Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
apjomīgā publikācija „Par izceļošanas jautājumu”, kurā viņš no<br />
jauna aizstāvēja savu jau 1940. gadā izvirzīto tēzi. 130 Viņš apgalvoja,<br />
ka galvenais motīvs, kāpēc vācbaltieši izceļoja, bija „tautas<br />
grupas” brīvprātīga pakļaušanās vācu fīrera Ā. Hitlera pavēlei,<br />
jo tieši viņš uzaicināja ārzemju vāciešus atgriezties Vācijā. 131<br />
50. gadu beigās H. fon Rimšas viedokli minētajā jautājumā tā<br />
vai citādi apstrīdēja gandrīz visi citi autori, kas piedalījās diskusijā.<br />
Viņam visai asi un argumentēti oponēja H. fon Felkerzāms<br />
(Fölkersahm), 132 Vilhelms Vrangels (Wrangell), 133 V. fon Zīverss<br />
(Sivers) 134 un Arveds Taube (Taube), 135 kuri kā svarīgākos un<br />
nozīmīgākos izceļošanas iemeslus minēja vācbaltiešu bailes vai<br />
glābšanos no boļševisma, „tautas grupas” disciplīnu, bezcerīgo<br />
politisko situāciju, kādā atradās Latvija un reizē ar to vācbaltieši.<br />
Otra diskusija aizsākās pagājušā gadsimta 60. gadu vidū un<br />
bija saistīta, prozaiski runājot, ar veto atcelšanu „Kustības” bijušo<br />
līderu publikācijām. Pirmajos divdesmit gados pēc kara<br />
vācbaltiešu kopiena Vācijas Federatīvajā Republikā faktiski<br />
maz ko gribēja dzirdēt par kustībniekiem, jo viņus visai pamatoti<br />
uzskatīja par vieniem no galvenajiem vainīgajiem visās vācbaltiešu<br />
likstās, arī dzimtenes zaudēšanā.<br />
1964. gadā VFR iznākušajā mēnešrakstā Baltische Briefe<br />
publicēja „Kustības” vadītāja pārstāvja Berlīnē 30. gadu otrajā<br />
pusē Frīdriha Buharta (Buchardt) atmiņas „Reiha interesēs.<br />
Par izceļošanas politisko priekšvēsturi”. 136 Mēnešraksta 1965.<br />
gada maija numurā tās komentējis E. Krēgers. 137 Un, beidzot,<br />
1967. gadā dienas gaismu ieraudzīja paša Krēgera atmiņas „Vecās<br />
dzimtenes atstāšana. Vācbaltiešu izceļošana”. Tās ir svarīgs<br />
un nozīmīgs vēstures avots, jo atspoguļo vietējo vāciešu nacistu<br />
līdera skatījumu uz Latvijas vāciešu politisko vēsturi 30. gados<br />
un izceļošanas procesu. Pēc viņa domām, padomju okupācijas<br />
gadījumā visi vācbaltieši būtu apdraudēti un pakļauti iznīcības<br />
briesmām. 138 Viņš mēģināja pierādīt, ka nav korekti uztvert izceļošanu<br />
kā sekošanu Hitlera pavēlei, jo pavēle izceļot nekad nav<br />
tikusi dota. Varētu vienīgi pārnestā nozīmē runāt par „sirdsapziņas<br />
pavēli”, jo bija tikai fīrera uzaicinājums pamest dzimteni<br />
un „jaunajā dzīves vietā uzņemties jaunus uzdevumus”. 139<br />
34
Change language