You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
akcija. – I. F.] tiek novilcināta sakarā ar to, ka joprojām nav noslēgts<br />
līgums.” 157 Savas domas Intelmans nebija mainījis arī pēc<br />
Otrā pasaules kara. Atmiņās (tās sarakstītas 40. gadu beigās,<br />
bet publicētas 1984. gadā) viņš atklāj iemeslu, kāpēc vācbaltiešu<br />
vadība tik ļoti satraucās par līguma šķietami gauso izstrādi.<br />
„Nenoteiktība,” raksta Intelmans, „draudēja paralizējoši iedarboties<br />
uz mūsu labi noritējušajiem izceļošanas interesēs veiktajiem<br />
pasākumiem.” 158 Citiem vārdiem, Latvijas vāciešu vadītāji<br />
baidījās, ka ilgstoša neskaidrība par izceļošanas nosacījumiem<br />
var negatīvi ietekmēt vietējo vāciešu gatavību izbraukt no Latvijas.<br />
Tāpēc viņi mēģināja ietekmēt vācu sūtni U. fon Koci, bieži<br />
viņu apmeklēdami un pievērsdami viņa uzmanību nopietnām<br />
briesmām, kas draud izceļošanas akcijai, ja ieilgst līguma parakstīšana.<br />
Savās atmiņās Intelmans norāda, ka 24. oktobrī viņš<br />
pat divas reizes bijis vācu sūtniecībā. No rīta viņš tur ieradies<br />
kopā ar diviem pavadītājiem, bet pēcpusdienā – ar visiem tā<br />
sauktā mazā prezidija 159 locekļiem. 160<br />
A. Intelmaņa nostāju noteica attiecīgās situācijas savdabība<br />
un viņa kā amatpersonas centieni nepievilt Berlīni, izcelties tās<br />
priekšā. Taču grūtāk ir saprast to, kā vēsturnieks J. fon Hēns varēja<br />
piekrist tam, ka septiņpadsmit dienas ir ilgs laiks tik sarežģīta<br />
dokumenta – izceļošanas līguma – izstrādei. Abām pusēm taču<br />
bija jāveic milzīgs darbs, jāsaskaņo intereses un jāatrod risinājums<br />
daudzām ļoti komplicētām problēmām. Daudz loģiskāk<br />
būtu secināt, ka līgumu sagatavoja ļoti ātri, pat drudžainā steigā.<br />
Sarunu gaitā noskaidrojās, ka Latvijas un Vācijas nostāja<br />
atšķīrās vairākos svarīgos jautājumos. Tā, piemēram, pēc K. Ulmaņa<br />
valdības ieskatiem, ja Vācijā, kas bija karojoša valsts, atbraukušos<br />
vācbaltiešus iesauks armijā, to varēs iztulkot kā neitralitātes<br />
pārkāpumu (pēc bāzu līguma parakstīšanas ar PSRS<br />
Latvija gan vairs nebija neitrāla valsts. – I. F.). Tāpēc 1939. gada<br />
19. oktobrī V. Munters U. fon Kocem atkārtoti skaidri un gaiši<br />
pateica, ka „Latvijai tomēr no Vācijas valdības jāprasa garantija,<br />
ka uz Vāciju izbraukušie Latvijas pilsoņi tur netiks mobilizēti”.<br />
161 Taču Berlīne nepiekrita šāda jautājuma nostādnei. Tā<br />
uzskatīja Latvijas bažas par pilnīgi nepamatotām. 19. oktobra<br />
41
Change language