You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
2. Heim-ins-Reich-Politik<br />
Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas un Igaunijas ir jo cieši<br />
saistīta ar Padomju Savienības un Vācijas attiecību attīstību<br />
1939. gadā. Ne tikai Latvijai un vācbaltiešiem, bet arī vairākām<br />
citām Eiropas tautām tik liktenīgo Maskavas un Berlīnes<br />
draudzības periodu (1939–1941) ievadīja 1939. gada 23. augustā<br />
noslēgtais vācu un padomju neuzbrukšanas līgums un tā<br />
neatņemamā sastāvdaļa – slepenais papildu protokols (Molotova–Ribentropa<br />
pakts). Pēc savas būtības šis pakts, kas iegājis<br />
vēsturē kā 20. gadsimta lielākais noziedzīgais darījums, bija<br />
prettiesisks un cinisks izlīgums uz sešu trešo valstu rēķina. Tas<br />
sadalīja Austrumeiropu vācu un padomju ietekmes zonā. Latvija,<br />
Igaunija un Somija tika „atdotas” Padomju Savienībai, bet<br />
Lietuva – Vācijai. Abu agresīvo lielvalstu interešu sfēru robeža<br />
Polijā tika nosprausta pa upju līniju: Nareva, Visla un Sana. 85<br />
Protokols akcentēja arī PSRS īpašās intereses un Vācijas pilnīgo<br />
politisko neieinteresētību par toreiz Rumānijai piederošo<br />
Besarābiju. 86<br />
Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgums bija „nāves spriedums<br />
Polijai”. 87 Tas bija starta signāls vācu un krievu vispārējai<br />
agresijai. Tas iededza zaļo gaismu Otrajam pasaules karam. Vācija<br />
uzsāka karadarbību 1. septembrī (pēc divām dienām Lielbritānija<br />
un Francija tai pieteica karu) un kopā ar Padomju Savienību,<br />
kas konfliktā iesaistījās sešpadsmit dienas vēlāk, dažu<br />
nedēļu laikā iznīcināja Polijas neatkarību. Molotova–Ribentropa<br />
pakts pilnā mērā atklājās kā kara, dalīšanas un iznīcināšanas<br />
pakts. Tas atspoguļoja divu agresīvi noskaņotu diktatoru sazvērestību<br />
pret mieru un valstu suverenitāti.<br />
1939. gada 28. septembrī Vācija un PSRS noslēdza līgumu<br />
par draudzību un robežu, kas oficiāli sankcionēja Polijas valsts<br />
iznīcināšanu. Šim līgumam sekoja vairāki dažādas slepenības<br />
pakāpes papildu protokoli. Pirmajā protokolā bija paredzēts<br />
mainīt 23. augusta līguma slepenajā papildu protokolā noteiktās<br />
Vācijas un PSRS interešu sfēru robežas. Lietuvu iekļāva<br />
padomju interešu sfērā, bet Lubļinas vojevodisti un daļu Varšavas<br />
vojevodistes – Vācijas interešu sfērā. Šajā protokolā bija<br />
24
Change language