Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Ārzemju vāciešu izceļošanu – šo savdabīgo parādību – regulēja<br />
dažādas vienošanās. Vairākos gadījumos izšķiroša nozīme<br />
bija konfidenciālajam izceļošanas protokolam, ko pēc kopīgi īstenotās<br />
Polijas militārās sagrāves 1939. gada 28. septembrī noslēdza<br />
Padomju Savienība un nacistiskā Vācija. Atbilstoši abu<br />
pušu noslēgtajiem nolīgumiem par Austrumeiropas sadalīšanu 8<br />
protokolā bija fiksēts, ka PSRS neliks šķēršļus, ja tās interešu<br />
sfērā iekļautajās teritorijās dzīvojošie Vācijas pilsoņi vai arī citas<br />
vācu izcelsmes personas izteiks vēlēšanos pārcelties uz Vāciju.<br />
Tā piekrita noteikumam, ka pārceļoties netiks aizskartas<br />
aizbraucēju īpašumtiesības. Analogas saistības apņēmās arī Vācijas<br />
valdība attiecībā uz „tās interešu apgabalos” dzīvojošajām<br />
ukraiņu un baltkrievu izcelsmes personām.<br />
Berlīne ar katru konkrēto valsti, kur dzīvoja vācieši, kurus<br />
bija nolemts pārvietot, parakstīja arī divpusēju līgumu. Tā, piemēram,<br />
1939. gadā Vācija šādu vienošanos noslēdza ar Igauniju<br />
(15. oktobrī), ar Itāliju (21. oktobrī ) par Dienvidtirolē dzīvojošo<br />
vāciešu izbraukšanu, ar Latviju (30. oktobrī) un ar Padomju<br />
Savienību (3. novembrī) par vāciešu pārvietošanu no Volīnijas,<br />
Galīcijas un Narevas apgabala.<br />
Nākamajā – 1940. gadā – Vācija parakstīja vēl trīs nolīgumus:<br />
ar Ungāriju (29. maijā), ar Padomju Savienību (5. septembrī)<br />
par vāciešu izceļošanu no Besarābijas un Ziemeļbukovīnas un<br />
ar Rumāniju (22. oktobrī) par Dienvidbukovīnā un Dobrudžā<br />
dzīvojošo vāciešu izbraukšanu. Savukārt 1941. gada 10. janvārī<br />
tika noslēgta PSRS un Vācijas vienošanās, kas paredzēja pabeigt<br />
vācbaltiešu pārvietošanu uz Vāciju no Latvijas un Igaunijas, kā<br />
arī regulēja Lietuvas vāciešu izceļošanu. Tā paša gada 31. augustā<br />
Berlīne parakstīja nolīgumu ar Itāliju par Slovēnijā dzīvojošo vāciešu<br />
„atgriešanos reihā”. Un, beidzot, 1942. un 1943. gadā tika<br />
noslēgti izceļošanas nolīgumi ar Bulgāriju un Horvātiju. 9<br />
Kā redzam, Latvijas vāciešu aizbraukšana faktiski norisinājās<br />
vairākos posmos, kuri kopā veidoja vienotu izceļošanas<br />
procesu, kas ar pārtraukumiem turpinājās gandrīz tieši pusotru<br />
gadu – no 1939. gada rudens līdz 1941. gada pavasarim. Vēstures<br />
literatūrā ir pārstāvēti divi viedokļi, kā varētu periodizēt<br />
5