You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
tu izslēgta varbūtība, tiesa, niecīga, ka ir iespējams kaut kādā<br />
veidā mainīt Molotova–Ribentropa paktā ieprogrammēto un<br />
Latvijas neatkarībai tik liktenīgo notikumu attīstības gaitu. Ja<br />
Latvija nepiekristu Berlīnes plānam par vācbaltiešu izceļošanu<br />
un neveicinātu tā īstenošanu, varbūt Vācija, ņemot vērā tā saukto<br />
Brombergas kompleksu un aizgādniecību par vācbaltiešiem,<br />
tiktu izprovocēta uz rīcību, kas nebūtu īsti adekvāta padomju<br />
un vāciešu noslēgtajiem līgumiem.<br />
Daudzi avoti liecina, ka Ulmanis ļoti labi izprata situācijas<br />
nopietnību un radušos draudus Latvijas neatkarībai. Ne velti<br />
Ulmaņa valdība, kas joprojām valsts neatkarības saglabāšanas<br />
izredzes saistīja ar Vāciju un tās nostājas maiņu, uzņēmās lielu<br />
ārējo parādu par vācbaltiešu īpašumiem, ko tie bija atstājuši<br />
Latvijā. Tādā veidā bija iecerēts saglabāt un pat kāpināt Berlīnes<br />
interesi par Latviju.<br />
Latvijas valdības pārstāvētā rīcības līnija pret vācbaltiešu<br />
izceļošanu pilnā mērā atspoguļojās presē. Avīzēs un žurnālos<br />
parādījās daudzi raksti, kuros no izteikti nacionālistiskām pozīcijām<br />
ar neslēptu gandarījumu bija uzsvērts, ka Latvija tagad<br />
kļūst vēl nacionālāka, jo vācietība Latvijā ir izbeigusies uz visiem<br />
laikiem. Atsevišķās publikācijās īpaši bija izcelta arī doma,<br />
ka līdz ar vācbaltiešu izceļošanu ir izzudis pēdējais iespējamo<br />
strīdu objekts Latvijas attiecībās ar Vāciju. 208<br />
Latvijas avīžu tonis bija vāciešiem apvainojošs. Tam uzmanību<br />
pievērsa arī Vācijas valsts iestādes, kas rūpīgi sekoja Latvijas<br />
presē publicētajiem rakstiem par vācbaltiešu aizbraukšanu.<br />
1940. gada 4. janvārī Latvijas sūtnis Berlīnē E. Krieviņš ziņoja uz<br />
Rīgu, ka Latvijas avīžu raksti tiekot pārrunāti attiecīgās vācu iestādēs<br />
un vācieši „esot nepatīkami pārsteigti”. Arī pats Krieviņš<br />
uzskatīja, ka vairākās Latvijas presē ievietotajās publikācijās „izpaužas<br />
vienīgi naids un pat latvju cilvēka pašcieņas trūkums”. 209<br />
E. Krieviņam bija simtprocentīga taisnība. No latviešu preses<br />
materiāliem varēja secināt, it kā vācbaltieši aizbraucēji būtu<br />
lieli latviešu ienaidnieki. Taču tas, protams, neatbilda patiesībai.<br />
Iespējams arī, ka te runa bija par speciāli iecerētu akciju.<br />
Vismaz daži avoti liecina, ka K. Ulmaņa valdība ar šādas preses<br />
52
Change language