You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
3 Pēc Pirmā pasaules kara vācbaltieši dzīvoja divās valstīs – Latvijā un Igaunijā.<br />
Viņi uzskatīja sevi par vienotu grupu ar kopīgu vēsturi un tradīcijām.<br />
4 Latviešu izcelsmes avotos (arhīvu materiālos, presē, atmiņās) un Latvijas<br />
vēstures literatūrā (līdz 1989. gadam) vietējo vāciešu aizbraukšana<br />
parasti tiek dēvēta par repatriāciju (atgriešanos dzimtenē). Taču šis apzīmējums<br />
nebija īpaši veiksmīgi izvēlēts. Pazīstamais vācbaltiešu izcelsmes<br />
tiesību zinātnieks Ditrihs Andrē Lēbers (Loeber) raksta: „Latvijas<br />
1939. gada izceļotāji nebija repatrianti. Viņi nav bijuši Vācijas pilsoņi, un<br />
reti kāds no viņiem Vācijā kādreiz dzīvojis. Tas attiecas arī uz 1939. gada<br />
izceļotāju senčiem, no kuriem liela daļa savā laikā ieceļojusi Latvijā no<br />
citām zemēm vai cēlusies no vietējiem iedzīvotājiem Latvijā. Turklāt Vācija<br />
eksistē tikai no 1871. gada. Bez tam jāņem vērā, ka vācu iestādes<br />
ieceļotājus nometināja nevis Vācijā, bet okupētajā Polijā.” – Latvijas<br />
vēsture, 1993, Nr. 1, 56. lpp.<br />
5 Pēc juridiskā statusa ārzemēs dzīvojošie vācieši tika dalīti divās kategorijās:<br />
tautas vāciešos (Volksdeutsche) – mītnes zemes pilsoņi un impērijas<br />
vāciešos (Reichsdeutsche) – Vācijas pilsoņi.<br />
6 „Tautas grupas” – tā vācu izcelsmes avotos dēvē vācu mazākumtautības<br />
dažādās Eiropas valstīs, uzsverot to piederību pie vācu tautas.<br />
7 Osteuropa, 1954, H. 1, S. 81.<br />
8 Par šiem jautājumiem sīkāk sk. 19.–20. lpp.<br />
9 Hecker, H. Die Umsiedlungsverträge des Deutschen Reiches während<br />
des Zweiten Weltkrieges. – Hamburg, 1971, S. 1.<br />
10 Hehn, J. von. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen – das letzte<br />
Kapitel baltisch deutscher Geschichte. – Marburg, 1984, S. 172–191.<br />
11 Turpat, 174. lpp.<br />
12 Stradiņš, J. Vācbaltieši, Rīga un Latvija // Latvijas Vēstures Institūta<br />
Žurnāls, 1993, Nr. 1, 193. lpp.<br />
13 Turpat.<br />
14 Bērziņš, J. Piektajam gadam – 100 // 1905. gads Latvijā: 100. – Rīga,<br />
2006, 30. lpp.<br />
15 Bruņniecība – titulētā muižniecība, kas izveidojās viduslaikos no vasaļiem<br />
bruņiniekiem. Livonijā bruņniecība no bijušajiem Ordeņa bruņiniekiem<br />
un bīskapu vasaļiem radās 16. un 17. gadsimta mijā.<br />
16 Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. – Rīga, 2000, 67. lpp.<br />
17 Latvijas atbrīvošanās karš – cīņas par neatkarīgu valsti 1918.–1920. gadā.<br />
18 Dribins, l. Spārītis, O. Vācieši Latvijā, 68. lpp.<br />
19 Hehn, J. von. Die Umsiedlung der baltischen Deutschen – das letzte<br />
Kapitel baltischdeutscher Geschichte. – Marburg, 1984, S. 4.<br />
20 Modus vivendi (latīņu val. – „dzīvošanas veids”) – izkārtojums, kas divām<br />
pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas<br />
attiecības.<br />
21 Rexhauser, R. Die Deutscbalten. Ein Überblick über ihre Geschichte. –<br />
Lüneburg, 1991, S. 17.<br />
78
Change language