Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
V. Derevjanskis mēģināja iegalvot, ka nacionalizācija pagaidām<br />
neskar firmas, kurās pārstāvēts tikai vācu kapitāls. Acīmredzot<br />
runa esot par firmām ar jauktu kapitālu. 296 Vācu puse, protams,<br />
tādas atrunas neuztvēra kā nopietnus argumentus.<br />
Padomju pārstāvju destruktīvā rīcība izpaudās arī citās jomās,<br />
visai bieži viņi nevēlējās atzīt izceļotājgribētāju iesniegtos<br />
dokumentus vācu tautības pierādīšanai. 297 Problēmu plaši apsprieda<br />
izceļošanas apakškomisijas sēdē 1940. gada 9. oktobrī.<br />
Vācu puse izvirzīja tiešu un konkrētu jautājumu, kādus dokumentus<br />
šajā ziņā krievi atzītu par pietiekamiem. Padomju puses<br />
pārstāvji nosauca pasi, dzimšanas apliecību un kristāmzīmi, piebilstot,<br />
ka abu pušu vienošanās gadījumā varētu būt arī vēl citi<br />
dokumenti. Taču viņi iebilda pret to, ka piederība pie vietējām<br />
vācu organizācijām būtu pierādījums vācu izcelsmei. 298 Vācu<br />
puses nostāja bija pretēja, jo par vietējo vāciešu galveno organizāciju<br />
biedriem varēja kļūt tikai tautas vācieši. Igaunijā tāda<br />
bija Vācu kultūras pārvalde, bet Latvijā – Tautas apvienība. 299<br />
Arī vācu delegācijas pārstāvji bieži vien paši bija neziņā par<br />
to, kā risināms tas vai cits jautājums. Visai daudz diskusiju izraisīja<br />
un sarežģījumu radīja SS reihsfīrera H. Himlera 1940. gada<br />
19. augusta rīkojums un tā skaidrojumi. Rīkojums noteica, ka<br />
izceļot no Latvijas un Igaunijas drīkst tikai valsts vācieši un tautas<br />
vācieši, tāpēc bija paredzēta stingra kārtība izceļotāju tautības<br />
noteikšanā. Tā, piemēram, SS reihsfīrers strikti norādīja,<br />
ka tikai izņēmuma gadījumos par tautas vāciešiem varētu atzīt<br />
personas, kas dzimušas jauktajās laulībās vai arī ir precējušās ar<br />
cittautiešiem. 300<br />
Kā liecina Vācijas delegācijas pārstāvja un vācu puses galvenā<br />
pilnvarotā Konrāda Radunska (Radunski) dienesta atzīme,<br />
kas datēta ar 1940. gada 31. decembri, nebija īsti skaidrs, kas<br />
tomēr izšķir, vai tā vai cita persona drīkst vai nedrīkst izceļot –<br />
vai tie būtu bijušie vācu sūtņi Latvijā un Igaunijā (kā peredzēts<br />
H. Himlera rīkojumā, kas izdots 1940. gada augustā) vai vācu<br />
puses galvenie pilnvarotie, kurus iecēla tikai 1940. gada nogalē.<br />
Radunskis uzskatīja, ka SS reihsfīrera pavēlē nekas nav arī<br />
teikts, kā rīkoties, ja izceļot vēlas vācu izcelsmes personas, kas<br />
67