Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
attīstība nodarītu kaitējumu vācu vitāli svarīgajām ekonomiskajām<br />
interesēm Baltijas valstīs. Tāpēc Berlīne cerot, ka arī Padomju<br />
Savienības valdība neatkarīgi no tā, kā izvērsīsies turpmākā<br />
politiskā attīstība Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, pilnā mērā<br />
ievēros vācu saimnieciskās intereses. 277<br />
Cita problēma, kas radās sakarā ar Latvijas un citu Baltijas<br />
valstu okupāciju un draudošo sovetizāciju, bija Lietuvas vāciešu<br />
izceļošana 278 un Latvijā un Igaunijā palikušo vācbaltiešu<br />
pēcizceļošana. Latvijā viņu bija ap 10 000, un daudzi no tiem<br />
jau jūnijā izteica vēlēšanos pārcelties uz Vāciju. Vācu iestāžu<br />
sākotnējā attieksme pret jaunas izceļošanas akcijas īstenošanu<br />
nebija labvēlīga. Pat SS reihsfīrers H. Himlers, kas pārzināja<br />
izceļošanas akcijas un šajā ziņā bija galvenā vācu amatpersona,<br />
izturējās pret šo ieceri drīzāk negatīvi nekā pozitīvi. 279<br />
1940. gada 3. jūlijā vēstulē Vācijas ārlietu ministram J. fon<br />
Ribentropam viņš norādīja, ka ideja par jaunu izceļošanas akciju<br />
ir jāizvērtē divos aspektos. Pirmais – cilvēciskais. Tagad<br />
vēloties izceļot personas, kuras pagājušā gada novembrī un decembrī<br />
noraidīja iespēju pārcelties uz Vāciju, jo viņas „vairāk<br />
jutās kā igauņi un latvieši, nevis vācieši”. Taču viņu dzīslās ritot<br />
arī vācu asinis un viņas vēlas glābt savu kailo dzīvību, jo esot<br />
skaidrs, ka krievi Baltijā rīkosies ļoti nežēlīgi, daudzus „cilvēkus<br />
tūlīt likvidēs vai deportēs uz Sibīriju”. 280<br />
Otrais aspekts – politiskais. H. Himlers šaubījās, vai tas, ka<br />
Berlīne tagad atļaus Latvijā un Igaunijā palikušajiem vāciešiem<br />
izceļot, negatīvi neietekmēs citus tautas vāciešus, kam nākotnē<br />
būs jāizšķiras par atgriešanos Vācijā vai palikšanu mītnes zemē.<br />
Viņš uzdeva retorisku jautājumu, vai mēs neradīsim precedentu,<br />
ka pirmajā reizē tautas vācieši var arī neizšķirties par došanos<br />
uz Vāciju, jo „vēlāk varenais vācu reihs, ja viņiem ies slikti,<br />
tik un tā par viņiem iestāsies”. Himlers piekrita tikai tam, ka<br />
Berlīne sarunās ar Maskavu varētu iestāties par to, ka uz Vāciju<br />
no Latvijas un Igaunijas izbrauc vācu mātes ar bērniem. 281<br />
Šāda Vācijas oficiālā nostāja ļoti sarūgtināja Latvijā un Igaunijā<br />
palikušos vācbaltiešus. Viņu pārstāvji sāka visai aktīvi darboties<br />
un rīkoties. Īpaši izcēlās barons V. Vrangels – pazīstamais<br />
63
Change language