîðanas sludinâjumi; aicinâjumi taupît elektrîbu; 

sportistu stâstîjumi par vizîtçm Vâcijâ; ieteikumi par zeíu laboðanu; stâstîjumi 

par apbalvojumiem rûpnîcâm, kas sacenðas par darba apstâkïu uzlaboðanu; 

ceïojoðâs izstâdes strâdâjoðiem; reihskomisâra Drekslera uzruna latvieðu 

viesstrâdniekiem, kas atgrieþas no Vâcijas. Novçrotâji secina, ka “tematika 

atspoguïo Vâcijas centienus iemantot vairâk no Latvijas rûpniecîbas un 

lauksaimniecîbas un iegût strâdnieku, lauksaimnieku un jaunieðu atbalstu visâs 

jomâs, kuras tieði vai netieði palîdz Vâcijas kara centieniem”. 18 Radioraidîjumos 

sniegtie derîgie padomi bija domâti, lai veicinâtu taupîbu mâjsaimniecîbâs un 

kara apstâkïiem nepiecieðamo produktu un priekðmetu gatavoðanu. Tostarp, 

piemçram, ârstniecisko augu audzçðanu, 19 angoras truðu audzçðanu (kas liecina, 

ka “vilna ir vairâk uzteicama un ienesîgâka nekâ gaïa” 20 ). 

1943. gada otrajâ pusç Propagandas ministrija pakâpeniski sâka pâròemt savâ 

kontrolç propagandu okupçtajâs teritorijâs un decembrî parâdîjâs arî novitâtes 

saturâ. “Latvijas nacionâlâs valsts nâkotnes bieþa, bet neskaidra pieminçðana, 

Latvijas karoga izrâdîðana, himnas atskaòoðana un glaimi par latvieðu karavîru 

kaujas spçjâm liecina, ka vâcieði îpaði cenðas uzrunât latvieðu nacionâlistu 

lepnumu,” akcentçja Stokholmas pârtvçrumu ziòojums. 21 

Programmas þurnâls publicçja vâcu valodas kursu, frontes þurnâlistu reportâþu 

tekstus. Reportâþas gatavoja speciâlâs propagandas rotas “Propagandakompanie” 

(PK), kas bija RRG ziòu dienesta atseviðía nodaïa. 1941. gadâ tika izveidotas 

24 rotas. Frontes þurnâlisti bija piekomandçti regulârajam karaspçkam un 

nodroðinâja raidîjumus no aktîvâs karadarbîbas zonâm. Reportâþu kvalitâti 

sekmçja arî þurnâlistu rîcîbâ esoðâ tehnika – automaðînas ar ierakstu 

magnetofoniem. Klâtbûtnes efekts kâpinâja raidîjumu emocionâlo iedarbîbu uz 

klausîtâju, kas bija svarîga îpatnîba Gebelsa propagandas tehnoloìijâ. 

Vermahta militârâs neveiksmes ietekmçja radio darbîbu. 1942. gada 

21. februârî Rîgâ iznâcis pçdçjais “Sendergruppe Ostland” numurs: “Mçs sekojam 

vâcu programmas þurnâlu paraugam, kas lîdzîgu iemeslu dçï ilgâku laiku 

pârtraukuði darbîbu.” 22 Vâcijâ radioprogrammas þurnâla izdoðana bija pârtraukta 

ar nolûku ietekmçt auditorijas klausîðanas paradumus, lai klausîtâjiem neïautu 

veikt mçrítiecîgu izvçli. Tika uzskatîts, ka, iepazîstoties ar raidîjumu programmas 

saturu, “klausîtâjs ir spçjîgs izvçlçties tos komentârus, kas seviðíi viòu ieinteresç, 

tâpçc daþus komentârus, ko raida ar speciâliem propagandas mçríiem, viòð 

nedzirdçs”. 23 Turpmâk (no 1942. gada 27. februâra) programmu regulâri publicçja 

þurnâls “Laikmets”. 

Latvijas teritorijâ labi uztveramas bija arî britu BBC un Padomju Latvijas 

raidîjumi no Maskavas. 1942. gada 13. janvârî Austrumu apgabala komisârs 

izdeva “Rîkojumu par ârkârtçjiem soïiem pret ârzemju radio raidîjumu 

klausîtâjiem”, aizliedzot klausîties ârzemju radiostacijas. 24 Par uztvertâs 

informâcijas tâlâku izplatîðanu draudçja nâvessods. Klausîtâju iebiedçðanai


6. att. Priekðnesums radio studijâ. Ostland: Monatsschrift des Reichskommissars 

für das Ostland. – 1943. – Nr. 7. – S. 30. 

105 

Propagandas ministrija izplatîja baumas par peilçðanas ierîci, kas it kâ ïâvusi 

noteikt, uz kura viïòa ir noskaòots uztvçrçjs, kurð atrodas simtiem metru 

attâlumâ. 

Sabiedroto radio klausîðanâs acîmredzot bija visai izplatîta, jo þurnâls 

“Laikmets” pievçrsa kontrpropagandai îpaðu uzmanîbu. “Melus var atmaskot 

tikai tad, ja tai paðâ brîdî, kad ðos melus dzird, ir klât pierâdîjumi, ka tie tieðâm 

ir meli. Ienaidnieka propagandas raidîjumi, kas domâti ârzemçm, ir sastâdîti tâ, 

lai pieíerðana melos bûtu pçc iespçjas grûtâka ... Pat tiem darbiniekiem, kuru 

dienesta pienâkumos ietilpst ârzemju raidîjuma noklausîðanâs un kuru rîcîbâ 

momentâni ir visi pretargumenti un objektîvâ informâcija, daþreiz rodoties 

ðaubas, sak’, varbût stâstîtais tieðâm ir taisnîba. Viegli saprotami, kâdu iespaidu 

ðîs ziòas rada vienkârðâ tautâ, kuras rîcîbâ tai brîdî nekâdas citas informâcijas 

par aprakstîto notikumu nav.” 25

106 


7. att. Radio orķestra koncerts kādā Rīgas uzņēmumā. Ostland: Monatsschrift des 

Reichskommissars für das Ostland. – 1943. – Nr. 7. – S. 28. 

8. att. Top raidījums “Latviešu karavīru pusstunda”. Laikmets. – 1943. – Nr. 44.


