Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
posms ar tam raksturīgo vācbaltiešu stāvokļa bezcerīgumu, kas<br />
noslēdzās 1939. gadā ar izceļošanu no Latvijas un Igaunijas, kur<br />
viņi bija dzīvojuši vairāk nekā 700 gadus. 143 Paužot šādu uzskatu,<br />
fon Hēns faktiski noraida to, ka vācbaltieši, pēc tam, kad<br />
bija zaudējuši savu iepriekšējo statusu un agrākās galvenās pozīcijas,<br />
varēja vēl ilgāku laiku pastāvēt kā mazākumtautība.<br />
Šo J. fon Hēna viedokli ir visai grūti atzīt par pārliecinošu.<br />
1918./1919. gads nekādā gadījumā neievadīja vācu vēstures beigas<br />
Baltijas telpā. Vācbaltieši joprojām bija savdabīgs vietējais<br />
fenomens ar senām un dziļām vēsturiskām tradīcijām. Viņi prata<br />
itin veiksmīgi pielāgoties politiskajai realitātei – neatkarīgās<br />
Latvijas un Igaunijas valsts eksistencei. 20. gados viņi mainīja<br />
vienīgi savas pastāvēšanas politiskās formas atbilstoši parlamentāri<br />
demokrātisko valstu iekārtai un to garam.<br />
Atšķirībā no J. fon Hēna M. Garlefs neuzskata, ka vācu<br />
„tautas grupas” Latvijā un Igaunijā pēc nacionālo valstu izveidošanās<br />
būtu nokļuvušas gandrīz vai bezizejas situācijā. Viņš<br />
norāda uz vācbaltiešu lielākās daļas gatavību un prasmi pielāgoties<br />
jaunajiem sabiedriskajiem un politiskajiem apstākļiem.<br />
Pakāpeniski tas noveda pie pārorientēšanās un vietējo vācu<br />
politiķu aktīvas līdzdalības Latvijas un Igaunijas valsts dzīvē,<br />
aizstāvot gan vietējo vāciešu prasības, gan arī neaizmirstot par<br />
valsts vispārīgajām interesēm. 144<br />
Īpašu ievērību pelna vācu vēsturnieka R. Rekshoizera<br />
(Rexheuser) raksti par vācbaltiešu izceļošanu (publicēti pagājušā<br />
gadsimta 80. gadu beigās). Tajos ir mēģināts izvērtēt vēsturnieku<br />
atstāto mantojumu un noteikt, cik pārliecinoši viņi ir<br />
atbildējuši uz diviem svarīgiem jautājumiem: kāpēc Berlīnei<br />
bija vajadzīga ārzemju vāciešu izceļošana un kāpēc izceļoja vācbaltieši.<br />
Kā uzskata Rekshoizers, uz abiem uzdotajiem jautājumiem<br />
sniegtās atbildes joprojām ir pretrunīgas un nepietiekami<br />
nopietni argumentētas. 145<br />
R. Rekshoizera veiktā Heim-ins-Reich-Politik cēloņu un norises<br />
analīze ir neapšaubāmi reti veiksmīga. Viņš visai pārliecinoši<br />
atsedz tālaika starptautiskās situācijas īpatnības un mēģina<br />
izskaidrot, kāpēc vācbaltieši Latvijā un Igaunijā bija vienīgās<br />
37
Change language