Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
un līdz ar to Vācijai izmaksājamo summu noteikšanā un ka vācieši<br />
par šādu „pretimnākšanu” viņam un varbūt vēl kādam augstākam<br />
vīram nepaliekot parādā pateicību.” 214<br />
Vācijas uzdevumā norēķinus par Latvijā atstātajiem vācbaltiešu<br />
īpašumiem kārtoja pieminētā akciju sabiedrība UTAG. Tā<br />
darbojās uz Latvijas likumu pamata 215 un bija Vācijā izveidotās<br />
vācu fiduciārās sabiedrības (Umsiedlungs Treuhandgesellschaft,<br />
turpmāk – DUT) meitas uzņēmums. 216 Visa UTAG vadība atradās<br />
valsts vāciešu rokās. Paši izceļotāji bija atklāti diskriminēti<br />
un vienkārši atstumti malā. Viņi nesastāvēja arī nekādās civiltiesiskās<br />
attiecībās ar UTAG. Izceļotāji nebija ne UTAG dibinātāji,<br />
ne arī akcionāri. 217<br />
Tā kā UTAG bija Vācijas fiduciāre, tai vajadzēja norēķināties<br />
nevis ar izceļotājiem, bet gan ar Vācijas valsti. Aizbraucot<br />
no Latvijas, vācbaltieši nebija noslēguši ar Berlīni nekādu vienošanos,<br />
kas līguma formā fiksētu Vācijas saistības pret viņiem.<br />
Vācijas pārstāvji bija vienīgi apsolījuši izceļotājiem kompensāciju<br />
naturālā veidā par Latvijā atstātajiem īpašumiem. 218 Daudzi<br />
vācbaltieši, kurus nometināja okupētās Polijas rietumdaļā, arī<br />
saņēma šādu kompensāciju. Viņu rīcībā nonāca bez atlīdzības<br />
konfiscētie poļu un ebreju īpašumi, kas parasti bija lielāki un<br />
vērtīgāki nekā Latvijā atstātie. Faktiski viņiem pavērās plašākas<br />
ekonomiskās darbības iespējas. Kā atzina vācbaltiešu ieceļotāju<br />
nometināšanas (Ansiedlung) galvenais vadītājs E. Krēgers,<br />
līdz ar izceļošanu viņi „ekonomiski izdarīja ārkārtīgu lēcienu<br />
uz priekšu”. 219<br />
Pirmais svarīgākais UTAG uzdevums bija vācbaltiešu atstāto<br />
īpašumu pārņemšana un nevērtēšana. No akciju sabiedrības<br />
darbības pārskatiem izriet, ka Latvijas vācieši, atskaitot<br />
nenokārtotās saistības, likvidēšanai bija atstājuši īpašumu par<br />
209,1 miljonu latu. 220 Šo summu veidoja nekustamo un kustamo<br />
īpašumu vērtība, banku kontos iemaksātā nauda, vērtspapīri un<br />
citi aktīvi. 221 Šajā summā, protams, neietilpa līdzpaņemto mantu<br />
vērtība, kā arī to 46 uzņēmumu vērtība, kuri piederēja vāciešiem<br />
un kurus Latvijas un Vācijas valdība, 1939. gada 8. decembrī<br />
parakstot attiecīgu protokolu, nolēma nelikvidēt, jo atzina<br />
55
Change language