Vâcijâ Gebelss pielietoja arî pozitîvâs klausîtâju piesaistîðanas metodes, 

atvieglojot raidîjumu saturu un palielinot vieglâs mûzikas apjomu. 1942. gada 

martâ laikraksts “Das Reich” publicçja viòa rakstu, kas pamatoja ðâdu politiku. 26 

Jau 1941. gada 22. maija dienasgrâmatas ierakstâ Gebelss daudz atklâtâk izteicâs 

par nepiecieðamîbu veikt izmaiòas programmas saturâ: “Mûsu tauta un karavîri 

vçlas vieglo mûziku. Citâdi viòi klausîsies angïu stacijas ... Labâk vieglo mûziku 

nekâ ârzemju propagandu.” 1941. gada 13. numurs “Hallo, Latvija!” konspektîvi 

iepazîstinâja ar Gebelsa rakstu “Karð un radiofons”, kas iezîmçja pârmaiòas 

programmas saturâ un formâ. “Lidmaðînas vadîtâjam, kurð, izpildîdams savu 

pienâkumu, spîtçjot nâvei, vada savu lidaparâtu cauri ienaidnieka sprostugunîm, 

nav vajadzîga nekâda simfonija, nedz gudri zinâtnieku priekðlasîjumi, lai viòu 

pamudinâtu ðajâ pasâkumâ,”rakstîja þurnâls. 27 

Radio intendants Krîglers 1941. gada beigâs atzina, ka saturs tiek pakârtots 

vâcu karavîru vajadzîbâm, vairâk sniedzot izklaidi. 28 Rîgas radio programmâ 

parâdîjâs vairâk atpûtas raidîjumu ar zîmîgiem nosaukumiem: “Mûzika laika 

kavçklim”, “Jautrâ mîklu risinâðana”, “Jautra kareivju stunda”, “Kad jautras 

melodijas ar anekdotçm kopâ vijas”. 1941. gada 19. oktobrî, kad bija pagâjuðas 

tikai daþas dienas pçc RRG sanâksmes par izklaides raidîjumiem Berlînç, Rîgas 

9. att. Radiouztvçrçjs 

pulkveþa Skaistkalna 

artilçristu klubâ. 

Laikmets. – 1943. – 

Nr. 36. 

107

108 


radio sâka muzicçt Arnolda Korneliusa dþeza “Deju kapela”. Sâkumâ ansamblî 

bija 17 instrumentâlisti, viòu pavadîjumâ bieþi dziedâja solistes P. Brîvkalne un 

M. Vintere. Regulâri mûziku atskaòoja Radiofona oríestris diriìentu J. Mediòa, 

O. Biðtçviòa, B. Skultes, A. Pârupa vadîbâ; Atpûtas un dzîvotprieka mandolînu 

oríestris; S. Krasnopjorova balalaiku oríestris; A. Krîsberga pûtçju kvartets; 

atseviðíu komisariâta iestâþu pûtçju oríestri; vokâlus skaòdarbus atskaòoja 

Radiofona koris T. Kalniòa vadîbâ, E. Melngaiïa ansamblis “Deviòi bâleliòi”, 

uzstâjâs arî citi mûziíi. “Sendergruppe Ostland” lieku reizi atgâdinâja: “Mçs 

vçlreiz uzsveram viegla satura raidîjumu pavairoðanas nepiecieðamîbu.” 29 

10. att. Rîgas Radiofona un “Hauptsender 

Riga” diktore Alma Ðteina–Jansone. 

Laikmets. – 1943. – Nr. 44. 

Lai izceltu skaòu ierakstu novitâtes, 1941. gada beigâs radioprogrammas 

anonsâ îpaði atzîmçja mûziku, kas tika atskaòota no magnetofona lentes. 30 Aktîvai 

strâdnieku piesaistîðanai darbam kopð 1942. gada 2. jûlija darbavietâs tika rîkoti 

izklaidçjoði pusdienas koncerti, kurus regulâri pârraidîja radio. “Latvieði tos 

neapmeklçja. Diktoriem bija grûti vadît koncertus. Vâcieði prasîja emocijas, lai 

klausîtâjs dzîvo lîdzi, bet latvieðus ir grûti iekustinât,” stâstîja þurnâlists Osvalds 

Porietis. 31 

1944. gadâ radio darbîba bija jau bieþâk dezorganizçta. Pieaugot saspîlçjumam 

frontç, daþas raidstacijas uz laiku pârtrauca darbîbu. Kuldîgas raidstacija,


109 

piemçram, reizçm bija spiesta raidît ziòas lietuvieðu valodâ un lietuvieðu mûziku 

Kauòas raidîtâja vârdâ. Pçc 19. augusta diktori vairs neminçja Madonas 

raidîtâju. 32 

12. oktobra rîtâ nacistu “Hauptsender Riga” pârraidîja pçdçjo raidîjumu. 

Atkâpjoties nacisti uzspridzinâja pasta pârvaldes çku, kurâ atradâs arî raidîtâjs. 

1944. gada decembrî “Ostlandsender” grupas Baltijas radiostaciju darbinieki 

no Vâcijas teritorijas atjaunoja raidîðanu. Lîdz janvâra beigâm raidîjumi notika 

no Ðtolpas 33 latvieðu un lietuvieðu valodâ no plkst. 14.50 lîdz 22.30 (1875 m 

vilnî). 34 Liepâjâ iznâkoðais laikraksts “Tçvija” ðo raidîtâju nepieminçja. Nelielâ 

jauda acîmredzot nenodroðinâja dzirdamîbu Kurzemç, bet tâ mçríauditorija bija 

latvieðu bçgïi. 1945. gada februârî “Ostlandsender” turpinâja raidît Rostokâ un 

aprîïa vidû darbîbu izbeidza. 35 

“Vineta” no Berlînes un Kçnigsbergas 

Vâcija nerîkoja propagandas kampaòu pret PSRS pirms uzbrukuma. 36 Attiecîbas 

starp divâm valstîm regulçja miera lîgums, bet Vermahts konspirâcijas nolûkos 

vçlçjies iegût pârsteiguma priekðrocîbas. Iespçjamo radiopropagandu apgrûtinâja 

arî tas, ka padomju iedzîvotâju rîcîbâ bija galvenokârt vadu radio un uztvçrçji ar 

fiksçto staciju noskaòoðanu, kas tehniski neïâva klausîties ârzemju radio. Baltijas 

valstu iedzîvotâju privâtos radiouztvçrçjus 1940. gadâ konfiscçja padomju vara. 

