You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
konfrontācija jau pārvērtās atklātā bruņotā cīņā. Galvenokārt<br />
(bet ne tikai) kā atbilde uz muižnieku un cara soda ekspedīciju<br />
nežēlību Latvijā izvērsās muižu dedzināšana, kas latviešu zemnieku<br />
skatījumā „vispirms bija muižniecības varenības realitāte<br />
un arī simbols”. 14 Šajā laikā, kad atriebība izteikti valdīja pār<br />
veselo saprātu, neatgriezeniski tika iznīcinātas daudzas kultūras<br />
vērtības.<br />
Pēc Pirmā pasaules kara vairāk nekā 700 gadu ilgajā vācbaltiešu<br />
vēsturē iesākās jauns, pretrunīgām parādībām caurstrāvots<br />
posms. Ievērojami mainījās viņu elites statuss, politiskais,<br />
ekonomiskais un sociālais stāvoklis. Līdz ar Latvijas nacionālās<br />
valsts veidošanos un tās veiktajiem pasākumiem vācbaltiešu<br />
elite zaudēja vairākas vēstures gaitā iegūtas priekšrocības, kas<br />
agrāk nodrošināja tās izcilās pozīcijas politiskajā un ekonomiskajā<br />
jomā. 1920. gadā Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē likvidēja<br />
bruņniecības organizācijas 15 un atcēla dižciltīgo titulus.<br />
Šā paša gada 18. martā Latvijas Tautas padome izdeva likumu<br />
par pirmskara zemes parādu reducēšanu Latvijas rubļos, kas<br />
tikpat kā dzēsa zemnieku parādus muižniekiem. 16 Taču vissmagāko<br />
triecienu vācbaltiešu muižniecībai deva agrārā reforma.<br />
16. septembrī Latvijas Satversmes sapulce nobalsoja par radikālu<br />
agrāro likumu, kas faktiski paredzēja lielo zemes īpašumu<br />
atsavināšanu un nodošanu bezzemniekiem, pirmām kārtām<br />
1905. gada revolūcijas un Latvijas atbrīvošanas kara 17 dalībniekiem.<br />
18 Agrārās reformas rezultātā vācietība Latvijā zaudēja<br />
2,7 miljonus hektāru zemes. 19<br />
Kopš 1920. gada latvieši un vietējie vācieši nonāca mainītās<br />
lomās. Tagad vācbaltieši varēja mēģināt apliecināt sevi kā<br />
nacionālo mazākumtautību. Viņiem šis statuss bija neierasts<br />
un svešs. Daudzi ar to negribēja samierināties un atstāja dzimteni.<br />
Vairākums tomēr palika, cerot, ka izdosies atrast modus<br />
vivendi 20 ar latviešiem, jo viņu aktīvā kā nekā bija kopīgas cīņas<br />
pret padomju varu 1919. gadā. 21 Izvēle izrādījās pareiza, jo vācbaltieši<br />
spēja ne vien ātri pārorientēties un pielāgoties jaunajai<br />
politiskajai realitātei, bet arī saglabāt savas sabiedrības korporatīvo<br />
raksturu. 22<br />
8
Change language