You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
atklāti aicināja vācbaltiešus gatavoties graujošai darbībai pret<br />
Latviju. 77<br />
Pats būtiskākais iemesls, kāpēc K. Ulmaņa valdība īstenoja<br />
pret vietējiem vāciešiem vērstu politiku, bija autoritārā režīma<br />
centieni atbilstoši nacionālajam principam panākt valsts un pamattautas<br />
pilnīgu identitāti. Minētos antivācu pasākumus var<br />
uzlūkot kā sekas tam pretvācu noskaņojumam, kas veidojās latviešu<br />
sabiedrībā vācbaltiešos nacisma ideju lielās ietekmes dēļ<br />
un Berlīnes izaicinošās politikas dēļ. Latvijas valdību kaitināja<br />
arī vietējo vāciešu nelojalitātes biežās izpausmes, viņu pārstāvju<br />
sūdzības Berlīnei par nodarītajām (vai it kā nodarītajām) pārestībām,<br />
kā arī viņu centieni ar Vācijas oficiālo iestāžu palīdzību<br />
panākt atsevišķu savu prasību (kleine Wünsche) ievērošanu Latvijā.<br />
Ulmaņa pozīcija šajā jautājumā bija skaidra un nepārprotama:<br />
vispirms lojalitāte un tad kleine Wünsche.<br />
Lai gan Berlīnei nekad neizdevās post factum panākt Latvijas<br />
valdības piekāpšanos vācbaltiešu prasībām, tomēr Vācijas<br />
nostāja bija iedarbīgs faktors, kas ievērojami vājināja autoritārā<br />
režīma politikas antivācisko ievirzi. Vācijas Ārlietu ministrijas<br />
asā reakcija uz Silvestra likumiem un vācu diplomātu regulārie<br />
pārmetumi V. Munteram par vācbaltiešu interešu ignorēšanu<br />
spieda K. Ulmaņa kabinetu izvairīties no atklātiem konfliktiem<br />
ar vācbaltiešu vadību. Nav nejaušība, ka 1937. gadā vairs netika<br />
pieņemts neviens izteikti antivācisks likums. E. Šaks, tiesa, šo<br />
faktu skaidroja ar to, ka iepriekšējos gados pieņemtie likumi<br />
deva Latvijas oficiālajām iestādēm iespēju turpināt mērķtiecīgo<br />
vācu elementa izstumšanas politiku (tas tika izstumts no visām<br />
sabiedrības dzīves jomām). 78<br />
Zināmā mērā, protams, tas atbilda patiesībai, bet pakāpeniski<br />
K. Ulmaņa valdības politikā iezīmējās arī cita tendence.<br />
Latviešu politiskā elite mēģināja atrast modus vivendi ar vietējiem<br />
vāciešiem. Īpaši aktīvi šādi centieni vērojami 1938. gada<br />
nogalē pēc Minhenes konferences, kad stipri pieauga Vācijas<br />
ietekme Austrumeiropā. Taču nekāds izlīgums netika panākts,<br />
jo bija nokavēts īstais brīdis. Vietējo vāciešu jaunatne Latvijā<br />
bija gandrīz jau pārvērtusies par Berlīnes „piekto kolonu”. 79<br />
22
Change language