feldmanis_vacbaltieshi

I. Izceļošanas norise 1939. un 1940. gadā
1. Vācbaltieši izceļošanas priekšvakarā
Vācbaltiešu vēstures pirmsākumi Latvijā meklējami ap
1200. gadu. Nosacīti viņi bija pēcteči tiem vācu bruņiniekiem,
kuri ieradās Baltijā kā karotāji, kolonizatori un misionāri.
Taču gadsimtu gaitā vācbaltieši kļuva par savdabīgu vietējo
parādību. Viņiem bija sava kultūra un mentalitāte, kas bija
veidojusies uz vietējā pamata un uzsūkusi arī krievu, zviedru
un poļu kultūras elementus. Vācbaltieši bija absorbējuši
prāvu skaitu pamatiedzīvotāju – latviešu, lībiešu un igauņu.
Pēc vācu autora Vilhelma Lenca (Lenz) aplēsēm, latviešu un
igauņu komponents vācbaltiešos kvantitatīvi bija vērtējams kā
10 procenti. 12
Nevar noliegt to, ka vācbaltieši bija īpaši svarīgs faktors, kas
būtiski, bet dažādi ietekmēja vēstures procesa ievirzi un attīstību
Latvijā. No vienas puses, tieši viņi veidoja vispārējo kultūras
situāciju un veica milzīgu, arī pamatiedzīvotājiem – latviešiem –
ļoti nozīmīgu kultūras darbu. Tagad daudzi Latvijas vēsturnieki
saskata viņos ne vien latviešu tautas apspiedējus, bet arī kultūras
un civilizācijas nesējus. Līdz 20. gadsimtam vācbaltiešu
izcelsmes muižnieki, pilsētnieki, mācītāji, ārsti, aptiekāri, skolotāji,
tirgoņi un amatnieki radīja Latvijā Eiropas līmeņa kultūrvidi,
kurā centās iekļauties un integrēties arī daudzi latvieši.
13 Arī starpkaru periodā vācbaltieši bija tā reālā saikne, kas
vienoja Latviju ar Rietumeiropu.
No otras puses, vācbaltieši, kuri vairākus gadsimtus bija politiski,
saimnieciski un sociāli noteicošais slānis, nereti bremzēja
jau nobriedušu sociālekonomisko, vēlākos vēstures posmos arī
nacionālpolitisko procesu norisi. Latviešu un vāciešu attiecībās
bieži dominēja konfrontācija, abpusēja neizpratne un neiecietība.
Spilgti tas vērojams 19. gadsimta otrajā pusē – latviešu un
igauņu nacionālās atmodas un tai sekojošās rusifikācijas laikā,
bet 1905. gada revolūcijā vācu muižnieku un latviešu zemnieku
7