Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
tos par svarīgiem abu valstu tirdzniecisko attiecību attīstībā. 222<br />
Tāpēc nosauktā summa sniedz vienīgi aptuvenu priekšstatu par<br />
vācbaltiešu mantisko stāvokli izceļošanas priekšvakarā. Līdz<br />
1940. gada vasarai UTAG likvidēja vācbaltiešu atstāto īpašumu<br />
183,2 miljonu latu vērtībā, 223 iegūstot par to 116,26 miljonus<br />
latu. 224 Īpašumu pārdošana norisinājās atsevišķu darījumu<br />
un globālu līgumu formā. Izdevīgāki UTAG bija atsevišķie darījumi,<br />
kuri nodrošināja ieņēmumu (Erlös) 94,1 procenta apmērā<br />
no pārdoto īpašumu novērtējuma (Schätzwert). 225 Slēdzot<br />
globālos līgumus, vācu pusei vajadzēja rēķināties ar ievērojami<br />
lielākiem zaudējumiem. Ienākumu kvota šādos darījumos nepārsniedza<br />
60,8 procentus. 226 Šādu situāciju noteica globālo līgumu<br />
specifika. Uzreiz pārdeva gandrīz vai visus vācbaltiešu īpašumus,<br />
kas piederēja pie noteiktas kategorijas. Un tikai pēc pārdošanas<br />
pārbaudīja katra atsevišķa īpašuma stāvokli (nenokārtotās saistības<br />
utt.) un precizēja arī pašu pārdoto objektu skaitu.<br />
Jau Latvijas un Vācijas 30. oktobra līgums paredzēja vācbaltiešiem<br />
piederošo nekustamo lauku īpašumu globālu pārdošanu.<br />
Līdz 1940. gada 31. janvārim attiecīgai Latvijas iestādei<br />
un UTAG vajadzēja rūpīgi noteikt šo īpašumu vērtību, pamatojoties<br />
uz izcenojumu – 200 lati par hektāru zemes. Sarunu<br />
gaitā, kurās piedalījās vācu sūtniecības pārstāvji un likvidācijas<br />
pārvaldes priekšnieks A. Stegmanis un citi, atklājās, ka vairākos<br />
jautājumos abu pušu viedokļi bija visai atšķirīgi. Vācu puse, piemēram,<br />
uzskatīja, ka Latvijas Zemkopības ministrija aprēķina<br />
pārspīlēti augstus apgrūtinājumus, kas novedīs pie tā, ka vācbaltiešu<br />
atstātie īpašumi par velti nonāks Latvijas valdības rīcībā. 227<br />
Vācu sūtniecības pārstāvjiem nepatika arī tas, ka nekustamo<br />
lauku īpašumu kategorijā jāieskaita arī lauku rūpniecības uzņēmumi<br />
(brūži, alus darītavas, dzirnavas, kaļķu un ķieģeļu cepļi)<br />
un vasarnīcu apbūves apgabali lauku pagastos (Priedainē, Babītē,<br />
Langstiņos, Saulkrastos u. c.), 228 taču vāciešiem bija grūti<br />
aizstāvēt savu pozīciju, jo 30. oktobra līguma X un XI pantā bija<br />
runa par lauku īpašumiem vispār, nevis lauksaimniecībā izmantojamiem<br />
īpašumiem. Pēc Stegmaņa atzinuma, ko viņš izteicis<br />
1940. gada 26. februārī un kas fiksēts viņa memorandā ārlietu<br />
56
Change language