Raidîjumi krievu valodâ sâkuðies tikai pçc iebrukuma Padomju Savienîbâ. 

Par plânu “Barbarosa” Gebelss uzzinâjis tikai 1941. gada marta vidû un 

10. aprîlî uzticçja pret PSRS vçrstâs propagandas aktivitâtes Propagandas 

ministrijas nodaïas “Ost und Anti-Bolschewismus” vadîtâjam Eberhardam 

Taubertam, 37 kuram bija pakïauta arî Antikominterne. Pçc miera lîguma 

parakstîðanas ar PSRS Antikominternes pretpadomju darbîba tika ierobeþota, 

un E. Taubertu norîkoja vadît atisemîtisma propagandu Vâcijâ. Piemçram, viòð 

bija odiozâs propagandas filmas “Der ewige Jude” autors. 

Armijas virspavçlniecîbas propagandas nodaïa arî nebija sagatavojusies karam, 

tâdçjâdi tâ bija spiesta sadarboties ar Antikominterni. 38 Formâli Antikominternes 

ietvaros tika izveidots jaunais slepenais propagandas dienests “Vineta” (“Vineta 

Propagandadienst Ostraum e.V.”). “Vineta” sagatavoja un izdeva plakâtus, 

broðûras, kinomateriâlus, skaòuplates, kâ arî nodroðinâja radioraidîjumus 

“Europasender” grupas raidîtâju tîklâ krievu, ukraiòu, baltkrievu, latvieðu, igauòu, 

lietuvieðu valodâ. 39 “Vineta” sâka raidît padomju auditorijai 1941. gada 22. jûnija 

rîtâ, pârraidot oficiâlo paziòojumu un Hitlera uzrunas vâcieðiem tulkojumu. 40 

Latvieðu valodâ tekstu nolasîja toreiz vienîgais latvieðu nodaïas darbinieks 

þurnâlists Ernests Treiguts. 1943. gada sâkumâ organizâcijâ bija nodarbinâti 

395 cilvçki, bet radio nodaïâs ap 250. 41 1944. gada martâ radio Baltijas nodaïâ 

strâdâja 36 cilvçki. 42 Nirnbergas tribunâlâ Propagandas ministrijas radiodepartamenta 

vadîtâjs H. Frièe atzina, ka tieði ministrijai bija lielâka ietekme uz 

ðîs radiostacijas darbîbu. 43

110 


Pēckara literatūra par radiopropagandu nesniedz informāciju par šo raidstaciju, 

pieminot tikai divas krieviski raidošās biroja “Concordia” “melnās” 

raidstacijas. 44 “Ветераны ленинской гвардии” (koda nosaukums “Concordia V”) 

uzstājās kā trockiskā boļševisma balss, aicinot gāzt “nodevēju” Staļinu un veidot 

strādnieku un karavīru padomes. Tā raidīja no 1941. gada 29. jūnija katru 

dienu pa vienai stundai īso viļņu diapazonā. “За Россию” (“Concordia V”) veica 

antiboļševistisku un lielkrievu šovinistisku propagandu. Šis raidītājs darbojās 

no 1941. gada 30. jūnija īsviļņos ik dienas pa 40 minūtēm. Abi slepenie raidītāji 

izbeidza darbību 1943. gada februārī, tūlīt pēc sakāves pie Staļingradas. 

“Vineta” izmantoja oficiāli reģistrētas radiofrekvences, kurās strādāja RRG 

apakšnodaļa “Die Deutschen Europasender”. Tās rīcībā bijuši divi garo un četri 

vidējo viļņu raidītāji: 

“Friesland” (bij. “Hilversum-I”, viļņa garums 1875 m, jauda 120 kW) no 

Nīderlandes raidīja Ziemeļeiropas virzienā; 

“Weichsel” (“Visla”, bij. “Warszawa-I”, viļņa garums 1339 m, jauda 120 kW) 

no Varšavas raidīja Austrumeiropas virzienā; 

“Bremen-I” 45 (100 kW vidējie viļņi) no Vācijas ziemeļu piekrastes raidīja uz 

britu salām un ziemeļrietumiem; 

“Donau” (100 kW) no Čehijas teritorijas raidīja uz dienvidaustrumu Eiropu 

un Ziemeļāfriku; 

“Alpen” (100 kW) no Austrijas Grācas raidīja dienvidrietumu virzienā; 

“Calais” (100 kW) no Parīzes apkaimes raidīja uz rietumiem un britu 

salām. 

Vēl 80 Vācijas iekšzemes ētera raidītājiem (“Reichssender”) vajadzības gadījumā 

bija jāpiešķir prioritāte raidījumiem svešvalodās. Tā, piemēram, Berlīnes studijā 

sagatavotos raidījumus latviešu valodā kara sākumā pārraidīja no Kēnigsbergas, 

uz kurieni signāls tika padots pa zemes sakaru līnijām. 

Gebelss nepareizi izprata Hitlera nodomus par PSRS nākotni, un viņa 

propagandas politika nesakrita ar fīrera uzskatiem. Gebelsam bija sliktas 

attiecības ar Ribentropu, un abas ministrijas konkurēja ārzemju propagandas 

jomā. Ribentrops pat pieprasīja, lai Gebelss visus ārzemju raidījumus nodod 

Ārlietu ministrijai. Konfliktā ieguvējs bija Rozenbergs, kuram Hitlers uzticēja 

propagandu austrumu okupētajās teritorijās. “Vineta” faktiski kļuva par Gebelsa 

rezerves komunikācijas kanālu, lai izdevīgā brīdī sāktu īstenot savu politiku. 

