15.01.2013 Views

feldmanis_vacbaltieshi

feldmanis_vacbaltieshi

feldmanis_vacbaltieshi

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

vai viņi varēja vai nevarēja iedomāties savu valsti bez tiem. Taču<br />

attiecīgo materiālu trūkuma un neapzināšanas dēļ šāda iespēja<br />

visumā ir liegta.<br />

Kā liecina Latvijas valsts iestāžu dokumenti, pirmās ziņas<br />

par vācbaltiešu izceļošanu veicināja satraukuma pieaugumu<br />

latviešu sabiedrībā. Valstī pastiprinājās runas par iespējamo Padomju<br />

Savienības karaspēka iebrukumu. 1939. gada 11. oktobrī<br />

Politpārvaldes Liepājas rajona priekšnieka vietnieks D. Mergins<br />

ziņoja J. Fridrihsonam: „Latviešos un citu tautību iedzīvotājos<br />

klīst baumas, ka vietējiem vāciešiem tiekot iestāstīts, ka<br />

Hitlers esot izprasījis no PSRS valdības divas nedēļas laika, lai<br />

varētu no Baltijas valstīm evakuēt savus tautiešus, jo pēc tam<br />

šeit ienākšot komunisti.” 194<br />

Līdzīga satura informācija atrodama arī citos dokumentos.<br />

Piemēram, 1939. gada 28. oktobrī ziņojumā Politpārvaldes Rīgas<br />

rajona priekšniekam vecākais uzraugs N. Lapsiņš rak stīja, ka<br />

5. oktobra „līgums ar SPRS (domāts uzspiestais bāzu līgums. –<br />

I. F.) un vāciešu sasteigtā izceļošana radīja Latvijas strādniekos<br />

panisku noskaņojumu”. 195 Tiesa, tālāk šajā ziņojumā viņš norāda,<br />

ka Valsts prezidenta runa 12. oktobrī un vācu izceļošanas<br />

ieilgšana šo „satraukumu gandrīz pilnībā likvidēja”. 196 Minētajā<br />

runā apgalvojumu, ka vāciešu izceļošana būtu kaut kādā veidā<br />

saistīta ar Latvijas un Padomju Savienības savstarpējās palīdzības<br />

līgumu, kas noslēgts 5. oktobrī, K. Ulmanis, starp citu, nosauca<br />

par pilnīgi aplamu. Viņš centās latviešu tautai melīgi iegalvot,<br />

ka vietējo vāciešu aizbraukšana izriet vienīgi no Vācijas<br />

valdības apsvērumiem un ir neatkarīga no kaut kādiem citiem<br />

apstākļiem. 197 Tādējādi Ulmanis apzināti dezinformēja un dezorientēja<br />

latviešu sabiedrību. Rūgtās un nepatīkamās patiesības<br />

vietā tai piedāvāja propagandistiskas pasaciņas. Šāda nostāja<br />

un izvēle objektīvi bija izdevīga Padomju Savienībai – lielvalstij,<br />

kas apdraudēja Latvijas neatkarību.<br />

Ļoti asi, lai neteiktu vairāk, minētajā runā K. Ulmanis vērsās<br />

pret panikas cēlējiem. Atzīdams, ka satraukums latviešu<br />

sabiedrībā rada runas, ka „arī daži latvieši gribot izceļot reizē<br />

ar vāciešiem”, viņš teica savus slavenos un visai bieži citētos<br />

49

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!