Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
neatrisināja. Līguma XIII pantā bija vien norādīts, ka „izvešanai<br />
neatļautās kultūras vērtības bez atlīdzības pāriet Latvijas valsts<br />
īpašumā”. 326 Kādas vērtības drīkstēja vai nedrīkstēja izvest, to<br />
fiksēja līguma papildprotokola 15. punkts. Piemēram, nevarēja<br />
izvest Latvijas teritorijā atrastās arheoloģiskās senlietas; arhivālijas,<br />
ja tās iekļautas valsts vai komunālo arhīvu fondos; līdz<br />
19. gadsimta vidum izgatavotās kartes un plānus, ja tie attiecas<br />
uz Latvijas teritoriju; juridiskām personām piederošās zinātniskās<br />
bibliotēkas; Latvijā savākto etnogrāfisko materiālu un kolekcijas,<br />
ja tās neattiecas uz vācbaltiešiem; mākslas priekšmetus<br />
(gleznas, skulptūras, grafikas darbus, daiļamatniecības izstrādājumus),<br />
kuri radīti Latvijā un attiecas uz Latviju, utt. 327<br />
Līguma papildprotokols paredzēja izveidot arī speciālu (paritāro)<br />
komisiju kultūras vērtību sadalei. Latvijas vēsturniece<br />
Rasa Pārpuce, kas speciāli pētījusi Baltijas kultūras vērtību<br />
problēmu vācbaltiešu izceļošanas kontekstā, uzskata, ka lēmums<br />
par minētās komisijas veidošanu un tās pilnvarām „atcēla<br />
visas līdz tam panāktās vienošanās un padarīja lieku 15. punkta<br />
neizvedamo priekšmetu grupu detalizēto uzskaiti un raksturojumu”.<br />
328 Visām diskusijām faktiski bija jāsākas no jauna.<br />
1939. gada novembrī Latvijas un Vācijas izveidotā Paritārā<br />
komisija uzsāka darbu un līdz 1940. gada jūnija vidum, kad<br />
abas puses uzskatīja sarunas par pabeigtām, noturēja 29 sēdes.<br />
329 Vācbaltiešu vēsturnieks J. Hēns norāda, ka sākumā sarunas<br />
norisinājušās ļoti lēni, jo latviešu puses pārstāvji, īpaši<br />
Pieminekļu pārvaldes priekšsēdētājs Francis Balodis un Latvijas<br />
vēstures institūta direktora vietnieks Arveds Švābe, iebilda<br />
gandrīz pret visām vāciešu prasībām. 330 Vēlāk situācija mainījās,<br />
latviešu puse kļuva pielaidīgāka un tika atrisināti vairāki<br />
strīdīgi jautājumi. Paritārā komisija pat pieņēma atsevišķus<br />
vācu pusei visai labvēlīgus lēmumus. Piemēram, Latvijas puse<br />
piekrita dalīt kolekcijas, „veidojot kopīgus sarakstus noteiktām<br />
priekšmetu grupām no dažādām kolekcijām (mākslas<br />
darbiem, arheoloģiskiem priekšmetiem, numismātikas kolekcijai),<br />
nevis katru atsevišķi vai atbilstoši to piederībai kādai<br />
biedrībai vai personai”. 331<br />
74
Change language