You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kurām katra apvienoja apmēram 25 kaimiņos dzīvojošās vācu<br />
ģimenes), ikviens Tautas apvienības vadības lēmums (ar rajonu<br />
organizāciju un grupu vadītāju starpniecību) īsā laikā kļuva<br />
zināms ikvienam vācietim. No otras puses, pastāvot šādai sistēmai,<br />
katrs izceļotājs varēja ātri iegūt sev nepieciešamo informāciju<br />
par jautājumiem, kas saistīti ar izbraukšanu uz Vāciju.<br />
Lai nodrošinātu sekmīgu izceļošanas norisi, Tautas apvienības<br />
vadība plaši izmantoja arī vietējo vācu presi, vispirms avīzes<br />
Rigasche Rundschau un Rigasche Post. Šo avīžu galvenais uzdevums<br />
bija iedzīvināt vācbaltiešos repatriācijas ideju un panākt,<br />
lai katrs vācietis izteiktu vēlēšanos atgriezties reihā. Par to, ka<br />
ar presi šajā ziņā bija saistītas īpaši lielas cerības, liecina, piemēram,<br />
Tautas apvienības vadības lēmums (pieņemts 1939. gada<br />
novembrī) par laikraksta Rigasche Runschau piesūtīšanu bez<br />
maksas tiem vāciešiem, kuri vēl nebija izšķīrušies – izbraukt vai<br />
neizbraukt 184 uz Vāciju.<br />
6. Izceļošana un latviešu sabiedrības nostāja<br />
Latvijas vāciešu izceļošana 1939. gada rudenī notika pa jūras<br />
ceļu. Tā visumā bija labi organizēta un norisinājās ātri, bet<br />
neiztika, protams, arī bez atsevišķiem starpgadījumiem, no kuriem<br />
„izcilākais bija neatrasto degbumbu afēra uz „Sierra Cordoba””<br />
185 – kuģa, ar kuru uz Vāciju 9. decembrī devās daudzi<br />
vācbaltiešu nacistu pārstāvji. Pēc vēsturnieka J. fon Hēna ziņām,<br />
uz minētā kuģa, kad tas jau bija atstājis Rīgas ostu, atklāja<br />
vienu degbumbu, un „it kā vajadzēja būt paslēptai vēl vienai”. 186<br />
Tas atgriezās Rīgā, kuģi pārmeklēja Latvijas policija un ugunsdzēsēji,<br />
bet neko neatrada. Vēstures literatūrā ir izteikti dažādi<br />
minējumi par to, kas organizēja šo diversijas mēģinājumu – britu<br />
vai franču izlūkdienests.<br />
Pilnīgu skaidrību šajā jautājumā nenodrošina arī ieskats<br />
Latvijas Politpārvaldes materiālos. No tiem izriet, ka Politpārvalde<br />
1939. gada 9. decembrī sāka izmeklēšanu pret Franču<br />
liceja profesoru R. Šmitleinu, kura dzīvoklī Rīgā 13. decembrī<br />
notika kratīšana. 1940. gada 9. janvārī paskaidrojumā<br />
46
Change language