You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kampaņas palīdzību, ar šo vēršanos pret visu vācisko bija iecerējusi<br />
panākt jaunu nacionālisma uzplūdu vilni, lai stiprinātu<br />
latviešu tautas nacionālo spēku un vienotību Latvijai tik grūtā<br />
brīdī, kad tai draudēja padomju okupācija un sovetizācija.<br />
Protams, ne jau visām publikācijām Latvijas presē bija raksturīga<br />
antivāciska ievirze. Viena no tām ir Jāņa Lapiņa raksts<br />
„Baltvācu pastarā tiesa”, kas publicēts 1939. gadā žurnāla „Sējējs”<br />
decembra numurā. Šajā publikācijā visumā pausta līdzjūtīga<br />
un korekta attieksme pret aizceļotājiem. Pēc Lapiņa domām,<br />
90 procenti vācbaltiešu šķīrās no Latvijas ar sāpīgu sirdi. „Kas<br />
ir tas, ko vācieši atstāj mūsu zemē,” viņš jautāja un atbildēja, ka<br />
„tie ir viņu senču kapi un Latvijas vēsture”. 210<br />
Presē paustā nostāja pret vācbaltiešu aizceļošanu jūtami<br />
ietekmēja Latvijas sabiedrības noskaņojumu. Daudzi Latvijas<br />
iedzīvotāji uztvēra vietējo vāciešu aizbraukšanu pozitīvi, ar izteiktu<br />
atvieglinājuma sajūtu. Jau minētajā Politpārvaldes Liepājas<br />
rajona priekšnieka vietnieka D. Mergina ziņojumā bija<br />
norādīts, ka „latvieši un pārējās tautības [..] vāciešu izceļošanu<br />
uztver ar zināmu prieku”. 211 Liekas, ka galvenais iemesls, kas<br />
noteica šādu attieksmi, bija Latvijā valdošais pretnacistiskais un<br />
pretvāciskais noskaņojums, ko galvenokārt sekmēja Berlīnes<br />
izaicinošā rīcība un tās draudu sajūtas izraisošā ārējā politika.<br />
Turklāt Latvijas iedzīvotājos bija visai dziļi iesakņojies uzskats,<br />
ka vācbaltieši ir nacisma aģentūra Latvijā, lai gan E. Krēgera<br />
vadītajā „Kustībā” iesaistījās tikai apmēram 1000 biedru, bet<br />
lielākā daļa Latvijas vāciešu bija saglabājuši pret valsti lojalitāti.<br />
Nevar neuzsvērt arī to, ka ikdienas apziņas līmenī daudziem<br />
latviešiem izceļošanas akcija saistījās ar iespējām konsolidēt<br />
savu nacionālo valsti, likvidēt spriegumu nacionālajās attiecībās,<br />
kā arī uzlabot savu ekonomisko stāvokli. Un, beidzot, nav<br />
šaubu, ka latviešu sabiedrības lielas daļas labvēlīgā attieksme<br />
pret vietējo vāciešu aizbraukšanu bija konsekvence, kas izrietēja<br />
no K. Ulmaņa valdības īstenotās iekšpolitikas antivāciskās<br />
ievirzes 30. gadu vidū un otrajā pusē.<br />
Pareizs liekas arī atzinums, ka toreizējās latviešu sabiedrības<br />
noskaņojums bija vēsturiski izveidojušās situācijas determinēts<br />
53
Change language