Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Politpārvaldes priekšniekam Jānim Fridrihsonam vecākais<br />
uzraugs H. Teidemanis rakstīja: Šmitleins atzinies, ka organizējis<br />
Sierra Cordoba uzspridzināšanu, kas nav izdevusies. Viņu<br />
izraidīja no Latvijas. 187<br />
No Rīgas izbrauca lielākā daļa vietējo vāciešu. Vidzemes,<br />
Zemgales un Latgales vācieši izbraukšanai pulcējās Rīgā. Rietumkurzemē<br />
dzīvojošie vācieši atgriezās reihā no Liepājas, bet<br />
Ziemeļkurzemē – no Ventspils. Pirmais kuģis ar vāciešiem –<br />
bijušajiem Latvijas pavalstniekiem – atstāja Rīgu 1939. gada<br />
7. novembrī (pirms tam oktobrī ar diviem kuģiem aizbrauca<br />
Latvijā dzīvojošie valsts vācieši), bet pēdējais – 16. decembrī.<br />
Lai no Latvijas aizvestu izceļotājus un viņu mantu, vācu<br />
kuģi pavisam veica apmēram 100 reisu. 188 Par Latvijas vāciešu<br />
galveno jauno apmešanās vietu kļuva reiha novads Vartas<br />
zeme (Reichsgau Wartheland), kas bija izveidots, atņemot<br />
Polijai plašus apgabalus rietumos. Diezgan daudzus vācbaltiešus<br />
nometināja arī reiha novadā Rietumprūsijā (Reichsgau<br />
Westpreußen).<br />
Paralēli vācbaltiešu aizbraukšanai Latvijā norisinājās arī cits<br />
process, kas saistīts ar izceļošanu, – vācietības kultūras un sabiedriski<br />
politisko institūtu likvidēšana. Tā, piemēram, jau sākot<br />
ar 1939. gada 1. novembri, slēdza vācu skolas, kā arī iecēla<br />
likvidatorus 151 vācu biedrībai un organizācijai, kurām darbību<br />
vajadzēja pārtraukt 14 dienu laikā. 189 Savukārt 28. novembrī<br />
K. Ulmaņa valdība pieņēma likumu par vācu augstskolas – Herdera<br />
institūta – slēgšanu Rīgā, 190 bet 13. decembrī iznāca pēdējais<br />
vācbaltiešu galvenās avīzes Rigasche Rundschau numurs.<br />
„Vāciešu – Latvijas pavalstnieku – formāli vairs nav” – tā skanēja<br />
oficiālais viedoklis.<br />
Cik vāciešu atstāja Latviju 1939. gada rudenī? Atbildi uz šo<br />
jautājumu varam gūt, ja ieskatāmies Latvijas statistikas pārvaldes<br />
direktora Marģera Skujenieka ziņojumā, kas K. Ulmanim<br />
nosūtīts 1940. gada 24. aprīlī. Dokumentā atzīmēts, ka „līdz<br />
1939. gada 15. decembrim Latvijā atlaistas no Latvijas pavalstniecības<br />
46 954 personas, bet mūsu pārstāvniecībās ārzemēs –<br />
1884 personas, t. i. kopā 48 838”. 191 Starp tiem, kurus atlaida no<br />
47
Change language