Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vārdus: „Ja kāds grib braukt, lai brauc, bet zina, ka aizceļošana<br />
šinīs dienās ir iespējama tikai līdzīgā kārtā kā vāciešiem – Latvijas<br />
pilsoņiem, proti, uz neatgriešanos.” 198 Šos vārdus iespējams<br />
uztvert arī kā atklātu un klaju necieņu pret latviešu tautu.<br />
Gan K. Ulmaņa runā, ko viņs teica 12. oktobrī, gan daudzos<br />
citos oficiālos dokumentos atspoguļojās arī Latvijas valdības<br />
deklarētā pozitīvā attieksme pret vācbaltiešu izceļošanas faktu.<br />
Pagrūti bez atrunām piekrist vācu vēsturniekam J. fon Hēnam,<br />
kas norāda, ka Ulmaņa valdības skatījumā vietējo vāciešu aizbraukšana<br />
būtībā nozīmēja „ievērojamu progresu ceļā uz „latviskās<br />
Latvijas” programmas īstenošanu”. 199 Valdības pārstāvji<br />
tomēr samērā bieži pieminēja arī saimnieciskās grūtības, kuras<br />
radīja vietējo vāciešu izceļošana, kaut gan, tiesa, tikpat bieži neaizmirsa<br />
uzsvērt, ka Latvijas politiskā dzīve no tās tikai iegūs.<br />
Ņemot vērā oficiāli deklarēto nostāju, Latvijas valsts iestādes<br />
centās veicināt vietējo vāciešu aizbraukšanu. Īpaši aktīva<br />
šajā ziņā bija Latvijas Politpārvalde. 1939. gada 30. novembrī<br />
tās priekšnieks J. Fridrihsons izdeva rīkojumu, ka visiem Politpārvaldes<br />
rajonu priekšniekiem steidzami jānoskaidro, kuri no<br />
rajona robežās dzīvojošiem vāciešiem negrib izceļot. Fridrihsons<br />
ieteica pie šiem vāciešiem nosūtīt Politpārvaldes ierēdņus,<br />
lai izdibinātu palikšanas iemeslus un oficiāli pateiktu, ka viņu<br />
atteikšanās izceļot nozīmē savas tautības noliegšanu. Vienlaikus<br />
šo ierēdņu uzdevums bija vāciešiempaliktgribētājiem paskaidrot,<br />
ka viņus turpmāk uzskatīs vienīgi par Latvijas valsts<br />
konjunktūras pilsoņiem, kurus te saista tikai ekonomiskas intereses.<br />
200<br />
Izpildot šo rīkojumu, Latvijas Politpārvaldes rajonu priekšnieki<br />
līdz 1939. gada 10. decembrim piesūtīja J. Fridrihsonam<br />
to vāciešu sarakstus, kuri nevēlējās izceļot uz Vāciju. Sarakstā,<br />
ko atsūtīja Liepājas rajona priekšnieks N. Roznieks, piemēram,<br />
bija uzskaitītas 1303 personas. Izrādījās, ka Liepājā dzīvoja 534,<br />
Liepājas apriņķī – 325, Aizputes apriņķī – 149, bet Kuldīgas<br />
apriņķī – 295 personas, kas uz Vāciju braukt negribēja. 201 Interesanti<br />
atzīmēt, ka minētajā sarakstā atspoguļojās arī neizceļošanas<br />
iemesli. Kādi tie bija? Nosaukšu tikai galvenos: piede-<br />
50
Change language