Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rodas jautājums, kāpēc Ā. Hitlers izšķīrās par vācbaltiešu<br />
„atgriešanu reihā”. 110 Galvenie un svarīgākie šā lēmuma motīvi<br />
bija padomju potenciāla vājināšana, cilvēku trūkums iekaroto<br />
Polijas rietumu apgabalu apgūšanā, Vācijas militārā un<br />
ekonomiskā spēka palielināšana, kā arī vācbaltiešu glābšana<br />
no „padomju tvēriena”. 111 Berlīne, piemēram, baidījās, ka padomju<br />
okupācijas gadījumā kreisi noskaņotās aprindas Latvijā<br />
varētu vietējiem vāciešiem sarīkot īstu asinspirti. Vairāki avoti<br />
netieši liecina, ka lēmums „izvākt” vācbaltiešus pieņemts tiešā<br />
Brombergas notikumu iespaidā (tur gāja bojā daudzi vietējie<br />
vācieši). 112 Tā 1939. gada 6. oktobra sarunā ar Latvijas Ārlietu<br />
ministrijas ģenerālsekretāru Mārtiņu Nukšu vācu sūtnis U. fon<br />
Koce, atbildot uz jautājumu, ko nozīmē Vācijas valdības izteiktā<br />
gatavība „uzņemties vācbaltiešu aizsardzību”, izteicās – „lai<br />
nenotiktu tādas lietas kā Brombergā”. 113<br />
Ā. Hitlera lēmums maz ietekmēja vispārējo situāciju. Pārvaldes<br />
haosā, kas raksturoja nacistu valsti, ne viss starp dažādām<br />
iestādēm un institūcijām tika laikus un precīzi saskaņots.<br />
Tāpēc nav brīnums, ka daudzos vācu izcelsmes dokumentos,<br />
kuri attiecas uz 1939. gada septembra nogali un oktobra sākumu,<br />
Latvijas un Igaunijas vāciešu izceļošana parādās kā pēkšņu<br />
pārvērtību izraisīts un drudžainā steigā risināts pasākums. Tā,<br />
piemēram, Vācijas Ārlietu ministrijas iesaistīšanos izceļošanas<br />
akciju sagatavošanā sekmēja vācu sūtņa Maskavā Frīdriha Vernera<br />
fon der Šulenburga (Schulenburg) telegramma, kuru viņš<br />
nosūtījis 25. septembrī un kurā bija norādīts: „Staļins un Molotovs<br />
lika man šodien plkst. 20.00 ierasties Kremlī. Staļins ierosināja:<br />
galīgi noregulējot poļu jautājumu, vajadzētu izvairīties<br />
no visa, kas nākotnē varētu izraisīt nesaskaņas starp Vāciju un<br />
Padomju Savienību. No šā aspekta viņam šķiet maldīgi saglabāt<br />
apcirpto Poliju kā patstāvīgu valsti. Viņš tagad izvirza šādu<br />
priekšlikumu: uz austrumiem no demarkācijas līnijas mūsu daļā<br />
jāiekļauj Ļubļinas vojevodiste un daļa Varšavas vojevodistes<br />
līdz Bugai. Par to mēs varētu atteikties no Lietuvas.<br />
Staļins apzīmēja šo priekšlikumu par vielu nākamajām sarunām<br />
ar Vācijas ārlietu ministra kungu un piemetināja, ka<br />
29