Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
220 Diktierte Option .., S. 209.<br />
221 1939. gadā Latvijas vāciešu īpašumā atradās 1621 tirdzniecības, rūpniecības<br />
un amatniecības uzņēmums. No tiem UTAG pārvaldīšanā nonāca<br />
719 uzņēmumi. Pārejos bija likvidējuši jau paši izceļotāji.<br />
UTAG nepārņēma gandrīz nevienu tādu uzņēmumu, kas darbotos un<br />
līdz ar to veidotu saimniecisku vienību. Tāpēc akciju sabiedrības atskaitēs<br />
šie uzņēmumi figurē nevis kā uzņēmumi, bet gan kā nekustamie īpašumi:<br />
ēkas, iekārtas, mašīnas, vērtspapīri utt. Sk.: Diktierte Option ..,<br />
S. 388–389.<br />
222 LVVA, 6824. f., 2. apr., 11. l., 206. lp.<br />
223 Diktierte Option .., S. 397.<br />
224 Turpat, 402. lpp.<br />
225 Turpat.<br />
226 Turpat, 405. lpp.<br />
227 LVVA, 2574. f., 4. apr., 7567. l., 213. lp.<br />
228 Turpat, 2570. f., 13. apr., 1543. l., 4. lp.<br />
229 Turpat, 30. lp.<br />
230 Turpat, 4. lp.<br />
231 Turpat.<br />
232 Diktierte Option .., S. 385.<br />
233 LVVA, 2570. f., 3. apr., 368. l., 32. lp.<br />
234 Turpat.<br />
235 Turpat, 6209. f., 1. apr., 41. l., 28. lp.<br />
236 Turpat.<br />
237 Diktierte Option .., S. 382–385.<br />
238 Turpat, 386. lpp.<br />
239 Ļoti netradicionālu Berlīnes līguma raksturojumu savās atmiņās sniedza<br />
Latvijas Bankas kādreizējais direktors Ādolfs Klīve. Viņš atzīmēja: „Vāciešu<br />
repatriantu mantisko līgumu ar UTAG’u Bērziņš (Latvijas Kredītbankas<br />
direktors. – I. F.) noslēdza tādu, ka to nespēja atšifrēt ne viens ne<br />
pirms, ne pēc komunistu iebrukuma Latvijā. Tikai viena lieta bija skaidra.<br />
Kredītbanka bija nodrošināta simtprocentīgi. Nebija skaidrs tikai, kas ir<br />
īstais maksātājs – Vācijas repatrianti, Vācijas valdība vai visi kopā.” – Kļive,<br />
Ā. Latvijas neatkarības gadi. – Stokholma, 1976, 219. lpp.<br />
240 LVVA, 6824. f., 1. apr., 297. l., 28. lp.<br />
241 Diktierte Option .., S. 405.<br />
242 Turpat.<br />
243 Berlīnes līgums paredzēja, ka Latvijas vāciešu atstātās imobilijas pāriet<br />
Kredītbankas īpašumā par 47 miljoniem latu. No šīs summas 10 procenti<br />
bija jānomaksā valūtā, bet par 30 miljoniem latu jāizdod Zemes bankas<br />
ķīlu zīmes. 12,5 miljoni latu palika kā Kredītbankas atklāts parāds<br />
UTAG. – LVVA, 2574. f., 3. apr., 3281. l., 20. lp.<br />
Latvijas Kredītbanka pārņēma arī izceļotāju nekustamo īpašumu obligāciju<br />
parādus. Berlīnes līgumā bija fiksēts, ka šī parādu summa ir<br />
89
Change language