You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
valstij piederīgos apvidos Vācijas un PSRS interešu sfēras norobežo<br />
upju līnija: Pisa, Nareva, Visla un Sana.” Sk.: Feldmanis, I., Stranga, A.,<br />
Virsis, M. Latvijas ārpolitika un starptautiskais stāvoklis (30. gadu otrā<br />
puse). – Rīga, 1993, 299. lpp.<br />
86 Секретный доплнительный протокол // Новая и новейшая история, 1993,<br />
№ 1, с. 89.<br />
87 Davies, N. Im Herzen Europas. Geschichte Polens. – München, 2005,<br />
S. 15.<br />
88 ADAP, Serie D, 1937–1941, Bd. VIII, S. 129.<br />
89 Turpat, 128. lpp.<br />
90 Andersons, E. Latvijas vēsture. Ārpolitika II, 272. lpp.<br />
91 ADAP, Serie D, 1937–1941, Bd. VIII, S. 130.<br />
92 Piemēram, 1939. gada decembrī vācu okupētās Polijas teritorijā (Tatros,<br />
Zakopanē) izveidoja nacistu un padomju specdienestu virsnieku kopēju<br />
mācību centru.<br />
93 1939. gada 27. septembrī Maskavā sarunā ar J. Staļinu un V. Molotovu<br />
J. fon Ribentrops iepazīstināja padomju vadītājus ar vācu piedāvāto abu<br />
pušu kopīgā paziņojuma variantu – tā mērķis nav pasvītrot, ka Vācija<br />
gaidītu militāro palīdzību no Padomju Savienības, jo ar Angliju un Franciju<br />
tā pati tiks galā. Staļins teica: ja Vācija tomēr nonāks grūtā situācijā,<br />
tā var rēķināties ar padomju tautas palīdzību: „Padomju Savienība ir ieinteresēta<br />
stiprā Vācijā, un tā nepieļaus Vācijas sakāvi.” Sk.: Документы<br />
внешней политики, 1939. Т. ХХII, в 2 кн., кн. 2; Сентябрь–декабрь. –<br />
Москва, 1992, с. 608–610.<br />
94 Diktierte Option. Die Umsiedlung der DeutschBalten aus Estland und<br />
Lettland 1939–1941. Dokumentation zusammengestellt und eingeleitet<br />
von Dietrich A. Loeber. – Neumünster, 1972, S. 20.<br />
95 Die Weizsäcker Papiere 1933–1950. – Frankfurt am Main, 1974, S. 178.<br />
96 Vācijas Ārlietu ministrijas VI nodaļas vadītājs F. Tvardovskis 1939. gada<br />
3. oktobrī rakstīja, ka līdz šim pastāvējis stingrs aizliegums „tautas vāciešiem<br />
izceļot no nomaļvalstīm”. Pēc vācu diplomāta atzinuma, tas bija<br />
saistīts ar Berlīnes ieinteresētību, lai vācu kara ekonomika no Baltijas<br />
valstīm saņemtu svarīgākās piegādes, kuras pārzināja vietējie vācieši.<br />
Sk.: Diktierte Option.., S. 54.<br />
97 Jau kopš nacistu kustības pirmsākumiem pastāvēja idejas par vāciešu<br />
apvienošanu vienā valstī. Tā, piemēram, 1920. gada 24. februārī nacistu<br />
partijas pieņemtās programmas (tā sauktie 25 punkti) pirmais punkts<br />
paredzēja visu vāciešu saliedēšanos Lielvācijā, pamatojoties uz tautu<br />
pašnoteikšanās tiesībām. Sk.: Tolands, Dž. Ādolfs Hitlers. Biogrāfija. –<br />
Rīga, 2005, 125. lpp.<br />
98 Piemēram, jau 1939. gada janvārī SS (Schutzstaffel – apsardzes vienība)<br />
vadība plānoja ar ārzemju vāciešu palīdzību papildināt vācu darbaspēka<br />
tirgu, bet jūnijā Vācija vienojās ar Itāliju, ka noslēgs līgumu par vāciešu<br />
pārvietošanu no Dienvidtiroles, lai novērstu nesaskaņas starp Ass<br />
82
Change language