You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
īgie neizceļo, vecums, materiālie apstākļi, Latvija – d zimtene,<br />
negatīva attieksme pret Vācijas valsts iekārtu, nevēlēšanās nokļūt<br />
frontē, nevēlēšanās likvidēt nekustamo īpašumu, slimība,<br />
bailes no bada un kara, piederīgo neesamība Vācijā, vācu valodas<br />
neprasme, Latvijas atbrīvotājs u. c. 202<br />
Raksturīgi, ka līdz ar vāciešu izbraukšanas veicināšanu<br />
Latvijas valdība cerēja likvidēt arī nākamās vācu politikas iespējamos<br />
atbalsta punktus Latvijā. Par to spilgti liecināja, piemēram,<br />
Latvijas valsts iestāžu negatīvā nostāja pret vācu puses<br />
ierosinājumu saglabāt Rīgā Herdera institūtu, pārvēršot to par<br />
vācu kultūras institūtu. 1939. gada novembrī Vācijas sūtnis Rīgā<br />
U. fon Koce šo jautājumu pārrunāja ar ārlietu ministru V. Munteru<br />
un izglītības ministru Jūliju Auškāpu. Savā un valdības<br />
vārdā Auškāps pateica vācu sūtnim, ka „šāds institūts pašreiz<br />
nebūtu lietderīgs”. 203<br />
Pret J. Auškāpa viedokli iebilda Latvijas sūtnis Berlīnē<br />
E. Krieviņš. Viņš 1939. gada 12. decembrī ziņojumā ārlietu<br />
ministram norādīja, ka nebūtu ieteicams noraidīt vācu priekšlikumu.<br />
Pēc viņa domām, latviešu tautai tālākajā attīstībā būs<br />
jāuztur cieši sakari ar Rietumeiropas kultūru. 204 Pamatojot savu<br />
nostāju, Krieviņš atzīmēja: „Ceļi, pa kuriem latviešiem jāiet,<br />
tiecoties pēc šīs kultūras, pa lielākai daļai ved uz Vāciju. Tas<br />
dibinās ne tikai uz vēstures un ģeopolitikas dotībām, bet arī uz<br />
tīri praktiskas dabas apsvērumiem.” 205<br />
Raksturotā epizode liecina, ka Latvijas valdošajās aprindās<br />
pastāvēja nopietnas domstarpības par attieksmi pret vietējiem<br />
vāciešiem un viņu aizbraukšanu. 206 Īstas vienprātības Latvijas<br />
Ministru kabinetā nebija arī par saimniecisko lietu kārtošanu<br />
ar izceļotājiem. Pēc Politpārvaldes ziņām, Alfrēds Valdmanis<br />
(finanšu ministrs līdz 1939. gada 25. oktobrim) uzskatīja, ka<br />
principā jau valdība varēja piekrist, ka vācieši brauc prom, bet<br />
nevajadzēja noteikt termiņu un, galvenais, valdībai nevajadzēja<br />
uzņemties pārraudzību pār viņu mantas likvidāciju un maksāt<br />
atlīdzību – „lai viņi likvidējas paši kaut desmit gadus”. 207<br />
Labāk gan būtu bijis, ja K. Ulmaņa valdība tomēr būtu<br />
mēģinājusi aizkavēt Latvijas vāciešu izceļošanu. Jo tad nebū-<br />
51
Change language