You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
kurā bija norādīts, ka „starp Latvijas un Vācijas valdībām panākta<br />
principiāla vienošanās noslēgt repatriācijas līgumu, kas<br />
nokārtotu vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu un ar to sakarā<br />
stāvošus jautājumus”. 151<br />
Nākamajā dienā K. Ulmaņa kabinets nodibināja īpašu komisiju<br />
ar tieslietu ministru H. Apsīti priekšgalā. Tai bija jārisina<br />
problēmas, kas radušās vācbaltiešu izceļošanas dēļ. 152 Arī vācu<br />
puse sarunu vešanai izveidoja savu delegāciju, kurā iekļāva<br />
apmēram 10 ekspertus un kuru vadīja sūtnis U. fon Koce. Kā<br />
1939. gada 7. novembrī atzīmēja Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs<br />
M. Nukša savā pārskatā par vācbaltiešu izceļošanu,<br />
vācu eksperti bija atbraukuši uz Latviju tādā steigā, ka „daži<br />
no viņiem pat nebija paguvuši apgādāties ar Latvijas vīzām”. 153<br />
Acīmredzot Berlīne bija ieinteresēta iespējami īsākā laikā izstrādāt<br />
izceļošanas līgumu. Taču to izdarīt neizdevās.<br />
Abu pušu sarunas sākās 1939. gada 13. oktobrī. No Latvijas<br />
puses sarunās aktīvi piedalījās ārlietu ministrs V. Munters, kam<br />
faktiski piederēja noteicošais vārds visu svarīgāko jautājumu<br />
izlemšanā. 154 Turpretī vācbaltiešu vadītāju ietekme uz sarunu<br />
gaitu nebija pārāk liela. Latviešu un vietējo vāciešu saspīlēto<br />
attiecību dēļ U. fon Koce neriskēja viņus plaši iesaistīt sarunās.<br />
Vienīgi apakškomisiju darbā (tās izveidoja konkrētu priekšlikumu<br />
izstrādei par to vai citu jautājumu) nereti pieaicināja arī<br />
vācbaltiešu ekspertus. 155<br />
Vācbaltiešu vēstures literatūrā visai bieži ir sastopams apgalvojums,<br />
ka Latvijas un Vācijas sarunas par izceļošanas līgumu<br />
norisinājās gausi (tās noslēdzās 1939. gada 30. oktobrī) un visumā<br />
ieilga. Tā, piemēram, J. fon Hēns norāda, ka līguma lēnā izstrāde<br />
stipri aizkavējusi pašu izceļošanu, jo vietējo vāciešu centrālā<br />
organizācija Tautas apvienība bija pabeigusi gatavošanos<br />
ieplānotajai akcijai jau ilgi (sic!) pirms līguma noslēgšanas. 156<br />
Vairāki avoti it kā apstiprina minēto J. fon Hēna viedokli.<br />
Viens no tiem – Tautas apvienības galvenā orgāna, proti, prezidija,<br />
1939. gada 22. oktobra sēdes protokols. Šajā dokumentā<br />
fiksēti toreizējā vācbaltiešu centrālās organizācijas prezidenta<br />
A. Intelmaņa vārdi: „Par nožēlošanu visa akcija [izceļošanas<br />
40
Change language