You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
30. oktobra līgums, kas sastāvēja no 23 pantiem, paredzēja,<br />
ka izceļošana norisināsies kā vienreizēja akcija, kurai noslēdzoties<br />
vācieši kā „tautas grupa” (ar noteiktu statusu) izbeidz savu<br />
pastāvēšanu Latvijā. Vietējiem vāciešiem, kuri izvēlējās atstāt<br />
dzimteni, vajadzēja līdz 1939. gada 15. decembrim labprātīgi izteikt<br />
„savu gribu uz visiem laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības”.<br />
Vācija apņēmās šos izceļotājus „uzņemt Vācijas valstī<br />
nolūkā piešķirt viņiem Vācijas pavalstniecību”. 167<br />
Ar savu optāciju vācu izceļotāji zaudēja Latvijas pavalstniecību,<br />
bet uzreiz neieguva Vācijas pavalstniecību. Tā bija vienpusīga<br />
un negatīva optācija. Pretēji parastajai praksei Vācijas<br />
valsts rezervēja sev tiesības pieņemt galīgo lēmumu. Tā varēja<br />
izceļotājiem piešķirt vai arī nepiešķirt vācu pavalstniecību. Kā<br />
atteikuma iemesls varēja būt šaubas par politisko uzticamību<br />
vai rases piederību. 168<br />
Latvijas valsts iestādes izceļošanas līgumā ierakstīto frāzi<br />
par atlaišanu „uz visiem laikiem” uztvēra burtiski – kā kategorisku<br />
aizliegumu „atlaistām personām jebkad atgriezties<br />
Latvijas pavalstniecībā”. Iekšlietu ministrijas Pasu nodaļas<br />
vadītājs Pēteris Kurzemnieks, piemēram, savā dienesta atzīmē<br />
1939. gada 29. novembrī norādīja, ka vāciešiem izceļotājiem<br />
„nav tiesību atgūt Latvijas pavalstniecību ne pēc viena no pastāvošajiem<br />
pavalstniecības tiesību iegūšanas veidiem, tas ir, nedz<br />
uz likuma pamata, nedz deklaratīvā ceļā, nedz naturalizācijas<br />
ceļā”. 169 Šāds noliegums bija pretrunā ar Latvijā spēkā esošo<br />
pavalstniecības likumu. Tāpēc Pasu nodaļas vadība ieteica mainīt<br />
pastāvošo likumu vai arī izdot speciālu likumu. 170<br />
Latvijas un Vācijas līguma VII pants atļāva izceļotājiem<br />
savu kustamo īpašumu pārdot vai ņemt līdzi uz Vāciju, vai arī<br />
nodot muitas glabāšanā un izvest līdz 1940. gada 15. martam. 171<br />
Tiesa gan, šajā ziņā bija paredzēti arī atsevišķi izņēmumi un<br />
ierobežojumi, kas aprādīti publicētajā papildu protokolā. Piemēram,<br />
izceļotāji nevarēja izvest valūtu, vērtspapīrus, mākslas<br />
priekšmetus, ieročus, sugas govis, motorizētus satiksmes līdzekļus.<br />
Lai varētu ņemt līdzi vieglo automašīnu, bija nepieciešama<br />
speciāla Finanšu ministrijas atļauja. 172<br />
43
Change language