You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
izceļošanas akciju organizēšanu. Taču viņš vēlējās, lai šīs akcijas<br />
norisinātos, vienojoties ar PSRS valdību. J. fon Ribentrops, kas<br />
otrreiz posās uz Maskavu, saņēma attiecīgas instrukcijas. 104<br />
Par to, ka izceļošanas ideja virmoja gaisā vai arī jau bija pilnīgi<br />
vai daļēji izlemts fakts, liecina arī Vācijas Ārlietu ministrijas<br />
valsts sekretāra E. fon Veiczekera piezīmes par J. fon Ribentropa<br />
paredzēto braucienu uz Maskavu un viņa gaidāmajām<br />
sarunām ar Kremļa varasvīriem (datētas ar 1939. gada 26. septembri).<br />
Kā vienu no iespējamām sarunu tēmām viņš min jautājumu<br />
par „iedzīvotāju apmaiņu starp apgabaliem, kas atrodas<br />
uz austrumiem un rietumiem no upju līnijas [domāta upju līnija:<br />
Pisa, Nareva, Visla, Sana, kas saskaņā ar vācu un padomju<br />
vienošanos 1939. gada augustā norobežoja Berlīnes un Maskavas<br />
interešu sfēras Polijas teritorijā. – I. F.], bet jo īpaši par tautas<br />
vāciešu pārvietošanu no krieviem uz vāciešiem piederošiem<br />
apgabaliem”. Fon Veiczekers uzskatīja, ka fon Ribentropam<br />
Maskavas sarunās jāpanāk arī „tautas vāciešu [..] nodrošināšana<br />
apgabalos, kurus Krievija varbūt vēl okupēs”. 105<br />
Pēc dažām liecībām, 1939. gada 25. septembrī notikusi<br />
SS reihsfīrera H. Himlera saruna ar Latvijas vietējo vāciešu nacistu<br />
līderi E. Krēgeru. 106 Pēc atsevišķu pētnieku domām, 107 tieši šī<br />
saruna bija izšķirošā un pamudināja Ā. Hitleru pieņemt lēmumu<br />
par vācbaltiešu pārvietošanu uz Vāciju. Taču pirms tam bijušas<br />
arī vairākas citas iniciatīvas, kas sagatavojušas augsni tam, 108 lai<br />
Himlers ņemtu vērā Krēgera izvirzīto prasību, ka uz Vāciju ir jādodas<br />
visai „tautas grupai”, nevis tikai visvairāk apdraudētajiem.<br />
Vācbaltiešu autori Arveds fon Taube (Taube) un Eriks Tomsons<br />
(Thomson) labi atklāj tālaika situācijas traģismu. Viņi<br />
norāda: „Daudziem vācbaltiešiem gan šķita apkaunojoši, ka<br />
Vācijas valdība brīvību mīlošās Baltijas tautas un zemi ar senu<br />
rietumniecisku kultūru atstājusi Staļina patvaļas cietsirdīgo politisko<br />
nodomu ziņā un ka tā bez cīņas padevusies viņa prasībām,<br />
tomēr abas vācbaltiešu grupas uzskatīja par pienākumu<br />
lūgt Vācijai savu piederīgo aizsardzību. Tā kā tas bija iespējams<br />
tikai Vācijas robežās, tika nolemts visus vācbaltiešus (ap 80 000)<br />
no Baltijas atsaukt uz reihu.” 109<br />
28
Change language