Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vācu „tautas grupas”, kuras 1939. gada rudenī Berlīne „glāba”<br />
ātrāk, nekā viņu dzimteni bija okupējis padomju karaspēks.<br />
Šajā sakarā viņš norāda uz vācbaltiešu augsto apdraudētības<br />
pakāpi, jo viņi lielākoties bija labi situēti un izglītoti pilsētu<br />
iedzīvotāji, bet vācieši Lietuvā un padomju okupētajos Polijas<br />
apgabalos – pārsvarā lauku iedzīvotāji, respektīvi, zemnieki.<br />
Pēkšņā un negaidīti radikālā situācijas maiņa pēc Molotova–<br />
Ribentropa pakta parakstīšanas R. Rekshoizera skatījumā faktiski<br />
arī noteica vācbaltiešu gandrīz vai vienprātīgo izšķiršanos<br />
pamest savu dzimteni. Paliekot viņi vairs nevarēja cerēt uz drošu<br />
Vācijas atbalstu un aizstāvību un bija jārēķinās ar dažādiem<br />
negaidītiem (lielākoties gan iedomātiem) likteņa pavērsieniem<br />
un banāliem ekscesiem. Gan Latvijā, gan arī Igaunijā, protams,<br />
netrūka ne kreisi, ne labēji ekstrēmi noskaņotu cilvēku, kuriem<br />
vācbaltieši bija tikpat kā dadzis acīs. Taču vienalga ir grūti, pat<br />
neiespējami iedomāties, ka, sākoties padomju okupācijai, tas<br />
viss varētu izraisīt izrēķināšanos ar vācbaltiešiem.<br />
Vācu autors Larss Bose (Bosse) visus motīvus un iemeslus,<br />
kas rosināja vai spieda vācbaltiešus izceļot, iedala push un pull<br />
faktoros. Kā svarīgāko push faktoru, respektīvi, iemeslu, kas kāpināja<br />
gatavību pamest dzimteni, viņš min izmainīto politisko<br />
situāciju pēc Pirmā pasaules kara, kad vācbaltieši no politiski<br />
un sociāli privileģēta slāņa pārvērtās par minoritāti. Visizplatītākais<br />
arguments par labu izceļošanai esot bijis horror sovieticus,<br />
tas ir, bailes no draudošās padomju okupācijas. Vēlmi pamest<br />
dzimteni veicināja arī vācu organizāciju, biedrību un Baznīcas<br />
pozitīvā nostāja pret izceļošanu. 146<br />
Pie pull faktoriem (pozitīvi lolotas cerības) L. Bose pieskaita<br />
vispirms to, ka vācbaltieši apzinājās savu piederību<br />
vācu tautai. Viņš gan atstāj atklātu jautājumu, vai šajā ziņā<br />
lielāka nozīme bija vispārējai nacionālsociālisma fascinējošai<br />
ietekmei vai konkrētajam fīrera aicinājumam izceļot (daudzi<br />
vācbaltieši Ā. Hitleru uzskatīja par visas vācu tautas kancleru.<br />
– I. F.). Pēc viņa domām, Berlīnes solījums pilnā vērtībā<br />
kompensēt dzimtenē atstātos īpašumus bija ļoti iedarbīgs un<br />
veicināja izceļošanu. 147<br />
38
Change language