Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Matiass Šrēders (Schröder) rakstā „Vācbaltiešu izceļošana<br />
Eiropas piespiedu migrācijas kontekstā” (publicēts 2006. gadā)<br />
pievēršas „izceļošanas” tipoloģizācijai un mēģina atbildēt uz<br />
jautājumu, vai runa vairāk bija par emigrāciju vai izraidīšanu<br />
(Vertreibung). Nedaudz konkretizējot un sašaurinot izraudzīto<br />
problēmu, un proti, vai vācbaltiešu izceļošanu var apzīmēt ar jēdzienu<br />
„piespiedu migrācija”, viņš cenšas to aplūkot no diviem<br />
skatu punktiem – ņemot vērā gan ārējos (galvenie izceļošanas<br />
norises politiskie nosacījumi), gan „iekšējos” (pašu izceļotāju<br />
izvirzītie motīvi) faktorus. 148<br />
Skatot izceļošanu kā ārējo faktoru nosacītu parādību,<br />
M. Šrēders norāda, ka tā noteikti nebija vācbaltiešu brīvas gribas<br />
optācija (Wunschoption), bet tomēr tā norisinājās, pamatojoties<br />
uz Vācijas līgumiem, kas noslēgti ar Latviju un Igauniju.<br />
Pēc viņa domām, līgumos lietotie formulējumi (piemēram, Latvijas<br />
gadījumā – izceļotāji „labprātīgi izteic savu gribu uz visiem<br />
laikiem izstāties no Latvijas pavalstniecības”) nebūt neliecina<br />
par Latvijas un Igaunijas valsts vēlmi izraidīt vācbaltiešus, jo<br />
viņiem tika dota iespēja arī palikt. Šrēders secina, ka izceļošanu<br />
nevar pielīdzināt deportācijai vai izraidīšanai, drīzāk precīzāk<br />
un atbilstošāk būtu lietot jēdzienu „emigrācija”, kam raksturīga<br />
nebrīvprātības pieskaņa, jo emigrācija taču parasti sekojot pēc<br />
sabiedrības spiediena. 149<br />
Turpretī paši izceļotāji savā laikā izprata un viņu pēcteči<br />
līdz pat šodienai bieži izprot izceļošanu kā glābšanas akciju un<br />
piespiedu migrāciju vai pat kā „tautas grupu” izraidīšanu. Šādu<br />
skatījumu M. Šrēders uzskata par pārāk emocionālu, neadekvātu<br />
vēsturiskajām norisēm, orientētu uz to, lai priekšplānā būtu<br />
izvirzīta nostādne, ka vācbaltieši ir upuri. 150<br />
5. Izceļošanas sagatavošana<br />
Latvijas valdība neiebilda pret vācbaltiešu iecerēto aizbraukšanu,<br />
taču vēlējās noslēgt attiecīgu līgumu. Vācija tam<br />
nekavējoties piekrita. 1939. gada 9. oktobrī laikraksts „Valdības<br />
Vēstnesis” publicēja Latvijas Telegrāfa aģentūras paziņojumu,<br />
39
Change language