Rozenbergs pieprasīja “Vinetas” slēgšanu, bet Finanšu ministrija samazināja 

finansējumu austrumu propagandai. Gebelsa cīņa par pretpadomju propagandas 

kontroli turpinājās līdz 1944. gada februārim. 1943. gada augustā Hitlers 

nolēma apvienot propagandas pārvaldi, atļaujot Gebelsam veidot propagandas 

nodaļas (“Reichspropagandaamt”) okupētajās teritorijās. “Gebelss esot Hitleram 

paskaidrojis – Rozenberga politika okupētajās teritorijās radījusi tik lielu nemieru, 

ka Promi [Propagandas ministrija] nolēmusi, sākot ar [1943. gada] vasaras 

beigām, tur ierīkot propagandas nodaļas.” 46 Nodaļas izveidoja līdz 1944. gada 

februārim. Gebelsam tagad bija atraisītas rokas, un viņš varēja intensificēt darbu,


11. att. Nacistiskâs Vâcijas propagandas ministrs J. Gebelss. 

111 

izmantojot pretpadomju propagandas nolûkos arî dezertçjuðo ìenerâli Andreju 

Vlasovu. 47 

Lîdz ðo pârmaiòu brîdim “Vinetas” raidstacijâs skançja, Treiguta vârdiem, 

“neitrâla rakstura informâcija, remdeni un bâli komentâri. Tas izskaidrojams ar 

to, ka vadîbai baltieðu problçmas ir sveðas”. 48 Bet vçlâk ““Vineta” savos komentâros 

ir nesalîdzinâmi brîvâka nekâ visi pârçjie vâcu okupçto Austrumu apgabalu 

raidîtâji ... [Hitlers] devis “Vinetai” propagandas darbâ rîcîbas brîvîbu, uzrunâjot 

nevâcieðus, vâcu armijas izpalîgus un Padomju Savienîbas iedzîvotâjus. To 

Tauberts òçma vçrâ un atïâva Baltijas raidîjumos runât par latvieðu resp. igauòu 

valsti (bija taèu kâ igauòu, tâ latvieðu leìions), bet slâvu zonas raidîjumos apzîmçt 

Galîcijas divîziju par Ukrainas divîziju. Krievu raidîjumos drîkstçja pat kritizçt, 

ka vâcieði slikti apietas ar krievu strâdniekiem, kâ arî minçt, ka Vlasovs cenðas 

to novçrst.” 49 

Kara sâkumâ raidîjumiem latvieðu, lietuvieðu un igauòu valodâ “Vineta” 

izmantoja Kçnigsbergas raidîtâju. Sprieþot pçc jaudas, runa ir par Heilsbergas 50 

raidîtâju, kura otrais nosaukums bija “Königsberg” (viïòa garums 291 m, jauda 

100 kW). 51 Vçlâk raidîjumus pârraidîja grupas “Europasender” radiostacija 

“Weichsel” (“Visla”). Datus par raidîtâja viïòa garumu un raidlaiku laikraksti

112 


“Latviešu Balss” un “Tēvija” sniedza tikai 1944. gada decembrī un 1945. gada 

janvārī. 

Raidītāju nosaukumi un lietotās frekvences apgrūtināja redakcijas atrašanās 

vietas identificēšanu. Vēsturnieks A. Ezergailis uzskata, ka raidītājs atradās pie 

Dancigas, 52 jaucot to ar vēlāko tuvumā atradošos Štolpas (Slupskas) raidītāju. 

Krievu avoti min “Varšavas radio propagandas centru” 53 . 

“Vinetas” redakcija atradās Berlīnē. 1943. gada augustā sakarā ar biežo 

pilsētas bumbošanu, kuras rezultātā tika bojātas arī virszemes komunikācijas 

līnijas starp studijām un raidītājiem, redakcijas no Berlīnes evakuēja. 54 Līdz 

1944. gada novembra otrajai pusei “Vineta” strādāja Kēnigsbergā, 55 pēc tam 

redakcija atgriezās Berlīnē, bet 1945. gada martā bija pārvietota uz Hamburgu, 

no kurienes raidīja līdz 15.aprīlim. 56 

Raidījumus latviešu valodā sākotnēji gatavoja un vadīja Ernests Treiguts 

(preses pseidonīms Tāle). Kopš 1942. gada sākuma viņš vadīja slāvu valodu 

nodaļu, lai nepieļautu ideju par Lielkrievijas atjaunošanu. 57 1944. gadā Vlasovs 

jau panāca kontroli par “Vinetas” propagandas nodaļu, kas izdeva drukātos 

materiālus (piemēram, avīzi “Воля народа”) krievu strādniekiem un karavīriem, 

12. att. Nacistiskās Vācijas radio ziņotāji frontē.


un tagad pretendçja uz krievu valodas radio pârraudzîbu. Propagandas politikai 

mainoties par labu etnonacionâlismam, Treiguts tika atstâdinâts no vadîtâja amata 

un kopð 1. marta sâka vadît pârçjo piecu valodu (Baltijas nodaïas un ukraiòu un 

baltkrievu) redakcijas. 

“Vinetas” tekstus kara sâkumâ publicçja “Kurzemes Vârds” kâ “Karaïauèu 

radio ziòojumus latvieðiem”, gan nenosaucot raidîðanas laiku un vilni. 58 Radiopârraidçs 

lielu vietu ieòçma kontrpropaganda, jo tieði “Vineta” organizçja un 

nodroðinâja padomju radiostaciju raidîjumu noklausîðanu. 

Tekstu veidoðana atðíîrâs no latvieðu presç atrodamâm publikâcijâm. “Vinetas” 

materiâlu valoda liecina par Gebelsa propagandas tehnikas ietekmi: teksti rosina 

emocijas, izmantojot îsos teikumus, vienkârðu leksiku, aktîvos darbîbas vârdus, 

lasîtâju tieðo uzrunu. Piemçram, reakcija uz Staïina uzstâðanos radio: “Latvieði! 

