You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
282 Wrangel, W. Die Vorgeschichte der Umsiedlung der Deutschbalten aus<br />
Estland, S. 157.<br />
283 Arī Vācijas oficiālie pārstāvji Latvijā un Igaunijā aktīvi iestājās par to, lai<br />
Berlīne piekristu dzimtenē palikušo vācbaltiešu izceļošanai. Piemēram,<br />
1940. gada augustā vācu sūtnis Tallinā Hanss Froveins (Frohwein) nosūtīja<br />
uz Ārlietu ministriju ziņojumu, kurā norādīja, ka te esošo tautas vāciešu<br />
aizceļošanas organizēšana kļūst arvien neatliekamāks uzdevums:<br />
„Sakarā ar padomju saimnieciskās sistēmas paātrinātu ieviešanu tautas<br />
vācieši no dienas dienā arvien vairāk paliek bez darba un iztikas līdzekļiem.”<br />
– Der deutsche Gesandte in Reval an das Auswärtige Amt vom<br />
10. August 1940 // Diktierte Option .., S. 282.<br />
284 Hehn, J. von. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen .., S. 177.<br />
285 BA–B, R 59 /245, S. 15, Anordnung 20/II des Reichsführers SS als Reichskommissar<br />
für die Festigung deutschen Volkstums vom 19. August 1940.<br />
286 Turpat.<br />
287 1940. gada jūnijā okupējot Baltijas valstis, Maskava, nespēdama savaldīt<br />
savu laupīšanas kāri, sagrāba visu Lietuvas teritoriju, arī Marijampoles<br />
apgabalu, kas saskaņā ar 1939. gada 28. septembrī parakstīto padomju–<br />
vācu slepeno protokolu bija atzīts kā Vācijas interešu sfērā ietilpstoša<br />
teritorija. Berlīne iesniedza Kremlim protestu. PSRS savu vainu nenoliedza,<br />
tomēr nevēlējās apgabalu atdot. Kā savās atmiņās norāda Vācijas<br />
sūtniecības Maskavā padomnieks Gustavs Hilgers (Hilger), sarunās ar<br />
vācu diplomātiem Padomju ārlietu tautas komisārs V. Molotovs vienmēr<br />
uzsvēris, ka „padomju valdībai esot ārkārtīgi grūti un neērti” izpildīt<br />
vācu prasību. – Hilger, G. Wir und Kreml: Deutschsowjetische Beziehungen<br />
1918–1941. – Bonn, 1964, S. 299.<br />
Galu galā vācieši bija spiesti piekrist kompensācijai. 1941. gada 10. janvārī<br />
PSRS un Vācija parakstīja slepenu protokolu, kas fiksēja, ka Berlīne atsakās<br />
no Lietuvai piederošā apgabala ap Marijampoli. Padomju Savienība par to<br />
apņēmās samaksāt Vācijai 7,5 miljonus zelta dolāru vai 31,5 miljonus vācu<br />
marku. Samaksas forma bija izraudzīta šāda: viena astotā daļa Padomju<br />
Savienībai bija jāsedz ar krāsaino metālu piegādēm trīs mēnešu laikā, bet<br />
pārējās septiņas daļas – ar zeltu. Sk.: СССР–Германия. Документы и материалы<br />
о советскогерманских отношениях. – Vilnius, 1989, Т. 2, с. 141.<br />
288 Документы внешней политики, 1940, Т. XXIII , с. 488.<br />
289 Turpat, 531. lpp.<br />
290 PA AA, R 23743, S. 2.<br />
291 Документы внешней политики, 1940, Т. XXIII, с. 585.<br />
292 Sk.: PA AA, R 23743, S. 1–20.<br />
293 Kā vēlāk izrādījās, Latvijā un Igaunijā palikušo vācbaltiešu skaits bija<br />
krietni lielāks.<br />
294 Aufzeichnung des Leiters der deutschen Delegation für Umsiedlungsverhandlungen<br />
mit der Sowjetunion etwa von Mitte September 1940 //<br />
Diktierte Option .., S. 295–296.<br />
92
Change language