You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jau 1940. gada 17. jūnijā ziņojumā<br />
Vācijas ārlietu ministram J. fon Ribentropam ministrijas eksperts<br />
Austrumeiropas saimniecības jautājumos Karls Šnurre<br />
(Schnurre) norādīja, ka „krievu ietekmes stabilizēšanās šajās<br />
teritorijās nozīmēs mums nepieciešamo piegāžu stipru apdraudējumu”.<br />
272 Šnurres skatījumā Vācijai jārēķinās ar divām tai nelabvēlīgām<br />
sekām vai konsekvencēm. Vispirms padomju puse<br />
mēģinās panākt, lai izejvielas, it īpaši pārtika, paliktu Baltijā un<br />
lai tā varētu to izmantot. Ja tomēr tiks pieļauts, ka daļa preču<br />
tiek eksportēta uz Vāciju, tad izvirzīs pavisam citas prasības<br />
vācu ražojumu piegādēm, nekā līdz šim to darīja Baltijas valstis.<br />
Pēc Šnurres domām, līdz ar to jārēķinās, ka vairs nebūs iespējams<br />
turpināt līdzšinējo preču apmaiņu. Baltijas valstu vēlmes<br />
Vācijai bija nesalīdzināmi vieglāk izpildīt. 273<br />
Berlīnes bažas par tās ekonomisko interešu ignorēšanu īpaši<br />
pieauga pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Maskava gatavojas<br />
Lietuvu, Latviju un Igauniju varmācīgi iekļaut PSRS sastāvā.<br />
1940. gada 11. jūlijā Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs<br />
E. fon Veiczekers deva rīkojumu vācu sūtņiem Baltijas valstīs<br />
nekavējoties informēt šo zemju valdības, ka, lai gan iespējama<br />
politiskās un ekonomiskās struktūras maiņa (vācu puse<br />
baidījās, ka, līdzīgi kā Rietumbaltkrievijā un Rietumukrainā,<br />
arī Baltijas valstīs notiks privātīpašuma atsavināšana), „mūsu<br />
ekonomiskās intereses jāievēro pilnā apjomā”. 274 Runa bija par<br />
vācu izceļotāju īpašumu netraucētu izmantošanu un transfertu,<br />
Latvijā un Igaunijā palikušo valsts un tautas vāciešu īpašumu<br />
neaizskaramību, kā arī par Vācijas tirdzniecības ar Baltijas valstīm<br />
uzturēšanu jaunākajos saimnieciskajos līgumos paredzētajā<br />
apjomā. Speciāli tika arī uzsvērts, ka vācu tirdzniecības<br />
pārstāvjiem jāatļauj netraucēti darboties, kā arī jāievēro vācu<br />
kuģošanas intereses. 275<br />
Vācijas sūtņus Baltijas valstīs informēja, ka šā rīkojuma saturu<br />
paziņos Padomju Savienības valdībai, pasvītrojot, ka Berlīne<br />
neiejaucas „Baltijas valstu politiskajā attīstībā, kā tā norisinājusies<br />
kopš 1939. gada septembra un norisināsies turpmāk”. 276<br />
Taču pretruna ar 1939. gada septembra norunām būtu tad, ja šī<br />
62
Change language