Staïins teicis runu. Viòð to teicis laikâ, kad katastrofa pâròçmusi Padomju 

Savienîbu. Ðî runa satur melus. Padomju Savienîba atrodas sabrukuma 

priekðvakarâ.” 59 Teksti saturçja arî tieðus norâdîjumus klausîtâjiem: “Tagad arî 

jums jâsâk jauna dzîve nacionâlsociâlisma râmjos. Mçs visiem spçkiem jums 

palîdzçsim. No jums mçs prasâm godîgumu un labu gribu. Paklausiet mûsu 

saistoðiem rîkojumiem, kuri izdoti jûsu paðu interesçs. Muïíîgi ir kapitâlistu un 

komunistu apgalvojumi par Vâcijas vâjumu un sabrukumu. Kapitâlisti un 

komunisti naidîgi tagadçjai Vâcijai un tâpçc nîst viòas jauno kârtîbu.” 60 

1944. gada novembrî, kad nacisti jau bija zaudçjuði Rîgas raidîtâju, “Vineta” 

palielinâja raidîðanas apjomu. Taèu tie bija galvenokârt apsveikumi frontei, 

sludinâjumi par tuvinieku meklçðanu un ziòas. 61 Tie skançja 10 minûtes katru 

rîtu (trîs reizes nedçïâ sveicieni karavîriem) garajos un îsajos viïòos, bet 

15 minûðu ziòas darbdienâs plkst. 19.30 tikai garajos viïòos. 62 Presç ðis raidîtâjs 

tieði tika nosaukts kâ “Deutscher Europasender”. 63 

“Kurzeme” no Liepâjas 

113 

Stokholmas pârtvçrumos ir minçts, ka pçc Rîgas ieòemðanas arî Kuldîgas 

raidîtâjs apklusa. Iespçjas veidot raidîjumus ir bijuðas tikai Liepâjâ, jo tur atradâs 

studija, kurâ vietçjie raidîjumi tapuði lîdz 1940. gadam. 64 Mazjaudîgo Liepâjas 

raidîtâju varçja uztvert tikai daþu kilometru râdiusâ ap pilsçtu, tas nebija dzirdams 

Stokholmâ. 

Liepâjâ iznâkoðais laikraksts “Tçvija” publicçja radioprogrammu. 65 Tâ satur piecas 

ziòu pârraides latvieðu valodâ, karavîru stundu, “Latvieðu leìionâru vçstuïnieku”, 

raidîjumu “Jûs jautâjât, mçs atbildam” un “Latvieðu mûzika un literatûra”. Liepâjas 

radio darbojâs no plkst. 06.20 lîdz 22.20, paðu gatavoto raidîjumu apjoms bija 

tikai 5,3 stundas, pârçjâ laikâ retranslçja Berlînes programmu vâcu valodâ. Liepâjas 

studijâ gatavoja ziòas (70 min. latviski un 15 min. krieviski), mûzikas un teksta 

raidîjumus (235 min.). 66 Redakcijâ strâdâja “latvieðu PK kvintets un 

instrumentâlisti, pieteicçji un kara ziòotâji. Bieþi skan Andreja Eglîða balss. Starp 

civilistiem Vilma Briede, Marta Alberinga, Herta Ðtrause, Teodors Lâcis.” 67

114 


“Padomju Latvija” no Maskavas, Kuibiðevas un Daugavpils 68 

Padomju radio no 1941. gada 3. lîdz 6. jûlijam latvieðu valodâ raidîja no 

Tallinas, bet, sâkot ar 9. jûliju, – no Maskavas. Tur Vissavienîbas radiofikâcijas 

un radioinformâcijas komitejâ 69 tika izveidota “Latvijas redakcija”. Sâkumâ 

raidîjumi skançja trîs reizes dienâ, bet 1943. gadâ jau seðas reizes 105 minûtes 

dienâ. 70 1941. gada beigâs redakciju pârcçla uz Kuibiðevu. 

Raidîjumos skançja himnas “Dievs, svçtî Latviju” melodija bez vârdiem. LPSR 

radio izmantoja ðo melodiju par savu pazîmes signâlu. Jauna himna tika sacerçta 

1945. gadâ. 71 

Kopð 1943. gada Maskavâ norisinâjâs nacionâlo kadru sagatavoðana, oktobrî 

notika îpaði kursi. 1944. gada jûnijâ Maskavâ atjaunoja darbîbu LPSR Tautas 

komisâru padomes Radiofikâcijas un radioraidîjumu komiteja. 72 

1944. gada 29. augustâ Latvijas radiokomitejas priekðsçdçtâjs parakstîja 

pavçli par izbraukðanu uz Latviju. Maskavâ latvieðu redakcija strâdâja vçl lîdz 

gada beigâm, paralçli no 18. septembra lîdz 28. oktobrim raidîja no pârvietojamâs 

radiostacijas Daugavpilî. 73 Stokholmas pârtvçrumi apgalvo, ka raidîðana notikusi 

no Madonas. 74 Acîmredzot tika izmantots Madonas raidîtâja 514,6 m vilnis. Ðis 

viïòa garums nodroðina labâku uztverðanu dienas laikâ. Paðu raidîtâju izmantot 

nebija iespçjams – tas atradâs Aiviekstes HES tuvumâ Jaunkalsnavâ, nevis 

Madonas pilsçtâ. Vâcieði raidîtâju un enerìijas avotu iznîcinâja, un nebija iemeslu 

izvietot jaunu iekârtu turpat. 

7. novembrî “Padomju Latvija” raidîja jau no Rîgas, 75 Skolas ielâ 6. Raidîjumu 

apjoms sasniedza èetras stundas. Bez tam Latvijâ sâkusies radiomezglu 

ierîkoðana. Pirmais vadu radio sâka darbu Zilupç 1944. gada jûlijâ. 76 

1946. gada 5. novembrî Ulbrokâ raidît sâka vidçjo viïòu raidîtâjs “Padomju 

Latvija”, bet 1948. gada 1. janvârî – arî otrâs programmas raidîtâjs. Savukârt 

radio redakcija saòçma telpas bankas çkâ Doma laukumâ, kur atrodas arî patlaban. 

ATSAUCES UN PIEZÎMES 

1 Kara pirmajâ dienâ tika izdoti “Rîkojumi par ârkârtas pasâkumiem radio”, kas palielinâja raidîjumu 

valodu skaitu. 1939. gada oktobrî ik dienas skançja 113 pârraides 15 valodâs; 1940. gada janvârî 

valodu skaits bija 22, vasarâ – 31. 

2 Sakaru tehnikas straujâ attîstîbâ Vâcija iekïâvâs “totâlâ kara” koncepcijâ, nodroðinot plaðas 

propagandas iespçjas. 1929. gadâ vâcieði izgudroja jaunu elektromagnçtisko ierakstu nesçju – ar 

dzelzs oksîda pulvera slâni pârklâtu papîra lenti. Vçlâk papîru nomainîja ar kinolenti. Magnçtiskâs 

lentes pilnveidoðans darbi ritçja âtri, jo Vâcija centâs mazinât atkarîbu no zviedru tçrauda, ko izmantoja 

metâla lentes raþoðanai blatnerofonam un Stahltonbandmaschine. 

