You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
cigarešu etviju u. c. Zemniekiem, kas pārcēlās uz Vāciju, bija<br />
dota iespēja ņemt līdzi ierobežotā skaitā arī mājlopus – vienu<br />
zirgu, vienu govi, vienu cūku, piecas aitas vai kazas. 310<br />
Izceļotāji nedrīkstēja izvest zelta un sudraba monētas, neapstrādātus<br />
dārgakmeņus, ārzemju valūtu, zelta un platīna stieņus,<br />
dārgakmeņu un pērļu izstrādājumus, ja to svars pārsniedza<br />
vienu karātu uz vienu personu. Aizliegums attiecās arī uz<br />
mākslas un senatnes priekšmetiem (ja vien tie nebija izceļotāja<br />
ģimenes īpašums), ieročiem (mednieki drīkstēja ņemt līdzi divas<br />
bises), pasta baložiem, akcijām, obligācijām un citiem vērtspapīriem,<br />
vekseļiem, apdrošināšanas polisēm, radioaparātiem,<br />
motocikliem, automobiļiem, ādas un metāla izstrādājumiem,<br />
gatavajiem apģērbiem, speciālo lauksaimniecības kultūru sēklām<br />
utt. Katra ģimene drīkstēja izvest tikai vienu šujmašīnu. 311<br />
Pati pēcizceļošanas akcija sākas 1941. gada janvāra beigās.<br />
Nolīguma par izceļošanu ceturtais pants paredzēja, ka vienošanās<br />
noteikumu ievērošanu un vācbaltiešu aizbraukšanu pārrauga<br />
abu valdību delegācijas jauktajā Vācijas un Padomju Savienības<br />
komisijā, kā arī vācu galvenais pilnvarotais un padomju<br />
galvenais pārstāvis. 312 Nosauktās amatpersonas vadīja tā sauktos<br />
vācu un padomju izceļošanas štābus (Umsiedlungskomando),<br />
kuri praktiski organizēja un īstenoja Latvijā un Igaunijā<br />
palikušo vācbaltiešu izceļošanu, 313 kas šoreiz norisinājās ievērojami<br />
sarežģītākos apstākļos nekā 1939. gada rudenī.<br />
Pirmais un galvenais uzdevums, ko veica izceļošanas štābi,<br />
bija izbraucēju reģistrācija, kas ieilga līdz 1941. gada 15. februārim<br />
(to vajadzēja pabeigt 10. februārī). Grūtības un sarežģījumus<br />
radīja neizglītotie padomju virsnieki. Viņi dažkārt tikai<br />
ar grūtībām prata lasīt un rakstīt un tāpēc nespēja orientēties<br />
vācbaltiešu iesniegtajos komplicētajos dokumentos un izprast<br />
to saturu. Viņus lielākoties instruēja latviešu un igauņu tulki,<br />
kuru ietekmi vācu puse vērtēja visai atturīgi. Vācu delegācijas<br />
vadītājs Oto Ekerts (Eckert), kas janvārī nomainīja F. Bencleru,<br />
1942. gada 22. februārī norādīja, ka tulku līdzdalība izceļotāju<br />
tautības noteikšanas procesā vāciešiem bija daļēji izdevīga, daļēji<br />
– neizdevīga. 314<br />
70
Change language