Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
savstarpējo mantisko pretenziju noregulēšanu. 304 Tā paredzēja,<br />
ka Padomju Savienība apņemas samaksāt Vācijai 200 miljonus<br />
reihsmarku par vāciešu atstāto mantu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.<br />
Savukārt Vācijai vajadzēja samaksāt Padomju Savienībai<br />
50 miljonus reihsmarku par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pavalstnieku<br />
īpašumiem, kas atradās Vācijā. Vienošanās noteica,<br />
ka Vācijas labā atlikušo paušālsummu – 150 miljonus reihsmarku<br />
305 – PSRS samaksās 1941. un 1942. gadā, 306 izdarot astoņus<br />
ceturkšņa maksājumus. 307<br />
Starp minētajiem dokumentiem bija arī vācu–padomju vienošanās<br />
par vācbaltiešu pēcizceļošanu no Latvijas un Igaunijas.<br />
Šim nolīgumam, ko savu valdību vārdā parakstīja abu valstu delegāciju<br />
vadītāji Felikss Benclers un Vladimirs Bočkarjovs, bija<br />
pievienots papildu protokols, nobeiguma protokols un desmit<br />
tādu dokumentu veidlapu paraugi, kas bija nepieciešami pēcizceļošanai<br />
un tās vadītājiem. Piemēram, katram aizbraucējam<br />
bija jābūt izceļotāja apliecībai, kas apliecināja tiesības izceļot<br />
no Latvijas un Igaunijas uz Vāciju. Apliecībā bija norādīts izceļotāja<br />
uzvārds, vārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta un<br />
pēdējā dzīvesvieta. 308<br />
Vienošanās par pēcizceļošanu paredzēja, ka ikvienam vācietim<br />
ir tiesības pārcelties uz Vāciju līdz 1941. gada 25. martam.<br />
Izbraukšanu pasludināja par brīvprātīgu soli un izšķiršanos,<br />
ne uz vienu nedrīkstēja izdarīt tiešu vai netiešu spiedienu. Par<br />
lēmumu izceļot bija jāpaziņo personīgi rakstiskā vai mutiskā<br />
formā. Personām, kas vēlējās aizbraukt, bija tiesības ņemt līdzi<br />
ģimeni (sievu vai vīru, māti, tēvu, mazbērnus, audžubērnus),<br />
ja tās locekļi piekrita pārcelties uz Vāciju. Jau no četrpadsmit<br />
gadu vecuma bērni varēja patstāvīgi izšķirt jautājumu par dzimtenes<br />
atstāšanu vai palikšanu uz vietas. 309<br />
Iesniegumus par izceļošanu izskatīja jauktas padomju un<br />
vācu komisijas, bet izceļotāju tautību vajadzēja noteikt uz iesniegto<br />
dokumentu pamata vācu galvenajam pilnvarotajam,<br />
klātesot padomju pārstāvim. Prombraucēji drīkstēja izvest mēbeles,<br />
noteiktu pārtikas daudzumu, līdz 500 gramiem sudrablietu,<br />
vienu zelta vai sudraba pulksteni ar ķēdi, vienu sudraba<br />
69