Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Noslēdzot 30. oktobra līguma svarīgāko noteikumu analīzi,<br />
visai loģiski rodas jautājums, kurai valstij tas bija izdevīgāks –<br />
Latvijai vai Vācijai. Atbilde ir tikai viena – Vācijai. Berlīnes interesēm,<br />
piemēram, nepārprotami atbilda Latvijas piekrišana<br />
izceļotāju īpašuma pretvērtības transfertam uz Vāciju. Pat vācu<br />
delegācijas eksperti atzina, ka Latvija līdz ar to uzņemas milzīgu<br />
ārējo parādu. 179 Turklāt līgumā bija ievērota vācu prasība<br />
par fiduciārās iestādes dibināšanu vācbaltiešu īpašumu likvidācijai.<br />
Tādējādi šo īpašumu tiesisko jautājumu kārtošana nonāca<br />
pilnīgi UTAG pārziņā bez tiešas un iedarbīgas Latvijas valsts<br />
kontroles. Līgums neparedzēja arī nekādas sankcijas, ja UTAG<br />
neievērotu noteiktos īpašumu likvidācijas termiņus.<br />
Vairāki Latvijas un Vācijas līguma noteikumi klaji ignorēja<br />
arī pašu izceļotāju intereses. Līgums atņēma viņiem, piemēram,<br />
tiesības rīkoties ar savu īpašumu, kas atstāts Latvijā.<br />
Izceļotājiem tādas tiesības bija liegtas gan pret Latvijas valstī,<br />
gan pret UTAG. 180 Kā norāda pieminētais vācu tiesībzinātnieks<br />
D. A. Lēbers, rīcībspēju izceļotāji zaudēja dienā, kad Iekšlietu<br />
ministrijas pārstāvis viņiem izdeva dokumentu par atlaišanu no<br />
Latvijas pavalstniecības. Šajā brīdī spēkā stājās Latvijas un Vācijas<br />
līgumā paredzētā fikcija (fictio juris), ka UTAG ir izceļotāju<br />
„vienīgā pārstāve”. 181<br />
Kā jau norādīts, 30. oktobra līgums par izceļošanu noteica<br />
šīs akcijas juridisko pusi, bet izceļošanas norises praktiskā sagatavošana<br />
atradās vietējo vāciešu vadības pārziņā. Visus izceļošanas<br />
priekšdarbus, kas sākās tūlīt pēc Ā. Hitlera runas, ko viņš<br />
teica 1939. gada 6. oktobrī, pārraudzīja landesleiters E. Krēgers<br />
(„izceļošanas īstenošanas laikā [..] viņam bija vadošā loma”), 182<br />
Tautas apvienība, tās nodaļas un sekcijas. Īpaši liela nozīme izceļošanas<br />
sagatavošanā bija vienam no īpatnējākiem Tautas apvienības<br />
institūtiem – tā sauktajām kaimiņu organizācijām, kas<br />
1939. gadā darbojās 28 vietējo vāciešu vadības nosacīti nodalītos<br />
apgabalos (pavisam bija 29) un aptvēra vairāk nekā 80 procentus<br />
no Latvijas vācu iedzīvotājiem. 183 Pateicoties kaimiņu<br />
organizāciju plaši sazarotajai struktūrai (apgabala organizācijas<br />
tika sadalītas rajonu organizācijās, tās savukārt – grupās, no<br />
45
Change language