Mûsdienu magnetofona prototips tapis 1934. gadâ, un nâkamajâ gadâ pirmo magnetofonu “K-1” 

demonstrçja Berlînes radio izstâdç. 1938. gadâ magnetofons “K-4” atveidoja frekvences joslâ no 

50 lîdz 6000 Hz, kas jau daudzmaz atbilst cilvçka balss diapazonam. Vâcijas radio vçl gadu lietoja 

Stahltonbandmachine, kamçr pilnîgi atteicâs no tâs. Magnetofons guva seviðíu popularitâti arî 

tâpçc, ka atviegloja cenzûras darbu, padarot iespçjamu ierakstu montâþu. Armijas rîcîbâ jau pirms 

kara bija viegls pârnesâjams “Tonschreiber” magnetofons. 

Pakâpeniski tika uzlabota skaòu ierakstîðanas kvalitâte. 1939. gadâ magnetofonos lietoja lentes 

maiòstrâvas magnetizçðanu. Ieòemot Luksemburgas radiostaciju, amerikâòi bija ïoti pârsteigti, ka


115 

radio turpinâja darboties, bet studijâ nebija neviena cilvçka. Ierakstîtos raidîjumus atskaòoja no 

magnetofoniem, un toreiz neviens nevarçja noticçt, ka skaòu ierakstiem var bût tik augsta kvalitâte. 

1947. gadâ vâcieði izgatavoja magnetofonu “K-7” ar atveidojamo frekvenèu joslu 50–10 000 Hz. 

Kopð 1949. gada lentes magnetofonus lieto radio, divus gadus vçlâk pilnîgi atsakoties no optiskâs 

skaòu ierakstîðanas tehnoloìijas kinolentç. 

3 BBC radio monitorings, J. Gebelsa 1943. gada 30. janvâra runas stenogramma. Citçts no: Irving D. 

Mastermind of the Third Reich. – London: Parforce, 1996. – P. 743. 

4 Fritzsche H. Dr. Goebbels und sein Ministerium // Mantau-Sadlia H. H. Deutsche Führer Deutsches 

Schicksal. Das Buch der Künder und Führer des dritten Reiches. – Münich: Verlag Max Steinebach, 

1934. – S. 330–342. 

5 Vâcijas radio bija dibinâts kâ privâta organizâcija 1925. gada 15. maijâ, kopð 1933. gada to pârraudzîja 

Tautas apgaismoðanas un propagandas ministrija (Reichsministerium für Volksaufklärung und 

Propaganda). 

6 Diller A. Rundfunkpolitik im Dritten Reich. – München: Deutcher Tachenbuch Verlag, 1980. – S. 331, 

332. 

7 Schnabel R. Missbrauchte Mikrophone. Deutsche Rundfunkpropaganda im Zweiten Weltkrieg. – 

Wien, 1967. – S. 94. 

8 Bergmeier H., Lotz R. Hitler’s Airwaves. The Inside Story of Nazi Radio Broadcasting and Propaganda 

Swing. – New Haven; London: Yale University Press, 1997. – P. 85. 

9 Intervija ar A. Jeksti. Radio “Brîvâ Eiropa” fonodokumentu arhîvs. Komandanta îsâs uzstâðanâs 

teksts ir publicçts avîzes “Tçvija” pirmajâ numurâ, kas ir datçts ar 1. jûliju. 

10 Latvijas Valsts vçstures arhîvs, P-97.f., 1. apr., 4. l., 33. lp. 

11 1930. gadu beigâs Andrejs Eglîtis bija reportieris avîzçs “Brîvâ Zeme”, “Rîts” un Latvijas Radiofonâ. 

Kara laikâ strâdâja arî kâ PK reportieris. 

12 Kriegler H. Der Rundfunk im Ostland // Ostland: Monatsschrift des Reichskommissars für das Ostland. – 

1943. – Januar, Nr. 7. – S. 27–30. 

13 H. Krîglers bija ieguvis bûvinþeniera izglîtîbu. 1926. gadâ viòð iestâjâs NSDAP un pçc 1933. gada 

kïuva par Breslavas radio direktoru. No 1937. lîdz 1939. gadam viòð vadîja Propagandas ministrijas 

3. departamentu (radio), pçc tam radiostacijas okupçtajâ Polijâ. Pçc kara Krîglers strâdâja bûvniecîbas 

jomâ Duisburgâ un Dortmundâ. Miris 1978. gadâ. 

14 Sk.: Diller A. Rundfunkpolitik im Dritten Reich. – München: Deutcher Tachenbuch Verlag, 1980. – 

S. 430. 

15 Hallo, Latvija! – 1941. – Nr. 8. 

16 Rîga Radio Reports. Stockholm Intercepts. – P. 190. 

17 Sergeja Kruka intervija ar Osvaldu Porieti, 1994. gada 15. jûnijs. 

18 Rîga Radio Reports. Stockholm Intercepts // Stockholm Documents. The German Occupation of 

Latvia 1941–1945. What Did America Know? / Ed. by A. Ezergailis. – Rîga: Publishers of the Historical 

Institute of Latvia. – P. 201. 

19 Turpat. – 218. lpp. 

20 Turpat. – 202. lpp. 

21 Turpat. – 253. lpp. 

22 Sendergruppe Ostland. – 1942. – Nr. 34., 22.–28. feb. – S. 3. 

23 Eckert G. Der Rundfunk als Furehrungsmittel. – Berlin, 1941. 

24 Sendergruppe Ostland. – 1942. – Nr. 31, 1.–7. feb. – S. 3. 

25 Laikmets. – 1942. – Nr. 51 – 9. lpp. 

26 Goebbels J. Der treue Helfer // Das eherne Herz. – Münich: Zentralverlag der NSDAP, 1943. – S. 229–235. 

27 Hallo, Latvija! – 1941. – Nr. 13 – 3. lpp. 

28 Sendergruppe Ostland. – 1941. – Nr. 23, 7–13. dec. – S. 3. 

29 Sendergruppe Ostland. – 1942. – Nr. 34., 22.–28. feb. – S. 3. 

30 Latvijas Radiofons jau bija izmantojis magnetofonu. Piemçram, 1940. gada LPSR Valsts radiofona 

budþetâ ir minçti izdevumi skaòu ierakstiem vaska, þelatîna un celuloîda skaòuplatçs, filmâ (optiskie 

ieraksti) un magnetofonâ. Tika plânots iekârtot jaunu ierakstu studiju Melngalvju namâ. Sk.: Latvijas 

Valsts arhîvs (turpmâk – LVA), 1184. f., 5. apr., 1. l.

