15.01.2013 Views

feldmanis_vacbaltieshi

feldmanis_vacbaltieshi

feldmanis_vacbaltieshi

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

II. Pēcizceļošana 1941. gada pavasarī<br />

1. Darba kārtībā jauna izceļošanas akcija<br />

1940. gada jūnijā Padomju Savienība veica neprovocētu agresiju266<br />

pret Baltijas valstīm un tās okupēja. Latvija, Lietuva un<br />

Igaunija nonāca padomju, tas ir, svešas, armijas varā, kas saskaņā<br />

ar Hāgas sauszemes kara reglamenta (pieņemts 1907. gadā)<br />

42. pantu ir būtiska okupācijas pazīme. 267 Baltijas valstu valdības<br />

zaudēja rīcībspēju, bet situāciju valstīs kontrolēja padomju<br />

sūtniecības un emisāri, kas bija ieradušies no Maskavas. Viņu<br />

rokās atradās reālā vara gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.<br />

Padomju emisāru nosūtīšana uz Baltijas valstu galvaspilsētām,<br />

lai sastādītu Maskavai tīkamas jaunas valdības, bija klajā pretrunā<br />

ar 1939. gada rudenī noslēgtajiem PSRS un Baltijas valstu<br />

savstarpējās palīdzības līgumiem, kas paredzēja, ka paktu realizēšana<br />

nekādā ziņā nedrīkst skart līgumslēdzēju pušu suverēnās<br />

tiesības, to valsts iekārtu, sociālo un ekonomisko sistēmu,<br />

kā arī militāros pasākumus. 268<br />

Maskavas agresīvā rīcība izraisīja visai jūtamu Vācijas un<br />

PSRS attiecību saasināšanos. Berlīni īpaši kaitināja un satrauca<br />

vairāki notikumi. Okupējot Baltiju, PSRS sagrāba visu<br />

Lietuvas teritoriju, arī stratēģiski ļoti nozīmīgo Marijampoles<br />

apgabalu (tas savienoja Austrumprūsiju un Dienvidlietuvu),<br />

kas 1939. gada 28. septembrī parakstītajā slepenajā protokolā<br />

bija atzīts par Vācijas interešu sfēru. Arī attiecībā uz Rumāniju<br />

PSRS nesamierinājās ar Besarābijas iegūšanu, kam nosacīti<br />

bija piekritusi Vācija, 269 bet 1940. gada 28. jūnijā atņēma tai arī<br />

Ziemeļbukovīnu – agrāk Austrijas kronim piederošo teritoriju<br />

(Kronland), kuru apdzīvoja lielākoties vācieši. Ā. Hitlers šo<br />

Maskavas soli uztvēra kā „pierādījumu krievu virzībai uz Rietumiem”<br />

270 un tāpēc sāka tieši šajā laikā aktīvi domāt par iespējamu<br />

preventīvu karu pret PSRS. 271<br />

Vāciešiem uzreiz bija skaidrs, ka Padomju Savienības kundzība<br />

Baltijā jūtami apdraudēs Vācijas ekonomiskās intereses<br />

61

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!