You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Igaunijas vāciešu līderis, Vācu kultūras pašpārvaldes (Deutsche<br />
Kulturselbstverwaltung) priekšpēdējais prezidents. Nenogurdams<br />
viņš vienmēr un visur vācu amatpersonām norādīja, ka<br />
Latvijā un Igaunijā palikušos vāciešus nekādā gadījumā nedrīkst<br />
pamest likteņa varā un „atstāt boļševikiem drošai iznīcināšanai”.<br />
Par to Vrangels vispirms mēģināja pārliecināt vairākus<br />
Vācijas Ārlietu ministrijas atbildīgos darbiniekus – F. fon<br />
Tvardovski no sestās nodaļas, ministrijas valsts sekretāra vietnieku<br />
Vilhelmu Kepleru (Keppler) un par tautas vāciešu lietām<br />
atbildīgo referentu Vilhelmu Groskopu (Großkopf ). 282<br />
Taču ne jau Igaunijas vai Latvijas vācbaltiešu līderu aktivitātes,<br />
283 bet gan pati notikumu norise – Baltijas valstu varmācīga<br />
iekļaušana Padomju Savienības sastāvā – piespieda Berlīni mainīt<br />
savu attieksmi pret tiem vācbaltiešiem, kuri bija atteikušies<br />
piedalīties pirmajā izceļošanas akcijā. 1940. gada 14. augustā nacistu<br />
vadītāji pieņēma galīgo lēmumu par Latvijā un Igaunijā palikušo<br />
vācbaltiešu pēcizceļošanu. 284 19. augustā izdotajā rīkojumā<br />
H. Himlers visus potenciālos pēcizceļotājus (tos, kas varēja pretendēt<br />
uz izbraukšanu) pavēlēja sadalīt divās grupās, respektīvi,<br />
veidot divus sarakstus. Pirmajā grupā bija iekļaujami izceļotāji<br />
(personas, kas bija palikušas Latvijā vai Igaunijā ar Vācijas valsts<br />
iestāžu atļauju, vai arī personas, kuras dibinātu iemeslu dēļ turpināja<br />
darbu Latvijas un Igaunijas uzņēmumos). Otrajā grupā bija<br />
jāietilpina visi pārējie, un šīs personas bija jāuzskata par bēgļiem,<br />
kas nevarēs pretendēt uz tām priekšrocībām (piemēram, uz pārcelšanos<br />
par Vācijas valsts līdzekļiem), kādas bija nodrošinātas<br />
tiem, kas izceļoja 1939. gadā. Sarunās ar Padomju Savienību Berlīne<br />
gan izlēma visus vāciešus, kuri vēlas izbraukt, deklarēt par<br />
izceļotājiem, lai nodrošinātu viņu īpašumu neaizskaramību. 285<br />
Pēc H. Himlera ieceres bēgļus vispirms vajadzēja izmitināt<br />
Vomi nometnēs, no kurām vēlāk viņus bija paredzēts pārvietot,<br />
respektīvi, iesaistīt darbā „vecā reiha” (Altreich) teritorijā. Par<br />
viņu izmitināšanu apgabalos, kas tika iegūti pēc kara ar Poliju<br />
(1939), nevarēja būt ne runas. 286 Himlers viņus vērtēja kā politiski<br />
neuzticamus un neuzskatīja, ka viņi būtu cienīgi Vācijas<br />
interesēs iesaistīties jauno teritoriju apgūšanā.<br />
64
Change language