Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
eaģēja uz šo apgalvojumu ar visai ironisku piezīmi: „Ja es to<br />
varētu ziņot uz Berlīni un tur atrastu ticību, tad mēs jau rīt varētu<br />
noslēgt draudzības līgumu un militāru aliansi.” 70<br />
Daudzi jo daudzi dokumenti liecina, ka vācbaltiešiem<br />
„15. maija Latvijā” bija grūti iegūt nekustamos īpašumus, it īpaši<br />
Latvijas laukos. Šā jautājuma izlemšana bija Latvijas tieslietu<br />
ministra Hermaņa Apsīša kompetencē. Viņam adresētie vācbaltiešu<br />
lūgumi, lai saņemtu atļauju nekustamā īpašuma pirkšanai,<br />
nereti tika noraidīti, pat nepaziņojot iemeslus. Skaidrs, ka<br />
vietējo vāciešu vadītāji ar šādu stāvokli nevēlējās samierināties.<br />
Šajā jautājumā viņi apelēja gan pie Valsts prezidenta, gan pie<br />
tieslietu ministra. Tā 1939. gada 23. februārī Tautas apvienības<br />
prezidents A. Intelmans rakstīja Apsītim: „Nevaru nepadoties<br />
iespaidam, ka vācu tautības pilsoņi ir pakļauti sevišķai viņu<br />
lūgumu apspriešanai. Rodas iespaids, ka ne viņu derīgums un<br />
materiālās iespējas spēlē lomu, bet gan viņu piederība pie vācu<br />
tautības. Šie pilsoņi jūtas nostādīti otrās šķiras pilsoņu lomā.” 71<br />
1939. gada 17. aprīlī V. Munters vēstulē Latvijas sūtnim Berlīnē<br />
E. Krieviņam informēja par savām sarunām ar U. fon Koci un<br />
kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus. Ārlietu ministrs bija<br />
pilnīgi pretējos ieskatos: vietējie vācieši „savas lietas un vajadzības<br />
izceļ pārspīlētā veidā” un iedomājas, ka „viņi atrodas mūsu<br />
politiskās un saimnieciskās dzīves centrā”. Pēc Muntera domām,<br />
ja kāds vācietis, kas gribēja pirkt nekustamo īpašumu, dažu mēnešu<br />
laikā nesaņēma atbildi uz savu iesniegumu vai arī tas tika<br />
noraidīts, to tūlīt tulkoja kā soli, kas vērsts pret vācietību. 72<br />
Ārlietu ministra rīcībā bija informācija, ka Tieslietu ministrija<br />
ik gadus saņēmusi ap 13 000 lūgumu par imobiliju iegūšanu.<br />
Norādījis, ka, izskatot tos, tieslietu ministram nav iespējams<br />
ņemt vērā iesniedzēju tautību, viņš izvirzīja jautājumu, kādu<br />
lomu te „var spēlēt vācu lūgumi”, pat ja „pieņem, ka tie turas<br />
trīs procentu robežās”, un pats atbildēja: „Tas taču ir piliens<br />
jūrā.” Munters bija arī neizpratnē, kāpēc nedrīkstētu noraidīt<br />
vāciešu iesniegumus, ja tiek atteikts arī latviešiem. 73<br />
Saprotams, ka ne visi autoritārā režīma vadītāji bija tik lieli<br />
diplomāti kā V. Munters. Daži no viņiem pat sarunās ar vietējo<br />
20
Change language