Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vāciešu amatpersonām neslēpa, ka nav ieinteresēti, lai vācbaltieši<br />
no jauna nostiprinātos Latvijas laukos un tādējādi kaut<br />
daļēji kompensētu 1920. gada agrārās reformas radītos zaudējumus.<br />
Tā 1938. gada 4. aprīlī K. Ulmanis skaidri pateica Tautas<br />
apvienības prezidentam E. Mindelam (Mündel), kāpēc viņš<br />
uzskata par nevēlamu parādību vācbaltiešu mēģinājumus iegūt<br />
jaunas zemes platības tajās vietās, kur jau bijuši vācu zemes<br />
īpašumi, līdz ar to norobežojoties no citu tautību lauksaimniekiem.<br />
Ulmanis izteicās, ka šādā veidā arvien tiktu radītas jaunas<br />
„mirušas salas” (noch weitere tote Inseln). 74<br />
Pavisam nepārprotama informācija nekustamo īpašumu<br />
jautājumā ir atrodama Latvijas uzraudzības iestāžu materiālos:<br />
Tieslietu ministrija praktizē neizsniegt sveštautībniekiem<br />
atļaujas nekustamo īpašumu iegūšanai. 75 Turklāt Latvijas Politpārvaldes<br />
ierēdņiem vajadzēja ļoti uzmanīgi sekot līdzi vācbaltiešu<br />
saimnieciskajiem darījumiem un tos fiksēt. Piemēram,<br />
1938. gada 15. augustā minētās iestādes priekšnieka Jāņa Fridrihsona<br />
ziņojumā iekšlietu ministram Vilim Gulbim ar izteiktu<br />
gandarījumu bija atzīmēts: „Esot vērojama vācu nekustāmā īpašuma<br />
samazināšanās, tā 1937. gadā vācieši ir nopirkuši pilsētās<br />
111 objektus par Ls 270 00, pārdevuši turpretim 296 objektus<br />
par 6,8 miljoniem latu, zaudējuši 4,1 miljonu latu; uz laukiem<br />
pārdevuši par Ls 249 000 vairāk nekā pirkuši.” 76<br />
Skaidrs, ka ne visi tie K. Ulmaņa autoritārās valdības likumi,<br />
kurus V. fon Rīdigers iekļāva „grēku sarakstā”, būtu kvalificējami<br />
kā antivācu pasākumi. Nereti pašu vācbaltiešu izturēšanās<br />
un darbība noveda pie tā, ka viens vai otrs likums vai arī rīkojums<br />
izrādījās vērsts pret viņiem. Raksturīgs piemērs šajā ziņā<br />
ir salīdzinoši biežā naudas sodu uzlikšana tieši Rīgas vācu avīžu<br />
(Rigasche Rundschau, Rigasche Post) galvenajiem redaktoriem,<br />
pamatojoties uz 1938. gada preses likumu. To publikāciju izvērtējums,<br />
par kuru ievietošanu bija uzlikti šie sodi, parāda, ka<br />
vācu preses vadītāji apzināti ignorēja izvirzītos noteikumus un<br />
darīja visu, lai ar preses palīdzību vietējos vāciešus noskaņotu<br />
pret Latvijas valsti. Tā 1939. gada 26. jūlijā avīze Rigasche Rundschau<br />
publicēja rakstu „Tautas grupu politikas jaunie ceļi”, kurā<br />
21
Change language