116 


31 Sergeja Kruka intervija ar Osvaldu Porieti, 1994. gada 15. jūnijs. 

32 “Laikmets” neminēja Madonas raidītāju kopš 1944. gada 1. septembra. 

33 Tagad Slupska Polijā. 

34 Latviešu Balss. – 1944. – Nr.14, 16. dec.; Nr.16, 23. dec.; Daugavas Vanagi. – 1945. – Nr. 

1–2, 5.janv.; Daugavas Vanagi. – 1945. – Nr. 4, 19. janv. 

35 Mediņš J. Toņi un pustoņi. – Stokholma: Daugava, 1964. – 165., 166. lpp. 

36 Pēc Polijas okupācijas 1939. gada 11. septembrī Varšavas raidītājs sāka pārraidīt ziņas 

ukraiņu, baltkrievu un poļu valodā. 

37 Irving D. Mastermind of the Third Reich. – P. 630, 633. 

38 Treiguts-Tāle E. Latvieši, karš ir sācies! – Rīga: Zinātne, 1996. – 389. lpp. 

39 Drukātos materiālus arī 10 Kaukāza valodās. 

40 Ārlietu ministrijas izveidotais “Radio Metropol” no 1942. gada marta līdz 1943. gada vasarai 

raidīja krievu, ukraiņu, tatāru, gruzīnu un uzbeku valodā, izmantojot Bratislavas (Zemunas) 

īsviļņu raidītāju. Redakcija atradās Berlīnē, vēlāk Grācā. 

41 Treiguts-Tāle E. Latvieši, karš ir sācies! – 399. lpp. 

42 Turpat. – 409.lpp 

43 Nuremberg Trial Proceedings Vol. 6. One Hundred and Sixty-Sixth Day: Friday, 28th June, 

1946. – P. 278. Sk.: http://www.yale.edu/lawweb/avalon/imt/proc/judfritz.htm 

44 Панфилов А. Радиовойна: история и современность. – Москва: Искусство, 1984; 

Острогорский В. Осторожно: “Немецкая волна”. – Москва: Искусство, 1985; Ярошенко В. 

“Черный” эфир. – Москва: Искусство, 1986; Bergmeier H., Lotz R. Hitler’s Airwaves. The 

Inside Story of Nazi Radio Broadcasting and Propaganda Swing. 

45 Darbojas kopš 1939. gada 24. novembra uz “trofejas” Katovices radio viļņa 395,8 m. 

46 Treiguts-Tāle E. Latvieši, karš ir sācies! – 398. lpp. 

47 Irving D. Mastermind of the Third Reich. – P. 769-70. 

48 Treiguts-Tāle E. Latvieši, karš ir sācies! – 401.lpp 

49 Turpat. 

50 Tagad pilsēta Lidzbark Warmiński Polijā. 

51 Šis raidītājs ir labi dzirdams Latvijā, trīsdesmitajos gados “Hallo, Latvija!” regulāri publicēja 

tā programmu. 

52 Stockholm Documents. The German Occupation of Latvia 1941–1945. What Did America 

Know? – P. xvii. 

53 Баранов В. Личная обида товарища Сталина // Московские новости. – 2001. – № 46, 

13–19 ноября. – С. 21. 

54 Īsviļņu ārzemju raidījumu redakcijas pārvācās uz piepilsētu Kēnigsvusterhauzene, kur 

atradās īsviļņu raidītāju “Zeesen” komplekss. Angļu valodas redakcija (biroja “Concordia” 

raidītājs “New BBS”) pārcēlās uz Luksemburgu. 

55 “Latviešu Balss” pirmajā numurā publicētais sludinājums aicināja lasītājus sūtīt vēstules 

uz “Weichselsender in Königsberg Treigutam”. (Latviešu Balss. – 1944. – 1. nov.). 

56 Treiguts-Tāle E. Latvieši, karš ir sācies! – 399., 419., 433., 436. lpp. 

57 “Vinetas” raidījumi krievu valodā ir bijuši zināmi arī J. Staļinam. Viņam piegādāja pārtverto 

radiopārraižu tekstus – politiskās parodijas, kuras, atdarinot Staļina balsi, lasīja aktieris 

Vsevolods Blumentāls-Tamarins (sk.: Баранов В. Личная обида товарища Сталина). 

E. Treiguts atmiņās piemin, ka uzrakstījis vismaz vienu šādu tekstu. V. Baranova publikācija 

apliecina, cik nopietna bijusi raidstacijas konspirācija. J. Staļins ir pieprasījs, lai V. Blumentāls 

tiktu iznīcināts. Autors min, ka uzdevuma izpildīšanai nosūtītais aģents (aktiera radinieks) 

bija nokļuvis “Varšavas radiocentrā” un pat sūtījis dažus ziņojumus uz Maskavu. 

58 Kurzemes Vārds. – 1941. – Nr. 3, 4. jūl.; Nr. 4, 5. jūl.; Nr. 14, 17. jūl. 

59 Turpat. – Nr. 4, 5. jūl. 

60 Turpat. – Nr. 14., 17. jūl. 

61 Rīga Radio Reports. Stockholm Intercepts. – P. 320, 325. 

62 Latviešu Balss. – 1944. – Nr. 11, 6. dec.; Tēvija. – 1945. – 12. janv. 

63 Latviešu Balss. – 1944. – Nr. 14., 16. dec.

64 Kara laikā studija atjaunoja darbību. “Kurzemes Vārds” 1941. gada 9. jūlijā ziņo, ka vakaros 

tiks pārraidīti “norādījumi Liepājas iedzīvotājiem”. 

