You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Vācu puse visai nopietni gatavojās sarunām ar Padomju Savienības<br />
pārstāvjiem par to, ka jānodrošina dzimtenē palikušo<br />
vācbaltiešu sekmīga pēcizceļošana no Latvijas un Igaunijas un<br />
jāievēro vācu īpašumtiesības. 1940. gada septembra vidū vācu<br />
delegācijas vadītājs ģenerālkonsuls Felikss Benclers (Benzler),<br />
norādot, ka sarunas acīmredzot sāksies 23. septembrī (vācu delegācija<br />
izbrauca no Berlīnes 19. septembrī), minēja un pamatoja<br />
piecus galvenos jautājumus, kas jārisina sarunās.<br />
1. Pēcizceļošanas norise, kurā piedalītos aptuveni 3000 Igaunijā<br />
un 4000 Latvijā palikušo vācbaltiešu, kā arī ap 1000 valsts<br />
vāciešu, kas pašlaik vēl atrodas abās zemēs. 293<br />
2. Atlīdzība par pēcizceļotāju atstāto īpašumu. Līdz šim padomju<br />
puse tam nav pilnīgi piekritusi.<br />
3. Atlīdzība par pirmās izceļošanas laikā atstāto un likvidēto<br />
(vai vēl nelikvidēto) vācbaltiešu īpašumu. Nepieciešams panākt,<br />
lai tiktu izpildītas visas vienošanās, kas noslēgtas par<br />
pirmo izceļošanu.<br />
4. Atlīdzība par īpašumu, kas Latvijā un Igaunijā pieder valsts<br />
vāciešiem, kuri nav ne izceļotāji, ne arī pēcizceļotāji.<br />
5. Sarunu turpināšana par vācbaltiešu kultūras vērtību atdošanu.<br />
294<br />
Padomju delegāciju vadīja pēdējais Maskavas sūtnis Latvijā<br />
Vladimirs Derevjanskis. Jauktās komisijas pirmā kopējā darba<br />
sēde notika 1940. gada 25. septembrī. Kā ziņojumā norādījis<br />
Felikss Benclers, sarunu norise ir visumā uzticību rosinoša un<br />
samierinoša. Taču padomju puse konsekventi nevēlas atzīt, ka<br />
joprojām ir spēkā izceļošanas līgumi, kurus Vācija noslēgusi ar<br />
Latviju un Igauniju. Padomju puse uzsvērusi, ka jaunās vienošanās<br />
izrietēs nevis no veco līgumu saistībām, bet gan „no krievu<br />
brīvās gribas”. 295<br />
Par spīti pirmajam iespaidam, sarunas nebūt nenorisēja gludi,<br />
neizdevās izvairīties no nopietniem sarežģījumiem. Daudz<br />
strīdu izraisīja padomju varas īstenotie nacionalizācijas pasākumi<br />
Latvijā un Igaunijā. Vācu delegācijas vadītājs F. Benclers,<br />
piemēram, bija neizpratnē, kāpēc 28. un 29. septembrī, pretēji<br />
V. Molotova solījumiem, tikušas nacionalizētas 25 vācu firmas.<br />
66
Change language