Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
attiecības ar ārvalstīm, viņš uzsvēra, ka Vācija ar Baltijas valstīm<br />
slēgusi neuzbrukšanas paktus. Atskaitot vēlēšanos pēc sadarbības<br />
saimnieciskajā laukā, viņam šajā telpā citu interešu neesot.<br />
Tad sekoja pārsteigums. Aizrādīdams, ka vāciešu un krievu sadarbībai<br />
lemta laimīga nākotne, viņš paceltā balsī deklarēja,<br />
ka Austrumeiropā vēl dzīvojot vācu tautības piederīgie, kurus<br />
nevarot asimilēt; bet tas varot radīt liekus konfliktus tieši tur,<br />
kur būtu jāvalda mieram un saticībai. Tādēļ viņš nolēmis uzsākt<br />
vāciešu repatriāciju. Tā Hitlers, „nemirstīgās Vācijas” vadonis,<br />
iezvanīja baltvāciešu norietu. Ar vienu teikumu bija izdzēsts<br />
baltvāciešu darbs, aizmirstas tradīcijas un uzdevumi, kuru dēļ<br />
paaudzes gāja cīņā un nāvē. Attiecībā uz Latviju tas nozīmēja,<br />
ka Hitlers gaida Baltijas valstu boļševizāciju. Repatriācija ir glābiņš<br />
no komunisma!” 123<br />
Vācu fīrera runa, ko viņš teica 6. oktobrī, ievadīja jaunu<br />
situāciju un bija pamats jauniem vērtējumiem un jaunām interpretācijām.<br />
Tagad vācu oficiālajos dokumentos ideja par<br />
vācbaltiešu glābšanas akciju atvirzījās otrajā plānā. Pilnīgi jāpiekrīt<br />
D. A. Lēberam, kas šajā sakarā norāda, ka sāka veidoties<br />
jauna pieeja – glābšanas akcija pārtapa par izceļošanu, un<br />
pēkšņi „vairs nevajadzēja aizstāvēt ārzemju vāciešus, kuri viņu<br />
dzimtenes sovetizācijas dēļ bija apdraudēti”. 124 Tagad saskaņā<br />
ar galveno paroli izceļotājiem bija jāapgūst Vācijas teritorijas,<br />
kuras tā ieguvusi 1939. gada septembrī, un jāveido jauni vācu<br />
kolonizācijas apgabali. Izrādījās, ka vācieši, kuriem visu laiku it<br />
kā trūka dzīves telpas, bija iekarojuši „telpu bez vācu tautas”.<br />
Pirmais dokuments, kas nepārprotami apstiprināja, ka<br />
Ā. Hitlera aicinājums attiecas arī uz vācbaltiešiem, bija Vācijas<br />
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra E. fon Veiczekera 6. oktobra<br />
direktīva vācu sūtņiem Rīgā un Tallinā. Direktīvā bija uzdots<br />
viņiem stāties sakaros ar Latvijas un Igaunijas valdību un paziņot<br />
Berlīnes vēlēšanos, lai vietējie vācieši izceļotu uz Vāciju. 125<br />
Saņemot šo rīkojumu, U. fon Koce 7. oktobrī nekavējoties informēja<br />
Latvijas ārlietu ministru V. Munteru. Sarunā ar viņu<br />
vācu sūtnis uzsvēra, ka iecerētā vācbaltiešu izceļošanas akcija<br />
nav izskaidrojama ar Baltijas valstu un Padomju Savienības<br />
32
Change language