Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Padomju Savienība mūsu piekrišanas gadījumā tūlīt stātos pie<br />
Baltijas valstu problēmas atrisināšanas saskaņā ar 23. augusta<br />
protokolu, turklāt gaida no vācu valdības neapstrīdamu atbalstu.<br />
Staļins skaidri runāja par Igauniju, Latviju, bet nepieminēja<br />
Somiju. Es paskaidroju Staļinam, ka informēšu savu valdību.” 114<br />
Arī citas Vācijas iestādes, piemēram, Valsts drošības galvenā<br />
pārvalde (Reichssicherheits Hauptamt), bija pārliecināta, ka<br />
Baltijas valstu neatkarības iznīcināšana ir dažu dienu jautājums.<br />
26. septembrī šī iestāde izvirzīja ideju pārvērst visus vācbaltiešus<br />
(Latvijas pilsoņus) par valsts vāciešiem un apgādāt viņus ar<br />
Vācijas pasēm. 115 Likteņa ironija – izrādījās, ka Vācijā nemaz<br />
nebija tik daudz pasu, bet to izgatavošana prasītu ilgāku laiku.<br />
Bažas par iespējamu pēkšņu Padomju Savienības akciju –<br />
Baltijas valstu okupāciju – noveda pie tā, ka kuģi Vācijā vācbaltiešu<br />
evakuācijai tika sagatavoti ātrāk, nekā viņi paši uzzināja<br />
par izceļošanas plānu. 116 Pat vēl vairāk – zināmi priekšdarbi<br />
vācbaltiešu izceļošanas akcijai tika sākti, pirms Vācijas ārlietu<br />
ministrs J. fon Ribentrops ieradās Maskavā un ar padomju<br />
ārlietu tautas komisāru V. Molotovu 1939. gada 28. septembrī<br />
parakstīja izceļošanas protokolu.<br />
Tikai pēc tam, kad 5. oktobrī Latvija parakstīja uzspiesto<br />
savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS (vēstures skatījumā šis<br />
līgums tai izrādījās nāves spriedums), vācbaltiešu izceļošanas<br />
jautājuma kārtošanā bija vērojama sasteigtības un spriedzes<br />
mazināšanās. Latvijas neatkarības iznīcināšana bija atlikta<br />
uz noteiktu laiku. Vācu sūtnis Latvijā U. fon Koce norādīja,<br />
ka tagad vāciešu „atgriešanās reihā” varēs norisināties bez<br />
steigas. 117<br />
Raksturīgi, ka par gatavošanos vācbaltiešu izceļošanai<br />
ilgi netika informēta ne Latvijas, ne Igaunijas valdība. Tikai<br />
1939. gada 5. oktobrī Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs<br />
E. fon Veiczekers uzdeva vācu sūtņiem Rīgā un Tallinā sniegt šo<br />
valstu pārstāvjiem šādu mutisku paziņojumu. 118<br />
1. Sakarā ar politisko notikumu attīstību Vācijas valdība uzskata<br />
par nepieciešamību uzņemties vācbaltiešu aizsardzību<br />
(unter den Schutz des Deutschen Reiches zu stellen).<br />
30