You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Latvijas pavalstniecības Latvijā, 45 159 bija vācieši. Interesanti<br />
norādīt, ka no viņiem 1935. gada tautas skaitīšanā sevi par<br />
vāciešiem uzskatīja tikai 37 754 personas. Pavisam Latvijā<br />
1935. gadā (pēc tautas skaitīšanas datiem) dzīvoja 56 441 vācietis<br />
– Latvijas pavalstnieks, bet, pēc statistikas pārvaldes datiem,<br />
1939. gadā viņu skaits bija sarucis līdz 54 567. 192 Bez vāciešiem –<br />
Latvijas pavalstniekiem – Latvijā dzīvoja arī vāciešiārzemnieki<br />
un bezpavalstniekinansenisti (1935. gadā – 5703), no kuriem<br />
lielākā daļa 1939. gadā izbrauca uz Vāciju.<br />
Latvijas vāciešu izbraukšana turpinājās arī 1940. gada pavasarī.<br />
Latvijas valdība un vācu sūtniecība Rīgā vienojās, ka varēs<br />
vēl izbraukt tie vietējie vācieši, kas pamatotu iemeslu dēļ to neizdarīja<br />
līdz 1939. gada 15. decembrim. Izbraukt gribēju skaits<br />
gan bija ļoti neliels – tikai 506 personas. Viņiem vajadzēja atstāt<br />
Latviju līdz 1940. gada 30. aprīlim. 193 Izceļošana norisinājās, ievērojot<br />
1939. gada 30. oktobra līguma nosacījumus.<br />
Kā uz vācbaltiešu aizbraukšanu raudzījās un reaģēja latviešu<br />
sabiedrība? Vismaz daļēju atbildi uz šo jautājumu var sniegt,<br />
iepazīstoties ar tādiem avotiem kā Latvijas valdības pārstāvju<br />
runas, valsts iestāžu dokumenti un tālaika prese. Taču šie avoti<br />
atspoguļo galvenokārt Latvijas oficiālo viedokli. Šajā sakarā varētu<br />
norādīt, ka valdības nostāja jūtami ietekmēja pat Latvijas<br />
Politpārvaldes ierēdņu nostāju. Tāpēc šķiet, ka pat viņu ziņojumi<br />
nav pietiekami objektīvi, un tajos vērojami mēģinājumi,<br />
ievērojot valdības viedokli, uzsvērti akcentēt latviešu pozitīvo<br />
attieksmi pret vietējo vāciešu aizbraukšanu. Īpaši to var novērot<br />
Latvijas Politpārvaldes dažāda ranga ierēdņu ziņojumos, kas<br />
uzrakstīti K. Ulmaņa runas, ko viņš teica 1939. gada 12. oktobrī,<br />
tiešā iespaidā. Savā vēstījumā tautai Ministru un Valsts prezidents<br />
asi vērsās pret satraukumu latviešu sabiedrībā vācbaltiešu<br />
aizbraukšanas dēļ.<br />
No otras puses, autora rīcībā ir visai maz privātu avotu: personīgo<br />
vēstuļu, dienasgrāmatu, atmiņu utt. Iespējams, ka tieši<br />
šādi materiāli ļautu parādīt latvieši attieksmi pret vācbaltiešiem<br />
citā skatījumā un citā līmenī. Piemēram, varētu noteikt, kā latvieši<br />
izturējās pret savu kaimiņu – vāciešu – aizbraukšanu un<br />
48
Change language