You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Jaunu vācbaltiešu diskusiju izraisīja tiesību zinātnieka<br />
D. A. Lēbera (miris 2004. gadā) sastādītais dokumentu krājums<br />
„Diktētā pavalstniecības izvēle” (Diktierte Option), kas iznāca<br />
1972. gadā. Krājumā ievietotie dokumenti (kopskaitā – 332)<br />
bija ļoti pārliecinoši, tie radīja spēcīgu atbalsi un pavēra iespēju<br />
gūt visai pilnīgu priekšstatu par vācbaltiešu izceļošanas akcijām.<br />
Latvijas un Igaunijas vāciešu aizbraukšana un atgriešanās reihā<br />
te dokumentēta daudzās detaļās un niansēs. Šis dokumentu krājums<br />
joprojām ir neaizvietojama avotu bāze vēsturniekiem, kas<br />
pēta izceļošanas norisi. Drīzumā Līneburgas Ziemeļaustrumeiropas<br />
kultūras un vēstures institūts (Nordost-Institut in Lüneburg)<br />
laidīs klajā šā dokumenta krājuma jaunu un papildinātu<br />
izdevumu (izdevējs – Detlefs Henings (Henning)).<br />
Savus uzskatus par vācbaltiešu izceļošanu D. A. Lēbers izklāsta<br />
dokumenta krājuma apjomīgajā ievadā. Viņa izvirzītajā<br />
koncepcijā Latvijas un Igaunijas vāciešu aizbraukšana aplūkota<br />
ciešā kopsakarībā ar citām izceļošanas akcijām Vācijas valstī<br />
un saskaņā ar nacistu partijas politisko stratēģiju. Atbilstoši šai<br />
pamatnostādnei Lēbers analizē Latvijas un Igaunijas vāciešu<br />
aizbraukšanu no vairākiem skatpunktiem. Viņam tā ir Vācijas<br />
un Padomju Savienības imperiālistiskās politikas pasākums, nacionālsociālistiskās<br />
rasu un tautību politikas instruments (te uzsvērts<br />
izceļošanas divējādais raksturs: glābšanās no boļševisma<br />
briesmām un vienlaikus kolonizācijas pasākums – Osteinsatz)<br />
un totalitāras valsts akcija.<br />
D. A. Lēbers vācbaltiešu aizbraukšanu uz Vāciju aplūko<br />
arī kā katra vācieša individuālo lēmumu izceļot. Liela uzmanība<br />
šajā ziņā pievērsta iespējamo motīvu noskaidrošanai un to<br />
analīzei, lai gūtu skaidrību, kāpēc katrs atsevišķs Latvijas vai<br />
Igaunijas vācietis izšķīrās par dzimtenes pamešanu. Pēc Lēbera<br />
domām, ja pieiet formāli vai vienkārši, tad būtībā galvenie ir<br />
tikai divi iemesli: izceļošana kā glābšanas akcija un izceļošana<br />
kā kolonizācijas pasākums. Pirmais atspoguļo sākotnējo vācu<br />
valsts iestāžu noskaņojumu, bet otrais – oficiālo paroli, kad akcijas<br />
vadību pārņēma SS. Izvirzītā parole balstījās uz nacistu<br />
vadības priekšstatiem, ka ārzemju vācieši (neskatoties uz viņu<br />
35