Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
un propagandas, kas Latvijā ilgus gadus tika vērsta pret vācbaltiešiem<br />
kā „latviešu tautas paverdzinātājiem” daudzu gadsimtu<br />
garumā, nosacīts rezultāts. 1940. gada 29. maijā Latvijas iekšlietu<br />
ministrs K. Veidnieks, uzstājoties Rīgas garnizona vecāko<br />
virsnieku sanāksmē, uzsvēra, ka „tikai vēsture varēs pilnīgi<br />
novērtēt, cik liels ieguvums mūsu tautai bija vāciešu izceļošana”.<br />
212 Viņš gan rūgti maldījās un rupji kļūdījās. No mūsdienu<br />
pozīcijām ir pilnīgi skaidrs, ka vācbaltiešu izceļošana bija Latvijai<br />
neatsverams, varētu pat teikt smagākais, zaudējums visā<br />
tās vēsturē.<br />
7. Vācbaltiešu īpašumi: novērtējums, likvidēšana un<br />
norēķini<br />
Gan Vācija, gan Latvija īpašu uzmanību pievērsa vācbaltiešu<br />
izceļošanas akcijas ekonomiskajai pusei. Berlīne bija ieinteresēta<br />
iegūt no Latvijas iespējami lielākas valūtas un preču vērtības.<br />
Turpretī K. Ulmaņa valdība nevēlējās, lai valsts saimniecība<br />
ciestu pārmērīgi lielus zaudējumus. Taču no tā izvairīties bija<br />
grūti, jo daudzi izceļotāji bija labi situēti ļaudis un viņu īpašumā<br />
atradās liela daļa Latvijas nacionālās bagātības. Izceļošanas akcijas<br />
negatīvās ekonomiskās sekas gan nepaspēja tā īsti atklāties,<br />
jo Latviju 1940. gada jūnijā okupēja Padomju Savienība.<br />
Latvijas vārdā visus mantiski tiesiskos uzdevumus, kas radās<br />
vācbaltiešu izceļošanas dēļ, vajadzēja kārtot Vācu izceļotāju<br />
mantisko vērtību likvidācijas pārvaldei, kas darbojās Tieslietu<br />
ministrijas paspārnē. 1939. gada oktobrī par pārvaldes priekšnieku<br />
Ministru kabinets iecēla Ārlietu ministrijas politiskā departamenta<br />
priekšnieku Artūru Stegmani. 213 Taču šai iestādei nebija<br />
lemts aktīvi darboties, tā nīka bezdarbībā, un tai bija pavisam<br />
maznozīmīga loma izceļošanas līguma materiālās puses realizēšanā.<br />
90 procentus no likvidācijas pārvaldei paredzētā darba un<br />
visus mantiskos darījumus no latviešu puses veica Kredītbankas<br />
direktors Andrejs Bērziņš. Savās atmiņās, kas sarakstītas pēc<br />
Otrā pasaules kara, Stegmanis norādījis: „Latvijas sabiedrībā klīda<br />
baumas, ka Bērziņš neesot skops repatriantu īpašumu vērtību<br />
54