You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Krēgeriešu aktivitāte kulmināciju sasniedza 1939. gada pavasarī,<br />
kad Vācija piespieda Lietuvu atteikties no Klaipēdas<br />
(Mēmeles) apgabala. 80 Latvijas iekšlietu ministra K. Veidnieka<br />
skatījumā tieši šī akcija bija pagrieziena punkts. 1940. gada<br />
29. maijā viņš norādīja: „Kamēr vācieši vēl nebija iesoļojuši<br />
Klaipēdā, viņi [vietējie vācieši. – I. F.] aprobežojās vienīgi ar<br />
ideoloģisku darbību, kas uz ārieni diezgan maz izpaudās. Turpretīm<br />
pēc Klaipēdas pievienošanas Vācijai mūsmāju vācieši<br />
pacēla galvas un nešaubīgi ticēja, ka ilgi vairs nebūs jāgaida,<br />
ka arī Latvijā iesoļos Lielvācijas karapulki. Lai to atvieglotu,<br />
vietējie vācieši sāka organizēt kaujas grupas. Notika militāras<br />
apmācības, zem ekskursiju maskas sāka rīkot manevrus, staigāja<br />
īpašās formās utt.” 81<br />
1939. gada aprīlī, kad V. Munters un U. fon Koce kopīgi<br />
apsprieda vācu „tautas grupas” prasības un tās nostāju, abi<br />
diplomāti atzina, ka latviešiem ir ārkārtīgi sarežģīti saprasties<br />
ar abām vietējo vāciešu paaudzēm, jo vecākā atrodas „ressentiment<br />
varā” un nevar aizmirst to, ka Latvijā tā „reiz ir valdījusi”,<br />
bet jaunākā „vēl ir nepareizi saprastā nacionālsociālisma narkozē”.<br />
82 Sarunu gala rezultātā Munters nonāca pie vēl radikālāka<br />
secinājuma un uzsvēra, ka vācbaltieši pret Latviju izturas<br />
nelojāli un tāpēc izstrādāt „sadarbības platformu” ar viņiem<br />
nav iespējams. Raksturojot Latvijas vāciešu centienus un noskaņojumu,<br />
viņš norādīja: „Mēs zinām, kā vācietības vadošās<br />
aprindas raugās uz Latviju un latviešiem, mēs zinām, ka mūs<br />
nīst un skatās pāri robežām, mēs zinām, ka viņi savas sūdzības<br />
sūta pa visādiem ceļiem uz ārzemēm, ka viņi negrib pieļaut normālas<br />
attiecības starp Vāciju un Latviju, ka viņi cer uz vāciešu<br />
ienākšanu mūsu zemē.” 83<br />
V. Muntera sniegtais raksturojums vairāk gan attiecās uz<br />
krēgeriešiem, nevis visu „tautas grupu”. Atsevišķas vācbaltiešu<br />
aprindas saglabāja lojalitāti pret Latviju. Daudzi atstāja dzimteni<br />
ar smagu sirdi un asarām acīs, ar skumju noskaņu un bažām<br />
par rītdienu. Daudzi vēlējās „palikt Latvijā, bet baidījās nepildīt<br />
Hitlera doto pavēli, pakļāvās vācbaltiešu garā audzinātai, apziņā<br />
dziļi iesakņotai disciplīnas izjūtai”. 84<br />
23
Change language