feldmanis_vacbaltieshi

Krēgers neticēja, ka Maskava varētu ievērot kaut kādu norunu ar Vāciju,
ja tāda tiks panākta, par vācbaltiešu aizsardzību. Sk.: Kroeger, E. Der
Auszug aus der alten Heimat, S. 52.
107 Piemēram, J. fon Hēns tieši norāda, ka izšķirošo ierosinājumu lēmuma
pieņemšanai par vācbaltiešu izceļošanu deva tieši H. Himlera un E. Krēgera
sarunas. – Hehn, J. von. Die Umsiedlung .., S. 80.
108 Turpat.
109 Taube, A. von, Thomson, E. Vācbaltieši Latvijā un Igaunijā. – Rīga,
1993, 34. lpp.
110 Interesanti atzīmēt, ka vēstures literatūrā ir radies arī jautājums, kurš
bija vācbaltiešu pārvietošanas iniciators – Ā. Hitlers vai J. Staļins. Piemēram,
no vācu autoriem Staļinu par izceļošanas iniciatoru savā laikā
uzskatīja V. Vrangels, kas 30. gados bija Igaunijas vāciešu kultūras padomes
prezidents. Savu nostāju viņš pamatoja rakstā „Igaunijas vāciešu
izceļošanas priekšvēsture”, kas 1958. gadā bija publicēts žurnālā Baltische
Hefte. Analizējot Staļina pozīciju, rakstā ir norādīts, ka viņš neesot
vēlējies, lai Berlīnei būtu iegansts sūdzībām, ja vācieši „no pierobežu
apgabaliem tiktu pārvietoti uz Padomju Savienības iekšējiem apgabaliem”.
– Wrangel, W. Die Vorgeschichte der Umsiedlung der Deutschen
aus Estland // Baltische Hefte, 1958, H. 3, S. 146.
Pēc gada V. Vrangels minētajā žurnālā publicēja jaunu rakstu „Vācu politika
un Baltijas valstis liktenīgajā 1939. gadā”, kurā atsauca savu pieņēmumu,
ka padomju diktators bijis izceļošanas iniciators. Tagad viņš šādu uzskatu
nosauca par nepareizu. – Wrangel, W. Die deutsche Politik und die Baltische
Staaten im Schicksaljahr 1939 // Baltische Hefte, 1959, H. 4, S. 234.
No krievu valodā iznākušajiem darbiem, kuros pārstāvēts minētais viedoklis,
varētu minēt žurnālista Dmitrija Kraminova memuārus „Kara
orbītā”, kur apgalvots, ka 1939. gada beigās, kad Maskavā otrreiz ieradās
Vācijas ārlietu ministrs J. fon Ribentrops, „padomju valdība ierosināja
pārvietot vāciešus no Baltijas valstīm uz Vāciju, kam Berlīne
piekrita”. – Краминов, Д. В орбите войны. – Москва, 1986, с. 120.
Varam atrast arī dokumentus, kuros izteikts pieņēmums, ka J. Staļins
varētu būt izceļošanas iniciators. Ieskatīsimies tikai vienā no tiem – Latvijas
sūtņa Berlīnē E. Krieviņa ziņojumā ārlietu ministram V. Munteram.
1939. gada 17. oktobrī sūtnis rakstīja uz Rīgu, ka „labi izformētās
baltvācu aprindas Berlīnē runā, ka vācu tautības locekļu pārcelšanu no
Baltijas valstīm uz Vāciju esot pieprasījusi Padomju Krievija, kas ar to
gribot vājināt pretlielinieciskos spēkus Baltijas valstīs”. – LVVA, 2574. f.,
4. apr., 7470. l., 156. lp.
111 Bosse, L. Vom Baltikum in den Reichsgau Warteland // Deutschbalten,
Weimarer Republik und Drittes Reich. – Köln, 2001, Bd. I, S. 320–322;
Rexheuser, R. Die Umsiedlung der Detschbalten 1939, S. 19.
112 Pēc Vācijas uzbrukuma Polijai 1939. gada septembrī Polijā dzīvojošie
vācieši nereti kļuva par vardarbības upuriem no poļu līdzpilsoņu puses.
84