65 Piemēram, Tēvija. – 1945. – 12. janv. 

66 Turpat. 

67 Latviešu Balss. – 1944. – Nr. 16, 23. dec. 

68 LVA 1184. fondā glabājas daži 1940.–1941. gada dokumenti, bet raidījumu teksti, tikai 

sākot ar 1953. gadu. Latvijas Radio fonotēkā šobrīd vecākie ieraksti ir K. Ulmaņa uzstāšanās 

radio 1934. gada 18. maijā, goda sardzes maiņa pie Brīvības pieminekļa 1938. gadā un radioprogrammas 

pieteikums (fonotēkas vienība J-7168). Šie ieraksti ir saglabājušies tāpēc, 

ka Radiofona skaņuplates bija nonākušas privātīpašumā. 

69 Krieviski: Всесоюзный комитет по радиофикации и радиовещанию при СНК СССР. 

70 Hiršfelds B. 28 stundas diennaktī. – Rīga: Liesma, 1977. – 41. lpp. 

71 “Cīņa” 1944. gada 4. novembrī publicēja jaunās PSRS himnas teksta tulkojumu latviešu 

valodā. 1945. gada žurnāls “Propagandists un Aģitators” (Nr. 3/4) publicēja F. Rokpeļņa un 

J. Vanaga jaunu latviešu tekstu A. Aleksandrova mūzikai ar nosaukumu “Dziesma par Padomju 

Latviju”. Savukārt žurnāls “Karogs” dažus mēnešus vēlāk (Nr. 7/8) šo pašu dzejoli 

publicēja jau kā “Latvijas PSR valsts himnu”. 

72 LVA, 1184. f., Vēsturiskā izziņa, 2. lp. 

73 Turpat, 1. apr., 87. l., 53. lp. 

74 Rīga Radio Reports. Stockholm Intercepts. – P. 320, 325. 

75 LVA, 1184. f., 1.apr., 87. l., 54. lp. 

76 Turpat. 

Radio karš: Propaganda latviešu valodā Otrajā pasaules karā 

Krieg über das radio: 

ProPaganda in lettischer sPrache während 

des Zweiten weltKrieges 

117 


Der Rundfunk des nazistischen Deutschlands war seit dem März 1933 dem 

Ministerium für Volksaufklärung und Propaganda unterstellt. Der Propagandaminister 

J. Goebbels ließ sich in seiner Arbeit von einem einfachen Gesichtspunkt 

leiten, und zwar: man kann die Leute an alles glauben lassen, wenn es nur 

gebührend indoktriniert wird. Das Radio spricht den Hörer direkt an und personifiziert 

die Informationen; somit ist es möglich, Emotionen hervorzurufen und 

zu erreichen, dass die Informationen unkritisch gehört und übernommen werden. 

Goebbels hat dem Rundfunk große Bedeutung in der Politik beigemessen. 

Seiner Meinung nach war es undenkbar, ohne Rundfunk und Flugzeuge in der 

mo-dernen Welt zur Macht zu gelangen und diese zu festigen. Der Rundfunk als 

eine „Kanone, die keine Grenzen kennt“, wurde zu einem unmittelbaren Kriegsteilnehmer. 

Dieses moderne Medium wurde zum Organisator des neuen nazistischen 

staatlichen Ritus.

118 


Am 29. Juni 1941 stellte das Radio der Lettischen SSR seine Sendungen ein. 

Diejenige Mitarbeiter des Rundfunks, die zur kommunistischn Partei gehörten, 

verließen Lettland. Beim Rückzug der Sowjets wurden die Sendeanlagen zerstört, 

später wurden diese wiederum instand gesetzt. Die erste Sendung der Nazis 

begann mit dem früheren Kennsignal des Rigaer Rundfunks (nach der Melodie 

des Volksliedes „Rîga dimd“/Riga dröhnt), dann wurde eine Ansprache von dem 

Kommandanten des von den Nazis okkupierten Riga, Ullenberg, gehalten, die 

er mit Worten aus der Staatshymne Lettlands „Gott, segne Lettland!“ schloss. 

Dieser Ansprache folgte eine propagandistische Rede, bereits mit Merkmalen 

des Antisemitismus, von A. Jekste, der zum stellvertretenden Direktor des 

Rundfunks ernannt worden war. Außer den Mitarbeitern des Radio Riga, die 

nach Moskau gegangen waren und dem verhafteten Ingenieur J. Linters, waren 

im Radio die bisherigen Mitarbeiter tätig. Unter der Redaktion von Andrejs Eglîtis 

wurde eine Zeitschrift mit dem Sendeplan „Hallo, Latvija!“/“Hallo, Lettland!“ 

herausgegeben. 

Wesentliche Änderungen begannen mit der Eingliederung des Radio Riga in 

die Struktur RRG (Reichsrundfunkgesellschaft) im Oktober 1941. Am Ende dieses 

Monats wurde die „Sendergruppe Ostland“ gegründet, in die auch das Radio 

Riga mit den Sendern in Madona/Modohn, Liepâja/Libau und Kuldîga/Goldingen 

eingeordnet war. Das Radio Riga wurde zum Hauptrundfunk des deutschen 

Generalkommisariats und wurde „Hauptsender Riga“ benannt. Das Heft 19 der 

Zeitschrift „Hallo, Latvija!“ erschien unter dem Titel „Sendergruppe Ostland“. 

Zum Intendanten der Sendergruppe wurde der frühere Leiter des Rundfunkdepartements 

im Propagandaministerium des deutschen Reichs, Hans Kriegler, 

ernannt. 

Die letzte Radiosendung des nazistischen „Hauptsenders Riga“ erfolgte am 

Morgen des 12. Oktobers 1944. Bei ihrem Rückzug sprengten die Nazis das 

Gebäude der Postverwaltung, wo sich auch der Radiosender befand, in die Luft. 

Vom Dezember 1944 bis Februar 1945 wurden durch die Mitarbeiter der baltischen 

Rundfunkstationen des „Ostlandsenders“ die Sendungen von Deutschland aus 

übertragen. 

Nach der Besetzung Rigas durch die Sowjetarmee, wurden in Kurland die 

Sendungen über den Libauer Sender ausgestrahlt. 

Die Redaktion des sowjetischen Rundfunks war während des Krieges in 

mehreren Städten Russlands tätig. Aus Riga erfolgte die erste Sendung des Radio 

Riga „Padomju Latvija“/“Sowjetlettland“ am 7. November 1945. 

Iesniegts 2002. gada 14. novembrî

Sergejs Kruks - Latvijas Valsts arhīvi

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?