You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
sarunā ar Latvijas sūtni Vācijā E. Krieviņu Vācijas Ārlietu ministrijas<br />
valsts sekretārs E. fon Veiczekers norādīja, ka neitrālas<br />
valsts vienīgais pienākums esot internēt un aizturēt tās teritorijā<br />
„ienākušos karojošo valstu karavīrus”. 162<br />
Pēc 1939. gada 17. oktobra Latvijas un Vācijas sarunās iestājās<br />
dažu dienu pauze, ko izraisīja vācu delegācijas negatīvā<br />
attieksme pret Latvijas izvirzīto priekšlikumu, ka vietējo vāciešu<br />
īpašumu likvidācija jāpārņem latviešu iestādēm, kādai Latvijas<br />
bankai. Vācu eksperti uzskatīja, ka tas būtu nepanesami,<br />
jo pircējs nevarot būt likvidators. 163 Latvijas puses nepiekāpības<br />
dēļ viņi jutās spiesti lūgt iejaukties Vācijas Ārlietu ministrijai.<br />
18. oktobrī vācu ārlietu resors saņēma informāciju par grūtībām<br />
sarunās, kur bija interesanta norāde, ka arī „Kustības” līderis<br />
E. Krēgers, galvenais izceļošanas iedvesmotājs un organizators,<br />
iestājas par to, lai Berlīne izdarītu spiedienu uz Rīgu un<br />
teiktu savu izšķirošo vārdu. 164<br />
Arī vācu delegācijas vadītājs U. fon Koce Berlīnei sūdzējās<br />
par to, ka Latvijas puse vilcina sarunas. 165 Vācijas Ārlietu ministrija<br />
reaģēja nekavējoties. Pieminētajā 19. oktobra sarunā ar<br />
E. Krieviņu E. fon Veiczekers nosauca Latvijas priekšlikumu par<br />
galīgi nesaprotamu un uzsvēra, ka Vācijai tas nav pieņemams.<br />
Reizē ar to viņš izteica cerību, ka „Latvijas valdība pārtrauks savu<br />
nepamatoto pretestību” un piekritīs „vācu fiduciārās iestādes dibināšanai”,<br />
kura pārzinās vācbaltiešu īpašumu likvidāciju. 166 Latvija<br />
izšķīrās piekāpties Berlīnei, bet šī piekāpšanās nelīdzinājās<br />
pilnīgai sakāvei visā frontē. Vācu fiduciārā iestāde neieguva tik<br />
plašas tiesības un pilnvaras, kādas vēlējās vācieši.<br />
Līgumu par vācu tautības Latvijas iedzīvotāju pārvietošanu<br />
uz Vāciju H. Apsītis un U. fon Koce parakstīja 1939. gada<br />
30. oktobrī. Tādējādi starpvalstu līmenī bija pabeigti priekšdarbi<br />
izceļošanai un radīts juridiski saistošs dokuments, kas regulēja<br />
vācbaltiešu aizbraukšanu un ar to saistītos jautājumus. Vienlaikus<br />
ar līgumu abu valstu pārstāvji parakstīja trīs protokolus.<br />
Notika arī divas notu apmaiņas. No visiem šiem dokumentiem<br />
publicēja vienīgi pašu līgumu un papildu protokola pie tā. Pārējie<br />
dokumenti bija konfidenciāli.<br />
42
Change language